Ar līkumu gar likumu un tikumu
Laikam tomēr esam aitas — apcirptas aitas rudens drēgnumā. Vismaz arvien vairāk tā varam sākt justies. Kā gan citādi noformulēt sajūtas pēc tā, kad 4. oktobrī, apzinīgu jūtu pret dzimto valsti vadīti, devāmies izpildīt savu pilsoņa pienākumu — atdot balsi par kādu no politiskajām partijām cerībā uz taisnīgu un godīgu šīs partijas pārstāvniecību Saeimā. Vilkām krustiņus un svītrojām, domājot, ka šie tintes vilkumi atbalsosies godīgas spēles principā.