Pašā decembra vidū Latvijas pauerliftinga citadelē Jelgavā norisinājās valsts čempionāts klasiskajā (bezekipējuma) svaru stieņa spiešanā guļus. Pastāvīga Antidopinga nodaļas darbinieku klātbūtne visos šā gada Latvijas čempionātos ir radījusi pozitīvu efektu. Sportistus, kuri uzspļauj Godīgas Spēles principiem, sacensībās praktiski vairs manīt nevar, savukārt kopējam dalībnieku skaitam ir tendence pat kāpt augšup. Par augšupeju šoreiz parūpējās arī mūsu dienvidu kaimiņi, mačos ierodoties ar sešiem busiņiem no sešām Lietuvas pilsētām. Tādējādi brīžiem nevarēja saprast, kuras valsts čempionāts notiek.

Mīļo Salavecīti! Neesmu bijis rātns zēns, gan kājiņa nelaikā paslīdēja, gan mutīti nevietā palaidu, gan skaudību sirdī nēsāju. Nākamo gadu tā nebūs. Es apsolu, labošos. Varbūt tomēr vari man avansā Ziemassvētku dāvanu dot? Es neprasu daudz, tik vien kā kripatu prieka.

Ir dzirdēts, ka 12. Saeimas vēlēšanās cilvēki INESI BOĶI speciāli svītrojuši no saraksta, lai viņš neaizietu no pilsētas pašvaldības. Bet valsts svētku pasākumā 18. novembrī, valmierieši, izrādot Valmieras domes priekšsēdētājam cieņu, pēc viņa pateicības runas, saņemot apbalvojumu «Goda valmierietis», pat piecēlās kājās. 

Aizskrien vēl viens gads. Arī tajā, protams, katram bijušas īpašas dienas.  Un labi, ja tādas ar gaišumu. Ar lielumu.

Sveicināti rudenīgajā ziemā!

Tā nu sagadījies, ka 2014. gada decembra Liesmas pielikums Valmierietis trāpījis uz pirmskara tāda paša nosaukuma avīzīti tieši pirms 77 gadiem, arī decembrī. Nu tad paraudzīsim, kas ļaužu prātos un darbos bijis Valmierieša 433. numurā un vēl dažos turpmākajos apkārt 1937. un 1938. gadu mijai.

Aizvadītais gads pietiekoši rosīgs Valmierā bijis individuālajiem būvētājiem. Ir tapušas gan jaunas mājas, gan līdz galam pabeigtas jau ilgāku laiku stāvējušas ilgbūves, gan — lielākoties pēc īpašnieku maiņas — nopietnu rekonstrukciju piedzīvojušas jau pasen celtas privātmājas. Valmierietī šoreiz nerunāsim par skaitļiem, bet gan par ekspluatācijā nodotām privātmājām, kuras kaut kādā veidā tomēr izceļas starp pārējām. Protams, arī viedoklis, ar kuru dalās Valmieras būvvaldes galvenais būvinspektors Juris Mellēns, ir subjektīvs, tomēr Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekļa, nozares profesionāļa teiktajā vērts ieklausīties.

Pēdējo mēnešu laikā Vidzemes Augstskolas (ViA) jaunajā Inženierzinātņu korpusā ir viesojušās gan ārvalstu delegācijas, gan pašmāju viesi, kā arī notikuši vairāki nozīmīgi pasākumi. To ir apmeklējuši Valmieras Lauvu kluba un Rotari kluba biedri, divas reizes viesojusies valsts premjerministre Laimdota Straujuma, tāpat ar jaunajām laboratorijām iepazinās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

MAIRITA ŠPERLIŅA-PRIEDĪTE. Valmieras tehnikuma izglītības metodiķe, informātikas skolotāja. Dzimusi, augusi Valmierā, bērnudārza Buratīno un Valmieras 4. vidusskolas absolvente.

Valmieras 2. vidusskolu absolvējis 2003. gadā, Astonas universitātē šīgada oktobrī sekmīgi aizstāvējis doktora darbu matemātikā, ARTURS ŠČUKINS pēc pieciem gadiem Anglijā mazliet vairāk nekā pāris mēnešu ir Valmierā un pēc dzīves Birmingemā strādā tēva firmā «Metāro» par direktora vietnieku.

Tirgus lustes

Rātslaukums pie Sīmaņa baznīcas un pašvaldības ēkas kļuvis par pilsētas centrālo laukumu, atpūtas un andeles vietu. Te notikuši dažādi valmieriešu iecienīti pasākumi. Bet cik paaudzes mērojušas ceļu šurp, lai satiktos, parādot sevi, apskatīt citus, uzzinot pēdējos jaunumus? Jau no viduslaikiem līdz pat 1937. gadam  rātslaukums kalpojis kā vēsturiskā tirgus vieta. Protams, pats atpazīstamākais – slavenais Simjūds, kuru romānā «Valmieras puikas» iemūžinājis rakstnieks Pāvils Rozītis, pamatoti apgalvojot: «Kas nav redzējis Simjūda tirgu, tam nav bijis jaunības». Patiesi, Simjūds līdz pat 1940. gadam bijis lielākais tirgus Ziemeļvidzemē. Tikpat sens kā pati Valmiera. Savu nosaukumu tas ieguvis 1283. gada 28. oktobrī, Svētā Sīmaņa dienā, kad likti pamati dievnamam. Šajā dienā sabrauca tirgotāji no visas plašās apkārtnes ar lauksaimniecības un mājturības ražojumiem, kā arī pircēji no tuvām un tālām vietām. Pa vidu tirgus kņadai gāja vaļā arī dažādas lustes, zīlēšana, burvju mākslinieki, protams, neiztika bez jauniešu īpaši gaidītā karuseļa, kurā varēja izvizināt ņiprās meiteņu skolas audzēknes un smukās pilsētas jaunkundzītes.