Viņi satikās Lodē, kur abi strādāja celtniecībā. «Dzīvojām katrs savā kopmītnē, un tām pa vidu aka. Abi bijām atnākuši pēc ūdens, Artemijs jautāja, vai nevajag palīdzēt. Es, lepna lauku meitene, atteicu, ka pati varu tikt galā. Pēc tam redzējāmies darba vietā, strādājām vienā brigādē,» par iepazīšanos ar savu nākamo vīru stāsta Ņina.
Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā virmo spraigas diskusijas par partnerattiecību reģistrācijas kārtību un nepieciešamību Latvijā. Tiesā ik pa laikam tiek izskatīti jautājumi par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu, jo Latvijā joprojām ir daudz pāru, kas dzīvo kopā, taču savas attiecības nav oficiāli reģistrējuši. Problēmas sākas tad, ja notiek nelaime un ir jādomā par mantojuma tiesībām.
MĀRIS KAZEROVSKIS 2003. gadā absolvēja Valmieras ģimnāziju, bet šajā mācību gadā atgriezies savā skolā, jo pēc ģimnāzijas direktora Jāņa Zemļicka aicinājuma vada robotikas pulciņu.
Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolnieks IMANTS BAUGA piesaistīja uzmanību pirms vairākiem gadiem, kad skolotāja Ludmila Gammeršmidte, iztaujāta par tradicionālajiem ēnotājiem, norādīja — Imantam ir īpaša interese par lidošanu un nemainīgs mērķis kļūt par pilotu, tāpēc nekur citur Ēnu dienā kā lidlaukā viņu nesastapt.
Pagājušā gadsimta sākumā viens no valmieriešu un tuvējo pagastu ļaužu iecienītākajiem fotogrāfiem bijis Jānis Sarkangalvis (Sarkangalvs, arī Johann Sarkangalw; 1870-1942). Īstens vidzemnieks: tēvs Jēkabs, smiltenietis, māte Marija Niedrīt dzimusi netālajā Blumenhof, Blomes muižā. Pēc laulībām (1865.) Smiltenē, jaunlaulātie dzīvo pie sievas vecākiem, muižas kalpiem. Tur, 1870. gada ziemas spelgonī, pirmajā februāra dienā, pasaulē nāks dēlēns, kam kristībās dod stipru latviešu vārdu — Jānis.
Iespējams, atgriezties pie jau krustu šķērsu izcilātām tēmām nav gluži labais tonis, taču Miķelis tā iekārtots, ka par nebūšanām, ja tās uz labo pusi nekust ni un ni, gatavs šķendēties atkal un atkal. Tāpēc šoreiz — tīru pavasari Valmierā un Gaujmalā gaidošās noskaņās -— atkal par mazajām pilsētvides formām, kuras paredzētas atkritumiem. Saucam tās par atkritumu urnām vai vienkārši latviski par miskastēm, tā jau katra privāta lieta, problēma tāpēc mazāk nekļūst.
Valmierietis LAURIS JANČEVSKIS mācās Valmieras 5. vidusskolas 11. klasē un jau ir sācis likt pamatu savai profesionālajai izaugsmei. Brīvajā laikā viņš piedalās dažādos konkursos, organizē pasākumus, filmē video un fotografē, raksta blogu, kā arī kopā ar domubiedriem ir sācis veidot draugiem.lv lapu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas galvaspilsētā Maskavā tika nogalināts viens no zināmākajiem Krievijas opozīcijas politiķiem, vētraino 90. gadu cerību simbols Boriss Ņemcovs. Slepkavība izraisīja milzu rezonansi ne tikai Krievijā, radot lielu skaitu dažādu versiju un minējumu, it īpaši tādēļ, ka slepkavību apvij daudz neskaidrību, vēl jo vairāk tādēļ, ka nav atbildes (jācer, ka tikai pagaidām) uz jautājumu, kādi bijuši nozieguma cēloņi.
Tiesībsarga biroja eksperti veica apjomīgu izpēti par bērnu tiesību ievērošanu bērnunamos, monitoringa vizītēs apmeklējot 21 šādu institūciju. Monitoringa mērķis bija noskaidrot faktisko situāciju bērnunamos — cik ilgi bērni tajos uzturas, vai un kādēļ tiek ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, kā tiek nodrošināta izglītība un bērna saskarsme ar ģimeni. Skaudrus faktus atklāj arī no internātskolām un psihoneiroloģiskajām slimnīcām iegūtā informācija.
Pagātnes formā par Brīvības ielu Valmierā izsakās tie, kas salīdzina, kāda tā bija pērnvasar un kāda ir pašlaik. Ielai būtībā vairs nav asfalta seguma, jo vienā brauktuves pusē ir kaut kas līdzīgs grantij un oļiem, kas lietū pārvēršas putrā, otrā — tikai un vienīgi bedres. Sākoties salam, tie, kam pa šo ielu jādodas mājup, bieži teica: kaut nu beigtos tā rakšana! Leišu kompānija, kas veica ūdensvada rekonstrukciju, to darīja piecus mēnešus, un puišu ikrīta uzruna «Mi buģem sevodņja tut kapaķ» jau šķita anekdotes vērta.