VAS «Latvijas Pasts» ir uzsācis laikrakstu un žurnālu abonēšanu 2015. gadam, uzsverot, ka abonēt preses izdevumus vienmēr ir lētāk un ērtāk. Jaunajā «Abonēšanas katalogā» minēts, ka Latvijā pašlaik ir 1018240 pastkastītes. Vienīgi «Latvijas Pasts» spēj piegādāt sūtījumus uz jebkuru no tām, pat vistālākajā lauku sētā. Nesen «Liesma» pabija Mazsalacas pasta nodaļā, lai noskaidrotu, kā organizēts tās darbs un vai tur jau jūtama preses abonēšana.

Mūsdienu zināšanu pārbaudes konkurss devīto klašu skolēniem Kas notiek?, ko rīko laikraksts Diena, aizvadītajā piektdienā notika jau 15. gadu. Jubilejas konkursa norisi atbalstīja inovatīvais komunikāciju uzņēmums Lattelecom, un pirmo reizi konkursa vēsturē jautājumi tika uzdoti Lattelecom interneta televīzijas tiešraidē, kuru vadīja daudziem jauniešiem tuvās grupas Musiqq mūziķi Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris, tā radot iespēju konkursam sekot līdzi arī jauniešu līdzjutējiem, vecvecākus un vecākus ieskaitot.

Sestdien evaņģēlists Andis Smilga Matīšu kapos iesvētīja piemiņas akmeni ar uzrakstu «Latvijas boksa lepnums Jānis Lancers (1931-2008)». Ar ko šis Bauņu pagasta Krastmaļos dzimušais cilvēks slavens valsts mērogā? Ja piemiņas vietu veidotu pie viņa dzimtajām mājām, kur tai būtu jāatrodas? Krastmaļu jaunsaimniecība pie dzīvojamās mājas tika pēc 1920. gada, taču 1951. gadā to bez īpašnieka piekrišanas pārveda uz Matīšu centru un novietoja Mazsalacas ielā 3. Tāda bija jaunās varas politika. Vecajā vietā — netālu no šosejas aiz Bauņu muižas Vecates virzienā — palikusi klēts, daļēji pabeigtu mājas jaunbūvi joprojām apdzīvo boksera māsa Lauma Sniķere.

Katrā lielākā tirgus placī vērīgs pircējs tirgotāju piedāvājumā var atrast ko jaunu, savdabīgu. Izņēmums nebija arī nesen Valmierā notikušais tradicionālais Simjūda gadatirgus. Manījām, ka ne viens vien pasākuma apmeklētājs ar interesi piestāja arī pie stenda, kurā spilgti dzeltenus, mākslinieciski apgleznotus zīmuļus ar sieviešu un vīriešu vārdiem piedāvāja amatniece, darbnīcas «Otra āda» saimniece LILITA APSĪTE no Rīgas. Viņa tirgus burzmā neliedza nelielu interviju «Liesmai».

Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā tiek realizēta EIFL starptautiska Publisko bibliotēku inovāciju programma. Projekta mērķis ir atklāt jaunu veidu, kā bibliotēka var iedvesmot jauniešus lasīšanai. Šim mērķim Valmieras bibliotēka sadarbojas ar Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora uzņēmumu Fastr, kas projektam izstrādā sociālās lasīšanas aplikāciju Fastr Books. Bibliotēka, izmantojot šo aplikāciju, sniegs jauniešiem iespēju lasīt un radīt lasīšanas vidi sociālajos tīklos.

No 31. oktobra līdz 24. novembrim Valmieras pašvaldība izsludina publisko apspriešanu par pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežu ar Beverīnas novada pašvaldības administratīvo teritoriju plānoto grozīšanu. Ja priekšlikums tiks atbalstīts,  Valmieras administratīvā teritorija Vidzemes industriālā parka izveidei tiks paplašināta par 118 ha, informē Valmieras pašvaldības speciāliste Laura Moča.

Kāda valmieriete, visnotaļ slavējot dažādām precēm bagāto gadskārtējo Simjūda gadatirgu, tomēr aicināja uz šo kupli apmeklēto pasākumu palūkoties, tā teikt, no ķēķa jeb, precīzāk, tualetes puses. Viņas ģimene tieši tirgus laikā uzņēmusi viesus no Anglijas.

Kamēr vēl nav skaidrības, vai 4. novembrī, 12. Saeimas deputātu pirmajā kopānākšanas dienā, mums būs jauna valdība, jau 1. novembrī darbu sāk jauna ES valdība — Žana Kloda Junkera vadītā Eiropas Komisija. Esmu gan dzirdējis viedokļus, ka Latvijas vienkāršo iedzīvotāju (dīvains iedalījums) maz interesē, ko lemj Strasbūrā vai Briselē. Taču šī varas maiņa ir pietiekami nozīmīga, lai mēģinātu saprast, vai no tās var iegūt arī vienkāršais.

Pēc gada pārtraukuma atkal notika velomaršs, ko organizē aktīvā tūrisma centra «Eži» pārstāvji. Dalībniekiem bija iespēja piedalīties nu jau 3. Vislatvijas alošanas čempionātā, baudīt abu alusdarītavu gardumus, «Liepkalnu» spēcinošo rupjmaizi, kā arī Valmiermuižas sarūpēto rudens sakņu sautējumu, sadziedāties kopā ar «Ballīšu orķestri» un iesaistīties dažādās pārsteiguma aktivitātēs.

Ja neņem vērā dažādas papildu algas, kas nereti pārsniedz pamatalgu, tad viņš varētu būt vislabāk apmaksātais ierēdnis mūsu valstī. Protams, arī vispamatīgāk informētais cilvēks dažādās starptautiskās un vietējās finanšu lietās, jo Latvijas Bankas prezidenta krēslā sēž jau kopš 2001. gada, un pērn 31. oktobrī viņa pilnvaras tika pagarinātas vēl uz 6 gadiem. Kopš 2005. gada viņš ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis un kopš 1. janvāra pieskata, kā Latvijā nacionālās valūtas lata vietā strādā Eiropas Savienībai kopējais eiro. Kaut arī pats sevi atzīst par tautsaimnieciskos jautājumos lecīgu un fano par Singapūras ekonomiskā uzrāviena modeli, tomēr ar kardināliem risinājumiem mūsu valsts ekonomikā, tostarp arī krīzes gados, viņš nav izcēlies, toties labprāt izklāsta, kā būtu, ja būtu...