Tā es nosauktu 23. aprīļa TV raidījumu «Lielais jautājums. Latvijas nākotnes stratēģijas diskusija». Ievadvārdu teicēji, toņa uzturētāji un pārliecinātākie eksperti bija Ģirts Rungainis — matemātiķis, fiziķis, baņķieris, ekonomists un Roberts Ķīlis — vēsturnieks, filozofs, sociālais antropologs. Abiem ar laukiem, šķiet, maz sakara, toties viņi nesirgst ar sentimentālām emocijām. Viņi Latvijas nākotni matemātiski precīzi iekapsulē Rīgā ar dažiem tai pieguļošiem novadiem un kā pārejas formu vietumis pa valsts teritoriju izmētātiem urbanizācijas procesu atvieglojošiem priekšposteņiem, ierakumiem jeb anklāviem, kas kontrolētu brūkošo lauku apdzīvotības fronti un pievilinātu vientuļos lauku apdzīvotājus kā mušpapīrs mušas. Šos anklāvus iedomājos kā atkāpšanās ceļu no lauksaimniecības kā dzīvesveida, kā frontes 2. vai 3. aizsardzības līniju, kas saglabātos kā tāds pagaidu risinājums, kamēr visu sevī kā Visuma melnajā caurumā iesūktu Rīga.