25. marts ir diena mūsu vēsturē, kura mums pašiem un mūsu bērniem un mazbērniem ir jāpatur savā atmiņā vienmēr.

Atgriezties mājās jeb remigrēt ir ļoti būtisks, bieži ilgu un emociju, bet reizē racionālu apsvērumu dēļ pieņemts lēmums.

Samērā nesen plašu ažiotāžu sacēla konservatīvās domas portāla Telos galvenās redaktores Agneses Irbes publiskotais atklātais paziņojums, kura būtība bija, ka valsts iestādes liedz portālam konkursa kārtībā iegūt finansējumu tā «nepareizo» uzskatu dēļ.

Iespējams, kādam citam koši sarkanie bumbuļi – pa pārītim pie foto radara staba – ar ķirbīšiem neasociēsies, katram jau sava iztēle.

Pagājušajā trešdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes un iecirkņu vadība uzņēma reģiona mediju pārstāvjus, lai pārrunātu pērnā gada ražu – 2024. gada notikumus likumpārkāpumu jomā un tendences reģistrētajos gadījumos Vidzemes reģionā. Šoreiz, Liesmu ieskaitot, bija ieradušies tikai sešu drukāto mediju pārstāvji, šķiet, ka iepriekšējā līdzīgā tikšanās reizē interesentu uzzināt pašu precīzāko informāciju un faktus tieši no pirmavota bija vairāk.

Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra Melodeklamācijas koris dosies uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

26. martā Limbažu Bērnu un jauniešu centrā norisinājās Skatuves runas konkursa II kārta Vidzemē.

Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs februāra beigās, bet precīzāk 24. februārī, jo šoreiz katra stunda un diena tiešām no svara, uzsāka aizraujošu dabaszinību projektu «No olas līdz pieaugušam putnam».

Naukšēnu lielākais lepnums ir muiža gan kā celtne, gan kā kultūrvēsturiskā mantojuma smagsvars. Uz skaisti kopto muižas kompleksu vēršas skati jebkuram Naukšēnu ciemiņam, gan arī to novērtē paši naukšēnieši. 

Viss, kur vien metas skatiens, no senlaicīgas bufetes līdz kaltētu zāļu košiem pušķīšiem, no balto aizkaru mezgliem līdz ēterisko eļļu trauciņiem un daudzām citām lietām, skaistumkopšanas salonā «Rūžeņa», kas Valmierā, Garā ielā 8, viss veido mājīgu un estētiski daiļu vidi. Mīkstie paklāji slāpē soļus, gaišās telpas noskaņa ar savu mieru apņem ap pleciem, un steiga pierimst. Pēkšņi tu saproti, ka dzīve, kas joņo, palikusi tur, ārpusē. Klusi švīkstot garo svārku malai, kas saskaras ar grīdu, Laine iet maziem, slīdošiem solīšiem, nesdama baltu tējas tasīti, lai katrs nācējs justos gaidīts.