Gada notikums — energoefektivitātes projekta realizācija Vilpulkas sākumskolā. Viena no pagasta svarīgākajām iestādēm ieguva mūsdienīgu vizuālo izskatu un modernas tehnoloģijas —  saules baterijas uz jumta.  Biedrība «Pieneņu pūka» nosvinēja 10 gadu jubileju. Biedrība pavasarī piedalījās Nīderlandes fonda un Rūjienas novada pašvaldības projekta «Iedzīvotāji veido savu vidi 2014» konkursā, iesniedzot projekta «Bērnu priekam, veselībai» pieteikumu. To atbalstīja ar finansējumu 792 eiro. Realizējot to, sākumskolas teritorijā  iedzīvotāji izveidoja rotaļu kompleksu bērniem.

Lepojamies ar Jeru pamatskolu.  Tajā dažādus pasākumus ir iespēja apmeklēt visiem pagasta iedzīvotājiem, kultūras pasākumiem izmantojam skolas zāli.  Valsts svētku priekšvakarā ik gadu Jeru skolā notiek balvas «Zelta pildspalva» pasniegšanas ceremonija. Pērn  šis  brīnišķīgais pasākums notika jau desmito reizi un balvu par ieguldījumu izglītības attīstībā Jeru pagastā  saņēma skolotājs Juris Alps.

Atskatoties uz aizvadītā gada notikumiem Ipiķos, arvien atmiņā izcelsim paveikto: tika izveidota un labiekārtota atpūtas vieta ar soliņiem pie Saprašas upes «Strazdos», iesaistījāmies arī jaunos projektos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu nodarbinātības pasākumos vasaras mēnešos. Ar NVA un Rūjienas novada pašvaldības atbalstu  vasarā sešiem Ipiķu pagasta jauniešiem bija iespēja strādāt un iegūt savu pirmo darba pieredzi un iemaņas.

Brenguļu pagasta deju kolektīvs «Dzieti» jau otro reizi Valmieras Kultūras centrā 17. janvārī pl. 17 organizē labdarības koncertu BMX sportista Gustava Pētersīļa atbalstam.

Pirms Ziemassvētku eglītes Matīšu pamatskolas skolēni saņēma Lielā Rūķa uzdevumu sagatavot priekšnesumu skolas eglītes vakaram, kura sagatavošanā iesaistījās arī teātra pulciņa dalībnieki. Katrā klasē tika izraudzīts savs Rūķis, piemēram, 3. klase mākslas Rūķa lomai izvirzīja Dāvi Mušpertu, 9. klasi pārstāvēja gudrības Rūķēns Kristīne Apsīte, 4. klases lieliskais Rūķēns bija Anna Ragže, 2. klasē Ilvis Pētersons, pirmklasnieku rotaļu Rūķēna lomā darbojās Renāte Osipova, 5. klasē šī loma tika uzticēta Lanai Borisovai, 6. klasi pārstāvēja dzejiskā Sintija Bogdanova, 8. klasi — sportiskā Santa Bogdanova, 7. klasi — Linda Dūrēna, iejūtoties zinātnes un brīnumu Rūķēna lomā.

Kaut arī ziema pagaidām — te domāju gaisa temperatūru, nevis lietus/ledus apstākļus uz ceļiem — Latvijas automīļus lutina, ir jau gadījies dažus redzēt, piespiedu kārtā piepīpējam. Uzdrošinos apgalvot, ka lielākoties te pie vainas būs nevis automobiļu elektroiekārtas, bet  akumulatori. Gan savu laiku nokalpojuši, gan, iespējams, vēl gana labi, taču nepareizi ekspluatēti.

Valmieras Valsts ģimnāzijas ēka ir viena no pilsētas ievērojamākajiem simboliem. Skolas informatīvajā materiālā vēstures skolotāja Ineta Amoliņa atgādina: ēkas pamatakmens ielikts 1901. gada 9. maijā, bet pēc gada 17. jūlijā vēl nepabeigtā ēkā sācis darboties Skolotāju seminārs. 1920. gadā te atvērta Valmieras Valsts vidusskola. Mācības pārtrauktas, kad Pirmā pasaules kara laikā te bija kara slimnīca, Otrā pasaules kara laikā — vācu lazarete. Vēsturiski vairākkārt mainījies skolas nosaukums, līdz 2004. gadā, novērtējot kolektīva sasniegto audzēkņu izglītošanā, skolai atjauno Valsts ģimnāzijas statusu.

Jaunā gada pirmais mēnesis Valmieras Viestura vidusskolā noslēgsies ar nozīmīgu pasākumu, ko atzīmēsim 30. janvārī. Šī diena ir īpaši izvēlēta, jo pirms 80 gadiem 31. janvārī savu dzīves ceļu uzsāka skolēnu teātra Sprīdītis izveidotājs un ilggadējais režisors Zigurds Ķesteris.

Viens no pēdējā laika vairāk apspriestajiem politiskajiem notikumiem ir jautājums par Valsts prezidenta Andra Bērziņa grūto izvēli — braukt vai nebraukt uz 9. maija pasākumiem Maskavā. Šogad aprit 70 gadu kopš II Pasaules kara beigām, tamdēļ svinības gaidāmas īpaši vērienīgas. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju pasaulē kopumā, tās lielā mērā būs arī atklāta pozicionēšanās starp «savējiem» un «svešajiem», parādot, kāda ir kuras valsts oficiālā attieksme pret II Pasaules karu un tā iznākumiem.

Pirms 1600 gadiem  romiešu ģenerāļa Flaviusa Vegetiusa, iespējams, jau tad organizētā pretkara aģitācijas kampaņā sauktais sauklis «Ja gribi mieru, gatavojies karam!» (Si vis pacem, para bellum!) daudziem šodienu gudrībās skolotajiem tāds citāts vien šķiet. Tikai nezin kāpēc (laikam atpalicis no modernās domāšanas) to vismaz pāris runās pērn atgādināja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.