Aivars Ustups

Aizvadītajā nedēļā, lielāku vērību pievēršot Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, sabiedrības uzmanību mazāk piesaistīja lemšana par Rail Baltica projekta tvērumu un realizāciju Latvijā.

Trīs gadus pēc novadu reformas it kā pabeigšanas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas jau vēlas reformas dažas lietas un vietas pārskatīt.

Kā Latvijai beidzot kļūt bagātākai? Ceturtdien Saeimas deputāti, aizvadot pirmās ekonomikas debates parlamenta vēsturē, par to debatēja stundām ilgi. Tribīnē kāpt un priekšlikumus izteikt paguva vairāk nekā 40 ideju pieteicēji. 

Svētku dienas, Eirovīzijas un hokeja kaislības it kā bija pieklusinājušas apsūdzību un pārmetumu gūzmu, kas aprīļa nogalē izskanēja par politisko partiju apvienības «Jaunā Vienotība» it kā slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, pārkāpumiem partijas finansēšanā un pat pirms gadiem pieļautiem likumpārkāpumiem vēlēšanās.

Pēc Valsts kontroles nopietnajiem pārmetumiem par Krišjāņa Kariņa dārgajiem komerc­lidojumiem un vēl dažādiem citiem it kā nesmukumiem bijušā ārlietu ministra un viņa komandas darbībā varēja domāt, ka nākamā ārlietu ministra ievēlēšanu opozīcijā esošie deputāti mēģinās izmantot, lai Evikas Siliņas valdību sašūpotu vai pat veiksmīgu sarunu vai intrigu rezultātā vispār nošūpotu.

Lai gan daži Saeimas valdībā opozīcijai esošo partiju deputāti pacēluši balsis, ka ārlietu ministra nomaiņa valstiski ir tik nopietns gadījums, ka jāizsaka neuzticība visai valdībai, paredzu, ka arī nākamajā pirmdienā Ministru prezidente būs Evika Siliņa (JV), bet ārlietu ministres amatā Saeimas deputātu vairākums iebalsos Baibu Braži.

"Moris, darbus padarījis, var iet.» Tā mēdz teikt, kad darbīgs cilvēks, godam pildījis pienākumus, paveicis ko būtisku, atiet vai tiek atstumts malā, ļaujot aizsākto turpināt nākamajiem censoņiem.

Tuvu 24. februāris, kad pirms diviem gadiem Krievija sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, cenšoties dažās dienās nokļūt pat līdz Kijivai.

Iepriekšējā nedēļa pagāja lauksaimnieku protesta pasākumos un ar kareivīgiem paziņojumiem, ja protestētāju prasības netiks sadzirdētas, jau pirmdien organizēt traktoru braucienu uz Rīgu, lai vērienīgā pasākumā patraucētu galvaspilsētas mierīgo dzīvi.

Valdībai, pat ja tā vēl maz bijusi pie teikšanas, būtisks eksāmens ir nākamā gada budžeta pieņemšana.

Kad lielu daļu Latvijas kaut uz laiciņu pārklāj sniega sega un ar priecīgiem noskaņojumiem bagātākās pašvaldības jau steidz greznot Ziemassvētku egles, varēja cerēt, ka vismaz uz brīdi pieklusīs arī opozīcijas partiju skaļais, tik un tā ātri pat nerealizējamais pieprasījums vākt balsis šīs Saeimas atlaišanai.

Kas būtu domājis, ka 2011. gada 11. maijā Eiropas Padomes (EP) sēdē pieņemtā Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) dažu politiķu (to vidū arī Latvijas) prātiem izrādīsies tik nesagremojams produkts, ka īpašu iebilžu vai tikai ieganstu dēļ vairākās ES valstīs netiks ratificēts.

Šis nu ir mēnesis, kas sākas ne tikai ar kārtējās algas saņemšanu strādājošajiem un pensijām – pensionāriem, bet arī ar jau precīziem skaitļiem nākamā gada budžeta projektā, kas savukārt noteiks, vairāk vai mazāk naudas mūsu makos ienāks nākamgad.

Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika drošības un ārpolitikas forums «Rīgas konference 2023».

Ne gluži tik ātri, kā bija iecerēts, valdībā top likumprojekts «Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam».