Kristus Augšāmcelšanās ir lielākā dāvana un prieks cilvēcei, un šo notikumu piedzīvojam Lieldienās. Taču ticīgie ļaudis, arī mācītāji uzsver, ka ikkatrs varam piedzīvot garīgu augšāmcelšanos. «Lai mūsu prāts apgaismojas ar augšāmcelšanās gaismu,» novēlējis  Latvijas Pareizticīgo baznīcas vadītājs, metropolīts Aleksandrs, bet mūsu pašu Valmieras Katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs bildis: «Aicinu domāt par to, ko piedzīvojam ikdienā, esot kopā ar cilvēkiem.» Pārvērtējot vērtības, katra diena ir indivīda augšāmcelšanās vērta. Taču, lai celtos, ir jāmainās. Bet sistēmas, kas pastāvējušas gadu desmitiem, pat plānojot efektīvas to reformas, darbojas, inerces vadītas. Zinām taču, ka totalitāra, autoritāra sistēma, ne vienā dienā, protams, bet soli pa solītim nonivelē kādas tautas, dzimtas vai indivīda pārliecību. Iztur vien stiprākie. Taču tas būtu stāsts par politiskajām sistēmām, un kāds noteikti nodomātu, un tas arī nebūtu nepareizi, ka demokrātijā, kas reizēm robežojas ar visatļautību, arī ir pārlieku maz garīgas augšāmcelšanās.

Kā teikts enciklopēdijā, kokle ir sens baltu izcelsmes strinkšķināmais stīgu mūzikas instruments, ko no baltiem aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru (lībiešiem — kāndla, somiem — kantele, igauņiem — kannele) un  slāvu (krieviem — gusļi) ciltis. Kokli spēlē, turot klēpī vai uz galda, ar labo roku radot stīgu vibrācijas, bet ar kreiso klusinot nevajadzīgās stīgas.

Pat tik pietuvināti, ka brīžiem liekas — tas ir skats tikpat kā skudras acīm. Un tikai tā, pietupjoties, dažkārt pat zemē noguļoties, var pamanīt, kā izskatās ledū iesalusi purva dzērvene, ko vēsta pēdējā pieneņpūka, cik cēla ir vēlā rudens roze un filigrāna tikko nokritusi sniegpārsla vai kā rasas pērlē izskatās savas mājas atspulgs. BAIBA DĀLBERGA, kas strādā Rūjienā, bet dzīvo un dabā iet Naukšēnos, to lieliski prot. Tam apliecinājums ir pašlaik Rūjienas bibliotēkā izvietotā viņas makro foto darbu izstāde «Mirklis».

Tieši pirms Lieldienām, 17. aprīlī, valmieriešiem un ciemos atbraukušajiem vidzemniekiem unikālu iespēju savā Vidzemes klientu dienā dāvāja SEB banka. Arī ar krāsu nenoliedzami bija trāpīts — Zaļā ceturtdiena lieliski saskanēja ar salātzaļajiem SEB karogiem un pirmo dīgstošo zālīti.

No Rīgas atgriezušies valsts publiskās runas konkursa dalībnieki, un visi pieci no Valmieras skolām izvirzītie kļuvuši par konkursa laureātiem. Konkursa devīze šogad — Rabindranata Tagores vārdi «Es gribu, lai dažādu kultūru gars pēc iespējas būtu brīvāks visur: tik negribētu, lai tas mani notriec no kājām».

Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums «Food Union», šopavasar vairākās nominācijās apbalvojot savus 2013. gada labākos piena piegādātājus, kategorijā «Par lielāko svaigpiena izslaukumu» godināja un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības Atzinības rakstu piešķīra arī Rūjienas novada Lodes pagasta z/s «Kalntontes» saimniekiem INGAI un AIGARAM KALVĒM.

Naurim Gūtmanim ir 43 gadi un raiba slimības vēsture, kas aizsākās 1995. gada 13. augustā, kad viņš autoavārijā guva smagu muguras traumu. Kopš tā laika Naura dzīve radikāli mainījusies. Nauris pārvietojas ratiņkrēslā, pārcietis vairākas operācijas, rehabilitācijas, konsultējies pie dažādiem speciālistiem, bet viņš nav bezcerībā nolaidis rokas. Viņa bilancē ir — pabeigtas studijas datora tehniķa un tīklu administrēšanas jomā, bija izveidota ratiņkrēslu remonta darbnīca, kura valsts ekonomisko pārmaiņu dēļ beidza savu darbību 2002. gadā, kā arī reģistrēta, bet diemžēl šķirta laulība un arī pārvarēta atkarība no smagiem pretsāpju medikamentiem.

Ticējums vēsta, ka klusajā sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem. Tas vēlreiz pierāda, ka mīlestība un saticība iet caur vēderu.

Izstādēs Kauguru pagasta kultūras namā un Dikļu kultūras centrā, Lieldienas gaidot, valmierietes Baibas Grīnbergas «Floristikas meistardarbnīcas» kursantes demonstrē svētku dekoru gatavošanas idejas un  dabas materiālu lietojumu.

Eh, kā gribētos šodien parunāties par Lieldienu zaķiem un olu krāsošanas receptēm! Nesanāks. Kaut vai tāpēc, ka Latvijas olu ražotājus un pat zaķu/trušu gaļas eksportētājus, ja tādi vispār ir, īsti neskars ekonomiskais kariņš ar Krieviju. Tādu, visticamāk, Eiropas Savienība jau tuvākajā laikā tomēr mēģinās uzsākt, jo Krievijas zaļo cilvēciņu aktivitātes Ukrainā nepavisam netaisās rimties. Vakar vēl viena no krievu Lielā Tēvijas kara varoņpilsētām, leģendārā katakombu partizānu kara citadele Odesa, pasludināja savu republiku... Krievijas impērisko ambīciju nostiprināšana ar jaunām robežām Melnās jūras piekrastē ir jau noticis fakts, uz kuru pārējā pasaule par varītēm cenšas saņemties adekvāti reaģēt.