Ziemassvētkiem kamerkoris «Kaķi» mēģinās rast mūzikā, vārdos un izjūtās to noskaņu, kādu gaidām ap ziemas saulgriežiem. Sniega kupenas, Dieva miers pār zemi, domas citam par citu un arī pa kādai priecīgai nerātnībai.

Kocēnu novada domē nolemts atbalstīt sadarbību Rubenes kultūrvēsturiskā centra ilgtspējīgai attīstībai un parakstīt nodomu protokolu ar Rubenes evaņģēliski luterisko draudzi, Vidzemes Augstskolu un Lutera akadēmiju. Nodomu protokola parakstīšana notiek šodien Rubenes baznīcā.

Zemessardzes 22. kājnieku bataljona bijušais komandieris pulkvežleitnants MĀRIS TŪTINS dienestu sāka kā zemessargs vēl 1991. gadā. 1992. gada nogalē šajā pašā bataljonā viņš sāka dienēt kā profesionālā dienesta karavīrs un jau pēc pāris mēnešiem iestājās Aizsardzības akadēmijas neklātienē, kuru 1995. gadā arī beidza. Apmēram gadu Igaunijā mācījies  Baltijas Aizsardzības koledžā, vēlāk pārgājis uz Rīgu dienēt Nacionālo bruņoto spēku apvienotajā štābā, kur nodarbojies ar civilmilitāro sadarbības un psiholoģisko operāciju spēju attīstīšanu Latvijā, tostarp organizējot kopīgus projektus ar lietuviešu un igauņu kolēģiem.

Pašā decembra vidū Latvijas pauerliftinga citadelē Jelgavā norisinājās valsts čempionāts klasiskajā (bezekipējuma) svaru stieņa spiešanā guļus. Pastāvīga Antidopinga nodaļas darbinieku klātbūtne visos šā gada Latvijas čempionātos ir radījusi pozitīvu efektu. Sportistus, kuri uzspļauj Godīgas Spēles principiem, sacensībās praktiski vairs manīt nevar, savukārt kopējam dalībnieku skaitam ir tendence pat kāpt augšup. Par augšupeju šoreiz parūpējās arī mūsu dienvidu kaimiņi, mačos ierodoties ar sešiem busiņiem no sešām Lietuvas pilsētām. Tādējādi brīžiem nevarēja saprast, kuras valsts čempionāts notiek.

Mīļo Salavecīti! Neesmu bijis rātns zēns, gan kājiņa nelaikā paslīdēja, gan mutīti nevietā palaidu, gan skaudību sirdī nēsāju. Nākamo gadu tā nebūs. Es apsolu, labošos. Varbūt tomēr vari man avansā Ziemassvētku dāvanu dot? Es neprasu daudz, tik vien kā kripatu prieka.

Ir dzirdēts, ka 12. Saeimas vēlēšanās cilvēki INESI BOĶI speciāli svītrojuši no saraksta, lai viņš neaizietu no pilsētas pašvaldības. Bet valsts svētku pasākumā 18. novembrī, valmierieši, izrādot Valmieras domes priekšsēdētājam cieņu, pēc viņa pateicības runas, saņemot apbalvojumu «Goda valmierietis», pat piecēlās kājās. 

Aizskrien vēl viens gads. Arī tajā, protams, katram bijušas īpašas dienas.  Un labi, ja tādas ar gaišumu. Ar lielumu.

Sveicināti rudenīgajā ziemā!

Tā nu sagadījies, ka 2014. gada decembra Liesmas pielikums Valmierietis trāpījis uz pirmskara tāda paša nosaukuma avīzīti tieši pirms 77 gadiem, arī decembrī. Nu tad paraudzīsim, kas ļaužu prātos un darbos bijis Valmierieša 433. numurā un vēl dažos turpmākajos apkārt 1937. un 1938. gadu mijai.

Aizvadītais gads pietiekoši rosīgs Valmierā bijis individuālajiem būvētājiem. Ir tapušas gan jaunas mājas, gan līdz galam pabeigtas jau ilgāku laiku stāvējušas ilgbūves, gan — lielākoties pēc īpašnieku maiņas — nopietnu rekonstrukciju piedzīvojušas jau pasen celtas privātmājas. Valmierietī šoreiz nerunāsim par skaitļiem, bet gan par ekspluatācijā nodotām privātmājām, kuras kaut kādā veidā tomēr izceļas starp pārējām. Protams, arī viedoklis, ar kuru dalās Valmieras būvvaldes galvenais būvinspektors Juris Mellēns, ir subjektīvs, tomēr Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekļa, nozares profesionāļa teiktajā vērts ieklausīties.

Pēdējo mēnešu laikā Vidzemes Augstskolas (ViA) jaunajā Inženierzinātņu korpusā ir viesojušās gan ārvalstu delegācijas, gan pašmāju viesi, kā arī notikuši vairāki nozīmīgi pasākumi. To ir apmeklējuši Valmieras Lauvu kluba un Rotari kluba biedri, divas reizes viesojusies valsts premjerministre Laimdota Straujuma, tāpat ar jaunajām laboratorijām iepazinās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.