Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz plašu ekosistēmu, tā ietver visas dzīvās būtnes, ieskaitot augus, dzīvniekus, sēnes un mikroorganismus, kuru lielai daļai dzīvotne ir mežs. Cilvēka pārmērīga rosība, neatbilstoša saimniekošana, bet īpaši mežistrāde ir viens no lielākajiem draudiem. Taču arī mūsdienās mežu var apsaimniekot, nenodarot pāri dabai un vienlaikus gūstot ekonomisko labumu.
Teju ikviens ir pamanījis – jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties. Mūsdienās daudziem gribas apvienot rosīgo pilsētas dzīvi ar mierinošo dabas tuvumu. Rūpes par dabu un zaļais dzīvesveids arvien vairāk ietekmē arī pilsētvides plānošanu un vēlmi pēc dabas klātbūtnes.
Optibet futbola virslīgas 5. kārtas mačā Mežaparkā, viesojoties pie FK Auda, spējām paņemt spēles pavedienu savās rokās un ar rezultātu 3:1 pārvest mājās trīs svarīgus punktus.
Ukraina ir pašpietiekama valsts. Tas nozīmē, ka tai visu vai gandrīz visu vajadzību apmierināšanai pietiekamā daudzumā pašai ir gan zemes dzīļu un dabas resursi, gan enerģijas avoti.
Atnāca pavasaris, nokusa ietves, un ielās atkal parādījās elektroskūteri un elektriskie skrejriteņi.
Lieldienas jeb Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki tuvojas straujiem soļiem, un ir pienācis laiks sākt tiem aktīvi gatavoties.
SANIJA JANSONE nāk no Alūksnes puses, tomēr vidējo izglītību ieguvusi šeit, Valmieras Viestura vidusskolā. Tālāk ceļš viņu aizveda prom no Valmieras, uz Rīgu, kur viņa sāka studēt Latvijas Kultūras akadēmijā un pagājušajā vasarā pirmo reizi piedalījās Southwestern Advantage vasaras programmā. Uzaicinājām viņu uz sarunu, lai pastāsta par savu pieredzi.
«Vīruss rudenī aktivizēsies, un mans viedoklis ir tāds, ka būtu jāsekmē noliedzošās attieksmes pret vakcināciju izskaušana,» saka ģimenes ārste ANNA MIRONOVSKA Valmieras novadā, kuras praksē pārsvarā pierakstīti pacienti no Dikļiem, Zilākalna, Bērzaines, arī Valmieras. Kopā viņu ir ap 1500, bet sarunāt vakcinēties izdevies kādus 73%.
Fotogrāfijas
Kā jau iepriekš minēju, Alberta Krūmiņa stikla negatīvu kolekcijā par viņa paša uzņemtām fotogrāfijām var uzskatīt tikai tos attēlus, kas datējami ar 1920. gadiem un vēlāk. Attēlos redzam gan dažus portretus, gan krietni vairāk grupu fotogrāfijas, kurās diklēnieši uzņemti dažādu svarīgu dzīves notikumu brīžos – iesvētībās, kāzās, bērēs...
Kā jau daudzreiz esmu pieminējis, ka ļoti pateicīga vieta Vīru lietu sižetu atrašanai ir Valmiermuižas tirdziņi. Pie tam interesanti, ka tā nebūt nav pirmā reize, kad mani sarunu biedri – jaunekļi un vīri ar zelta rokām un fantastisku izdomu – še bijuši ar savu roku darbiem palepoties un, protams, arī ko nopelnīt. Izņēmums nav arī šī reize, jo VARIS SVIKŠA Valmiermuižas parkā ar saviem koka darinājumiem jau otro reizi.