Bijušais rīdzinieks ANDRIS AKMENTIŅŠ beidzis Āgenskalna Valsts ģimnāziju, studijas turpinājis Vidzemes Augstskolā Tūrisma organizācijas un vadības nodaļā, kur ieguvis profesionālā bakalaura grādu tūrisma vadībā. Pašlaik viņa amats ir sabiedrisko attiecību vecākais speciālists Vidzemes Olimpiskajā centrā, paralēli darbojas arī «Sportacentrs» televīzijā par ārštata žurnālistu, videooperatoru.
«Es nelielos, es tikai pasaku,» pielikdama plaukstu pie mutes, lai imitētu čukstēšanu, par sevi pasmaidīja Ženija un reizi no reizes sarunas laikā bilda: «Esmu latgaliete, un ar to laikam viss būs izteikts.»
Šodien sākas un līdz svētdienai Valmierā VOC universālajā sporta spēļu hallē turpināsies neapšaubāmi prestižākie starptautiskie tenisa mači, kādi jebkad bijuši Vidzemē — Deivisa kausa izcīņas spēles Eiropas-Āfrikas zonas 1. grupā starp Latvijas un Austrijas izlasēm. Deivisa kausa izcīņas rangā Latvijai 39. vieta, bet Austrijai — 21. Mūsu valsts komandā pieteikti Ernests Gulbis, Andis Juška, Jānis Podžus un Miķelis Lībietis.
Latvijā Skotu Kalniešu spēles tika iedibinātas 2007. gadā, kad tās uz Latviju atveda spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Jau pirmajā gadā, Raimonda uzaicināts, Skotu spēlēs startēja arī valmierietis, tolaik vēl tikai vieglatlētikas (lode, disks, veseris) pārstāvis Oskars Brugemanis.
Trešdien Valmierā dzīvības trauslo robežu pārkāpa kaugurietis OJĀRS OZOLIŅŠ (1929 — 2014). Vīrs, kuram bija pašam sava zināšana, kas latvietim veļu valsts un kas — ceļš uz citām pasaulēm. Debesu vārti Māras pļavās, par kurām viņš pats kādreiz rakstīja, nu ir vaļā, un visticamāk pa tiem viņš ieies taisnu muguru.
Fonds «Iespēju tilts» sadarbībā ar projekta partneri Valmieras invalīdu sporta klubu (VISK) «Stars S» organizēja nedēļu ilgu vasaras nometni bērniem un jauniešiem ar invaliditāti.
«Pircējam patīk dažādība. Jo lielāka uz letes izvēle, jo vairāk cilvēku piestāj un nopērk kaut mazumiņu — kāpostgalviņu, kabaci, sīpolus, bietes,» saka Agita Ankmane, kas jau pāris mēnešus Valmieras tirgū pārdod Beverīnas novada zemnieku saražoto kooperatīva «Beverīna Agro» tirgotavā.
Laivas mani interesējušas jau no skolas laikiem. Pats esmu uzbūvējis trīs, šī, par ko stāstu, būs ceturtā. Balto buru aicinājums lika pievērsties buru laivām. Tādu arī uzbūvēju savu iepriekšējo — 4 metrus garo buru laivu, ko kopā ar draugiem nosaucu par Klīstošo gaujmalieti. Attiecībā uz burāšanu neesmu vīlies. Tās sajūtas un pieredzi nevar iegūt nekur citur. Tāpēc šodien būvēju atkal jaunu buru laivu.
Kā tur bija ar to teicienu par īstu vīru? Viņam vajagot uzaudzināt dēlu, iestādīt koku un nosist čūsku. Vīru lietu šodienas viesis MĀRIS ZARIŅŠ, zinot viņa maizes darbu, pilnīgi droši būs jau izdarījis vismaz divas trešdaļas no šī minimuma, bet viņam ir vēl viena — ļoti pamatīga — virsvērtība. Māris ir uzbūvējis jau trīs laivas, patlaban top ceturtā, kuru, manuprāt, viņš tikai pieticīgi dēvē par laivu, — patiesībā tā ir jahta! Par pašu jaunāko peldlīdzekli niansēs būvētājs uzrakstījis pats, bet pirms tam neliela saruna vakar Liesmas redakcijā.
6. septembrī Rīgā, Kongresu namā, notika starptautisks pasākums Hair Fusion Show 2014, kurā piedalījās 15 frizieru komandas no Kazahstānas, Krievijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas. Latviju pārstāvēja vairāki Rīgas saloni un Valmieras Dīva — vienīgā radošo frizieru komanda no Latvijas reģioniem.