Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs
Lai varētu sapalu apvārtīt olīnās (T izteiciens. Viņš vispār izceļas ar krāsainu valodu, kas gan nav saskaņā ar literārās valodas vārdnīcu. Tomēr, lai nu valodnieki man piedod, T teikto bieži citēšu bez labojumiem, lai nezustu tas smeķis), tās līdz Gaujai kaut kā jānogādā. Un tas nav vieglais darbiņš! Šad tad izmisīgi iebrēcos, lai vīri sargā olas, jo tām briesmas draud visa ceļa garumā — gan no traumām, kas ierobežotās telpas dēļ ir ļoti iespējamas, gan no saules, gan beigu beigās — no apēšanas brokastīs. Pa ceļam krājumus papildināt nav lielu cerību. Visdrošākā vieta atrodas T laivā zem platā aizmugures sēdekļa. Tur ir ēna, visvēsāk, un vismazāk riska iekāpt.