Eiropa atceras staļinisma un nacisma upurus
Vēl aizvakar sakarā ar 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākās Padomes pieņemto likumu «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» izkārām valsts karogus priecīgā svētku noskaņojumā.
Vēl aizvakar sakarā ar 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākās Padomes pieņemto likumu «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» izkārām valsts karogus priecīgā svētku noskaņojumā.
Karstajās dienās ar spiningu brienot pa Gauju vai arī dodoties kārtējā pastaigā gar tās krastiem, jau kuro reizi nevaru no prāta izmest pārdomas, ka Valmiera pret savu, kā bieži ir teikts, galveno ielu — visādā veidā skaisto upi — tās dažādos posmos un it sevišķi krastu pusēs izturas izteikti netaisni.
Lai gan politiķu izteikumos allaž esmu ieklausījies piesardzīgi, nevaru nepiekrist Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Krišjāņa Feldmaņa nesen televīzijā izteiktajam aicinājumam – pieejamo energoresursu apjomu un to strauji kāpušo cenu dēļ tomēr nekrist panikā.
Šoreiz devāmies lūkot Ābeļu dižakmeni, par kuru pa laikam šur tur pavīd diezgan interesanta informācija, bet kurš pat Google kartē kā īpašas ievērības objekts nav precīzi atzīmēts.
Dienās, kad politisko norišu vērotāji un daži vēlētāji galveno uzmanību pievērš sarakstiem ar nākamajā Saeimā iekļūt cerošajiem un pat ieteikuši vērtēt, kuras partijas vēlēšanu programma ir stulbākā, notiek gan arī vēl kas cits.
Iepriekšējā trešdienā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite publiskoja rekomendācijas, kas būtu ierakstāmas katras partijas priekšvēlēšanu programmā, lai «nākamā valdība spētu radīt priekšnoteikumus Latvijai kā piesaistes un izaugsmes platformai zinošiem un izaugsmes iespējas alkstošiem cilvēkiem, kā arī eksportējošiem un produktīviem uzņēmumiem».
Televīzijas «Degpunktā» redzu, ka policija atkal atradusi kāda it kā labi paglabātu munīciju, granātas un varbūt vēl kaut ko. Nu noskaidrošot, kādiem nolūkiem tur viss glabāts.
Aizvadītajā nedēļā Rīga bija pārpilna ar izlūkiem vai no visām pasaules malām.
«Šovasar lilijas ziedēšanā ir satrakojušās kā vēl nekad!» izskan vēstījumi saziņas līdzekļos. Ja nu tā, tad ir īstais laiks, lai vēlreiz paviesotos Liepas muižā, kur tās pārvaldnieks Guntis Bērziņš pirms gadiem bija pamanījis dažas vislatviskākās – Daugavas lilijas.
Pēc Gaujā notikušajām nelaimēm, kad gan glābēji, gan citi savas jomas zinoši speciālisti jau ir izteikušies, ko un kā vajadzētu darīt, lai līdzīgas nelaimes neatkārtotos, biju domājis paklusēt. Lai gan arī man ir savs sakāmais, ko jau citreiz arī «Liesmā» esmu paudis.
Kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā notikumi pasaulē, it sevišķi Eiropā, burtiski prasa, lai katru no tiem vispirms vērtētu, kā tas vai tie var ietekmēt agresora savaldīšanu.
Lēmums ar priekšvēsturi
Vakar Rīgā pie Ministru kabineta piketā dabas vērtību apzinātāji pauda neapmierinātību par valdības lēmumu ļaut mežu īpašniekiem cirst daudz jaunākus kokus nekā līdz šim.
Jau cauri laikiem cilvēki akaču, staignuma un mežonīguma dēļ no purviem vairāk ir baidījušies nekā priecājušies par to skaistumu.
Piektdien nodibināja jau kopš pavasara pieteikto uzņēmēja Ulda Pīlēna iniciēto biedrību «Latvijas apvienotais saraksts».
Kā gribējuši vai varējuši, gada īsāko nakti vairums pietiekami rātni esam aizvadījuši. Gan Līgo māņiem ticējām, kaut ko meklējām, būrāmies, pat blēdījāmies.
Kad daudzi jau ieraduši Līgo svētku prieku gluži vienkārši nopirkt tirgū vai kādas lauku mājas ceļa galā piedāvātā vainagā vai siera ritulī, ir tradīcijām ļoti uzticīgie, kas uzskata, ka svētku prieks ir septiņreiz jaudīgāks, ja vainagus pinam paši un arī sieru, kāds nu katram jau izsenis visgaršīgākais šķitis, sienam paši.
Skanīgāku, izteiksmīgāku un ietilpīgāku vārdu nezinu. Arī latviskāka nav, kā arī nevienai citai tuvumā vēl palikušajai tautai tāda nav.
Nekur jau gan tā no kartēm nav pazudusi, vien tūristiem domātu norāžu, kā līdz tai nokļūt, tikpat kā nav.
Kā papīra formāta laikraksta žurnālistam man vai prieks par arvien stingrākiem informācijas izplatīšanas aizliegumiem gaisīgajā telpā.
Laika vērotāji ziņo, ka nupat Latvijā iestājusies meteoroloģiskā vasara. Tās sākumu nosakot, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.