Valsts prezidents aizstāv vietējo kopienu intereses
Priekšvēlēšanu un skolotāju streika pieteikuma kņadu aizvējā Saeima diezgan pieklusināti 8. septembra sēdē pieņēma jaunu Pašvaldību likumu.
Priekšvēlēšanu un skolotāju streika pieteikuma kņadu aizvējā Saeima diezgan pieklusināti 8. septembra sēdē pieņēma jaunu Pašvaldību likumu.
Vecākais
Kas ir Gaujas nacionālais parks (GNP), vismaz mūsu pusē laikam gan nevienam vairs nav jāskaidro. Gados jaunākajiem var vien atgādināt, ka šis 1973. gadā izveidotais parks ir vecākais Latvijā un otrs vecākais Baltijā (1957. gadā dibināts Vilsandi parks Igaunijā Sāremā).
Ģimenes, kurās ķildu dēļ vecāki aizmirst rūpēties par bērnu vajadzībām, uzskatām par nelabvēlīgām. Ar tām darbojas bāriņtiesas, bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un citi attiecīgie dienesti.
Varētu domāt, ka īpaši, lai mudinātu arī latviešus tikt vaļā no pēdējo gadu satraukuma par lāču briesmām un veicinātu sabiedrībā krietni nopietnāku sapratni par šo Baltijā sastopamo vienīgo lāču dzimtas dzīvnieku, igauņi aicina latviešus iesaistīties fotokonkursā «Lācis – mūsu kaimiņš».
Pagājušas vairāk nekā trīs nedēļas, kopš mūziķis Ralfs Eilands aicināja Latvijas sabiedrību saziedot 5 miljonus eiro lidaparāta Bayraktar nopirkšanai Ukrainas armijas vajadzībām.
Lai arī sabiedrības dažādos slāņos to vērtē atšķirīgi, ceturtdiena, 25. augusts, kļuva par vēl vienu Latvijas vēsturei nozīmīgu dienu.
Vēl aizvakar sakarā ar 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākās Padomes pieņemto likumu «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» izkārām valsts karogus priecīgā svētku noskaņojumā.
Karstajās dienās ar spiningu brienot pa Gauju vai arī dodoties kārtējā pastaigā gar tās krastiem, jau kuro reizi nevaru no prāta izmest pārdomas, ka Valmiera pret savu, kā bieži ir teikts, galveno ielu — visādā veidā skaisto upi — tās dažādos posmos un it sevišķi krastu pusēs izturas izteikti netaisni.
Lai gan politiķu izteikumos allaž esmu ieklausījies piesardzīgi, nevaru nepiekrist Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Krišjāņa Feldmaņa nesen televīzijā izteiktajam aicinājumam – pieejamo energoresursu apjomu un to strauji kāpušo cenu dēļ tomēr nekrist panikā.
Šoreiz devāmies lūkot Ābeļu dižakmeni, par kuru pa laikam šur tur pavīd diezgan interesanta informācija, bet kurš pat Google kartē kā īpašas ievērības objekts nav precīzi atzīmēts.
Dienās, kad politisko norišu vērotāji un daži vēlētāji galveno uzmanību pievērš sarakstiem ar nākamajā Saeimā iekļūt cerošajiem un pat ieteikuši vērtēt, kuras partijas vēlēšanu programma ir stulbākā, notiek gan arī vēl kas cits.
Iepriekšējā trešdienā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite publiskoja rekomendācijas, kas būtu ierakstāmas katras partijas priekšvēlēšanu programmā, lai «nākamā valdība spētu radīt priekšnoteikumus Latvijai kā piesaistes un izaugsmes platformai zinošiem un izaugsmes iespējas alkstošiem cilvēkiem, kā arī eksportējošiem un produktīviem uzņēmumiem».
Televīzijas «Degpunktā» redzu, ka policija atkal atradusi kāda it kā labi paglabātu munīciju, granātas un varbūt vēl kaut ko. Nu noskaidrošot, kādiem nolūkiem tur viss glabāts.
Aizvadītajā nedēļā Rīga bija pārpilna ar izlūkiem vai no visām pasaules malām.
«Šovasar lilijas ziedēšanā ir satrakojušās kā vēl nekad!» izskan vēstījumi saziņas līdzekļos. Ja nu tā, tad ir īstais laiks, lai vēlreiz paviesotos Liepas muižā, kur tās pārvaldnieks Guntis Bērziņš pirms gadiem bija pamanījis dažas vislatviskākās – Daugavas lilijas.
Pēc Gaujā notikušajām nelaimēm, kad gan glābēji, gan citi savas jomas zinoši speciālisti jau ir izteikušies, ko un kā vajadzētu darīt, lai līdzīgas nelaimes neatkārtotos, biju domājis paklusēt. Lai gan arī man ir savs sakāmais, ko jau citreiz arī «Liesmā» esmu paudis.
Kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā notikumi pasaulē, it sevišķi Eiropā, burtiski prasa, lai katru no tiem vispirms vērtētu, kā tas vai tie var ietekmēt agresora savaldīšanu.
Lēmums ar priekšvēsturi
Vakar Rīgā pie Ministru kabineta piketā dabas vērtību apzinātāji pauda neapmierinātību par valdības lēmumu ļaut mežu īpašniekiem cirst daudz jaunākus kokus nekā līdz šim.
Jau cauri laikiem cilvēki akaču, staignuma un mežonīguma dēļ no purviem vairāk ir baidījušies nekā priecājušies par to skaistumu.
Piektdien nodibināja jau kopš pavasara pieteikto uzņēmēja Ulda Pīlēna iniciēto biedrību «Latvijas apvienotais saraksts».