Sena ir atziņa, ka labāk ir iekost sev mēlē, lai tikai nepateiktu kaut ko līdz galam nepārdomātu vai aplamu.

Kad jāraksta ar zīmuli vai pildspalvu, roka neklausa. Es cenšos kā nesen rakstīšanā ielauzījies otrklasnieks, bet ikreiz brīnos, cik gan kādreizējais, gluži glītais rokraksts nu izskatās svešāds!

Valmieras un «Ugala» teātra Vīlandē draudzība aizsākās pirms vairāk nekā 70 gadiem. Pēc ilgāka pārtraukuma realizēts jauns sadarbības projekts. Valmieras teātra Lielajā zālē latvieši un igauņi spēlē igauņu režisora Andresa Noormeta iestudēto «COSMOPOLITAN». 

Kad apsēžamies teātra skatītāju mīkstajā krēslā un priecīgā satraukumā gaidām izrādes sākšanos, neaizdomājamies, cik daudz cilvēku piedalījušies, lai tas būtu iespējams. 

«Šo vārdu sunītim devis audzētājs. Jā, arī mēs ar vīru domājām, ka šāds vārds vairāk piestāv kaķim, tomēr to nenomainījām.

Zvaigžņu zeķes, kurzemnieku zeķes, adīti dārzeņi, augļi un tagad arī pārtikas produkti, lai bērni varētu mācīties, kā pareizi šķirot atkritumus. 

Valmieras Kultūras centra jauktais koris «Valmiera» gatavojas savai 50 gadu jubilejai.

Bērnu slimnīcā atklāta jauna ēka, kur katru dienu veselības aprūpes pakalpojumus saņems vairāk nekā 1000 bērnu.

Politikā bieži vien «mājieni ar mietu» tiek izteikti maldinoši biklā, pat viegli bailīgā toņkārtā: «Nē, nē, ko jūs, tiešām nepārprotiet mūs – apgalvot, ka varam neatbalstīt budžetu, būtu stipri vien pār­agri!»

Šķiet, ka lētā politiskā populisma pilnā ielu pārdēvēšanas kampaņa nupat būs beigusies arī mūsu pusē. Vietējā ekspertu troika savu darbu paveikusi, novada deputāti apstiprinājuši. Šajās izdarībās, protams, arī daža laba loģiska lieta sanākusi, kamēr šis un tas – vienkārši ķeksīša pēc.