Visu pagājušo nedēļu Rīga atradās pašā Eiropas politiskās dzīves centrā — te notika Austrumu partnerības sammits, šķiet, pats svarīgākais pasākums šajā pusgadā, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Neapšaubāmi, bija nodrošināta tāda līmeņa valstsvīru un valstssievu saietam atbilstošā drošība i gaisā, i ūdenī, i virs zemes, kas nedaudz pagarināja ikdienišķos korķus galvaspilsētas ielās, taču, cerams, tāpēc nekādu būtisku iespaidu uz Latvijas ekonomiku neatstāja.

Pēdējos gados likās, ka Eirovīzijas dziesmu festivāls ņem tādu kā lēnu garu Latvijas auditorijas priekšā. Ne mūs tur saprot, ne mēs viņus: ai, lai tad viņi arī ar savu balagānu mūs netraucē, gan pārdzīvosim. Tāda bija kopējā noskaņa, pirms šogad viss atkal sākās no jauna.

Ik pavasari novērtēt skolēnu sasniegto mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu lasījumu konferencēs ir viena no Valmieras un novadu pašvaldību jaukākajām tradīcijām.

Piektdien priekšpusdienā bija vēsturisks brīdis Valmieras siltumapgādē — Dzelzceļa ielā 7 oficiāli tika atklāta Valmieras enerģijas jaunā ar biomasu (šķeldu) kurināmā katlumāja. Tā kā sabraukuši lielākoties bija tehniski ļaudis, pasākumā iztika bez teatrāliem uzvedumiem, skanēja vien runas par tehnoloģijām, tehniskajiem parametriem, jaunās katlumājas piedāvātajām iespējām...

Prezidenta amatā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, pašā galvenajā jau 80 gadus vecajā un tradīcijām bagātākajā Latvijas uzņēmēju organizācijā, viņš ir tikai kopš 26. marta, taču savos 44 gados jau guvis atzinību kā veiksmīgs cilvēks biznesā. Uzņēmējdarbībai pievērsies jau 17 gadu vecumā, viņš patlaban ir arī vairākos veiksmīgos biznesa projektos, no kuriem pazīstamākais laikam ir biznesa augstskola Turība, kur AIGARS ROSTOVSKIS ir līdzīpašnieks. Protams, sarunā ar Liesmu arī dominējošā tēma ir ekonomikas un izglītības sasaiste — Vidzemē, Latvijā, pasaulē...

Pagājušās nedēļas nogalē vērienīgu notikumu piedzīvoja tie, kam sirdssaknes dzītas Trikātas pusē. Atzīmējot Trikātas pamatskolas 77 darba gadus, aicinot uz salidojumu skolas absolventus no malu malām, tika stāstīta arī novada vēsture. Tās lappusēs teikts, ka šopavasar paiet arī 330 gadu izglītības pirmsākumiem Trikātā.

Parasti maijā skolās ir ražas svētki, kad mācīšanas un mācīšanās prieks, uzņēmība, pacietība un neatlaidība svin uzvaru. Noslēdzies ir lielais olimpiāžu maratons, katra skola izvērtē savus sasniegumus. Īpaši liels gandarījums ir arī Beverīnas novada J. Endzelīna Kauguru pamatskolai. Pie mums  mācās 113 skolēni,  no kuriem olimpiādēs piedalījās  41,6%. To skaitā 40,4%  kļuva par  olimpiāžu laureātiem, savas zināšanas apliecinot dažādos mācību priekšmetos.

Krīzes laikā daudzi mazie lauku veikaliņi pārtrauca darbu. Dažas ēkas joprojām atstātas novārtā, citas jau sen pagalam izsaimniekotas, bet prieks par tām, kas tikušas pie jauna īpašnieka.

Vairāk nekā 100 līdzcilvēku kļuvuši par Beverīnas novada «Jaunpalejās» iekārtotās Patvēruma mājas regulāriem atbalstītājiem.

Pilsētu un novadu svētku koordinatori saņēmuši oficiālu dalībnieku sarakstu. Jau skates parādīja — cīņa par ceļazīmi uz svētkiem būs sīva.