Trešo bēgļu ģimeni izmitinās Kocēnu novadā
Šodien no rīta Kocēnos ieradās jau trešā bēgļu ģimene, kuru Latvija brīvprātīgi piekritusi uzņemt un kura pārvietota saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanos.
Šodien no rīta Kocēnos ieradās jau trešā bēgļu ģimene, kuru Latvija brīvprātīgi piekritusi uzņemt un kura pārvietota saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanos.
Soli pēc soļa atdzimst Sēļu muiža. Mazajā miestā ik pārnedēļas notiek kāds radošs pasākums. Pusotru gadu pagasta kultūras dzīvi rīko INĀRA BLŪMA, kuras saknes dzītas Abrenes apriņķī, bet dzīvošana rit blakus Salacai.
Speciālās pirmsskolas izglītības iestādes «Bitīte» audzēkņi jau otro gadu pēc kārtas kļuvuši par lielkoncerta «Nāc līdzās!» laureātiem.
Naukšēnu pagasta bibliotēkā viesojās žurnālists, vairāku grāmatu autors, raidījuma OvertimeTV vadītājs Armands Puče. Uz tikšanos bija ieradušies gan grāmatu lasītāji, gan sporta cienītāji.
28. martā Naukšēnu pagasta Krieviņu māju saimniece Marta Lāce atzīmēja 103. dzīves jubileju. Kundze ir līdz šim Naukšēnu pagastā nodzīvojusi visgarāko mūžu. Sirmgalves ikdiena paiet kopā ar tuviniekiem — dēlu Aivaru un vedeklu Maiju.
Šo prasmīgo rokdarbnieku ģimenīti sastapu Lieldienu tirdziņā Valmiermuižā, kur allaž starp sabraukušajiem tirdziniekiem kāda rozīnīte gadās. Šoreiz tie ir VINETA un GATIS MEISTERI no Cesvaines. Viņu galds noklāts ar meistarīgiem kundzes darinātiem linu galdautiem, sedziņām un vēl visādiem citiem cakinājumiem, savukārt kungs izrādās ne tikai palīgs visu šo greznumu pārnēsāšanai, bet pats ir prasmīgs... izšuvējs, kura darinātajiem bloknotu vākiem ir tik ierasti sievišķīgi perfektais izpildījums, taču pacietīgā vīrieša rokrakstā. Galvenā runātāja tomēr Vineta.
Šo interesanto atmiņu epizodi no saviem jaunības gadiem dzimtajā Ukrainā pērnruden garākā sarunā — kā tikai vienu no vairākiem sulīgiem sižetiem — man pastāstīja pazīstamais Valmieras makšķernieks un Burtnieka velcēšanas spečuks ANATOLIJS VEREMEJS. Lūk, viņa teiktais — vārds vārdā.
Labi apzinos, ka daļa mednieku jauno medību sezonu gaida bez kāda entuziasma, īpaši jau tajos kolektīvos, kur no lielajiem dzīvniekiem šaujami būs vien aļņi un staltbrieži. Jo daudzviet vairs nav mežacūku, kuras allaž bijušas iecienītas kā gardas medību trofejas. Tāpēc šī noteikti būs priecīga ziņa no mežacūkām tukšo mednieku kolektīvu biedriem.
Maksims Gorkijs ir sacījis: «Cilvēks — tas skan lepni.» Šo domu pavisam noteikti var attiecināt uz valmierieti AUSTRU SKUDRU, kurai 3. aprīlī aprit apaļi 90 gadi un bez kuras nepastarpinātās klātbūtnes Valmieras teātris nebūtu tapis par to, kāds tas ir tagad, jo viss ir savā starpā cieši saistīts, un tagadne ir pagātnes atbalss. Un Austras atbalss joprojām ir sadzirdama.
Martā Latvijas armijas komandiera Oskara Kalpaka dzīves un cīņu vietās notika piemiņas pasākumi. Skolu jauniešiem Kara muzejā tika sarīkots literārās jaunrades konkursa «Teiksma par Kalpaku» noslēguma pasākums, kurā no 58 dalībniekiem (vairāk no pamatskolas grupas) bija uzaicināti 27 laureāti. Konkursu pieteica Daugavas Vanagu CV, NVO «In Patria Credere», Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds.