Īsi pirms Otrā pasaules kara

Valmieras apvienotā amatnieku biedrība Valmierā darbojās no 1917. gada līdz Otrajam pasaules karam. Pēc Latvijas Amatniecības kameras pieprasījuma 1936. gadā tā tika reformēta, bet darbību turpināja. Biedrība organizējās sekcijās, apvienojot radniecīgus amatus. Savas pastāvēšanas laikā amatnieku biedrība apvienoja vairāk nekā 300 biedru 55 amatos. Šoreiz apskatīsim biedru sarakstu, kas datēts ar 1939. gada 15. janvāri — tajā uzrādīti 195 biedri. Lai izvērtētu kopainu, izmantoju 1919. un 1930. gada jaunuzņemto biedru sarakstus, kas atspoguļo gan biedru nodarbošanos, gan dzīves vietu.

Viņnedēļ, tieši 13. datuma piektdienā, Miķelis trāpījās Valmieras tajā galā, kur kādreiz — i kapitālismā, i sociālismā, i atkal kapitālismā — špalerās glabājās sviesta kluči un siera rituļi, bet tagad pa milzīgo tukšo platību tekalē vien žurku bari. Jā, šad un tad tur iemaldās — varbūt pat uz ilgāku sēršanu — pa cilvēkam bez noteiktas dzīves vietas, varbūt pat vesels bomžu bariņš iemitinās šajā bezmaksas viesnīcā un dara tur visu to, ko homo sapiens ikdienā mēdz darīt. Arī uzpīpo, kad ierauts odierītis vai draudzīgi pulciņā izlakta divlitrīgā alus blašķe...

Marta pēcpusdienā Valmieras muzeja apmeklētājiem bija iespēja atgriezties pagātnē, lai aplūkotu, kādus apģērbus nēsāja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvji laikā no 9. līdz pat 20. gadsimtam. Krāsainajā izrādē «Tērpi un etiķete» skatītājus ar modes hronoloģiju iepazīstināja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, bet muzeja darbinieki iejutās dažādu laikmetu pārstāvju tēlos, ne tikai ietērpjoties krāšņos tērpos un aksesuāros, bet arī attēlojot katra laika perioda tipiskākos žestus, kustības, sasveicināšanos un uzvedību.

Pagājušajā nedēļā Saeimā, pagaidām gan tikai līdz komisijām, kas ir sākotnējais likumdošanas posms, nonāca pāris interesantu dokumentu — plāni par civilās aizsardzības pasākumiem krīzes situācijās. Izskatīšanai tika iesniegti divi instrukciju komplekti:  vienu iesniedza Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), bet otru — Iekšlietu ministrija (IeM), kuras padotības iestāde jeb struktūrvienība, cita starpā, ir VUGD.

Jau sesto gadu  Latvijā notiek E-prasmju nedēļa. 2014. gadā mūsu valsts starp visām kampaņas dalībvalstīm Eiropas Savienībā bijusi viena no aktīvākajām tās dalībniecēm. Šogad E-nedēļas pasākumi notiek arī visos Kocēnu novada pagastos, par drošību internetā tiks klāstīts arī Vaidavas internātpamatskolas skolēniem.

Valmieras  senioru deju kopa «Atvasara», realizējot Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras pašvaldības līdzfinansētu projektu «Mēs savai Valmierai un Latvijai», tikusi pie jauniem koncertu tērpiem un mūzikas aparatūras, ko izmanto šlāgergrupa «Džambulaja».

Valmieras un tuvākās apkārtnes fotogrāfiem jau ierasts, ka ir aizņemta katra mēneša pirmā un trešā sestdiena. Tajās Valmieras muzejā notiek fotopulciņa nodarbības, kurās dalībnieki apgūst gan fototehnikas un apstrādes knifus, gan nodod vispārējai vērtēšanai savas un analīzei citu fotogrāfijas.

Svētā Sīmaņa baznīcas tornis jau vairākus mēnešus tērpies nopietnā Peri metāla sastatņu rāmī. Te strādā Ekers un vairākas citas būvfirmas. Par to, kas jau paveikts, kas tiek darīts un kas vēl būs objektā, ko precīzi sauc Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas renovācija, Liesmai stāsta Ekera ražošanas direktors ULDIS BOŠS.

ĢIRTA ĶESTERA dzimtā pilsēta ir Valmiera, kur viņš savulaik absolvējis Viestura vidusskolu un uzsācis aktiera karjeru.

Lai arī ārā joprojām vēss un nemīlīgs, galvās jau perinās domas par laiku, kad pelēcīgumu laukos un pilsētās nomainīs zāles sulīgais zaļums un puķu košums. Cik krāsaina Valmiera būs šovasar, jautāju pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājai RITAI JEMŠIKAI.