Sākumā bija klusums. Mūsu saruna notika starp te garākām, te īsākām pauzēm. Tomēr šis klusums šķita tik pašsaprotams, jo ilggadējā Valmieras Drāmas teātra aktrise LIGITA DĒVICA, dzīvē nebūdama liela runātāja, ir uzrunājusi ļoti daudzus, runājusi ar savu skatītāju caur lomām teātrī, sākot ar pašu pirmo lomu — Ventu I. Indrānes «Lazdu laipā» 1963. gadā un beidzot ar skolotāju Dārtu Evitas Sniedzes «Mākoņains, iespējams skaidrosies» (rež. O. Kroders) 2011. gadā — izrāde joprojām tiek spēlēta. Tik daudz jau stāstīts, negribas visu laiku atkārtoties, piebilst Ligita. Tomēr palēnām sarunas pavediens notvēra mūs pats. Katru domu viņa noglaudīja, kā maizes cepējs noglauda uzrūgušo, formu ieguvušo mīklu, pirms iešauj to krāsnī, kur tā top par maizi.