Saruna par un ar dižajiem kokiem (1)
Izteiksmīgā koku vasara
Ar gandarījumu jāsecina, ka šī ar klimata radītiem pārsteigumiem pārbagātā vasara Valmieras novadā aiziet izteiksmīgā dižo koku un dendroloģisko vērtību apzināšanas noskaņā.
Izteiksmīgā koku vasara
Ar gandarījumu jāsecina, ka šī ar klimata radītiem pārsteigumiem pārbagātā vasara Valmieras novadā aiziet izteiksmīgā dižo koku un dendroloģisko vērtību apzināšanas noskaņā.
Nevaru nesākt ar tūkstošiem sporta, basketbola draugu un svētdien Latvijas basketbola izlases līdzjutējiem klāt nākušo gavilēm, kad mūsu komanda daudziem pat negaidīti uzvarēja olimpiskos vicečempionus Francijas basketbolistus.
Kamēr laukos sējēji un audzētāji steidz ievākt un var jau novērtēt šī gada ražas veiksmes, par ražu, kādu būs ieguvuši Krišjāņa Kariņa valdības nīkuļošanas veicinātāji, lielas skaidrības vēl nav ne viņiem pašiem, ne valstij.
Aicinājums skatīt brīnumus
Piezvanīja «Liesmas» lasītājs Andrejs Rozīte no Burtnieku pagasta «Niedrītēm». Viņš ar interesi mūsu laikrakstā lasot par dabas lietām un brīnumiem. Nu tāds šovasar izveidojies arī zālājā pie viņa mājas – divos, diezgan precīzos apļos saaugušas sēnes. Līdz šim neko tādu viņš neesot redzējis. Varbūt te esot tā sauktie raganu apļi, par ko «Liesma» jau rakstījusi?
Pirms nedēļas komentārā rakstīju, ka atvaļinājumu un citu iemeslu dēļ nav jūtama valdības aktīva darbība pat neatliekamu jautājumu izlemšanā, bet ir vien izteikta nenoteiksme.
Kad kalendārā atšķirtas augusta lapas, rūpīgākie par bērnu zināšanām un nākotni domājošie vecāki jau steidz pārdomāt, vai viss pirmklasniekam, arī pie skolas gaitām jau pieradušajam ir sarūpēts.
Nedaudz vēstures
Lielas arī mūsu novada daļas iedzīvotāji jau tā pieraduši dzīvot Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, ka pat neapzinās dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kādas ir tikai viņu tuvumā un nav nekur citur pasaulē.
Aprit divi mēneši, kopš par Latvijas Valsts desmito prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. It kā pārāk īss laiks, lai sociologi pētījumos nopietni varētu izvērtēt sabiedrības attieksmi pret viņu.
Kad no dziesmotā lielpasākuma Rīgā svētku sajūta atgriezusies novados ar pilsētu pastāvēšanas gadskaitļu, rožu, riteņbraukšanas, ielu muzikantu vai citu skanīgu cildinājumu, neceļas roka kaut pusē zilbes rakstīt, ka šī vasara nav skaista.
Aizmirstais koks
Kad novadā sākam izvērtēt, kā saglabājušies un turpina augt paši dižākie koki un kāda palīdzība tiem vajadzīga, nevaram neatgādināt par vēl vienu diženo – vītolu pie Briedes kroga Burtnieku pagastā.
Šī vasara ir karsta. Reizē ar reālu svelmi lielā Eiropas daļā starptautiski to karstu dara karš Ukrainā, kur ukraiņi, pateicoties NATO tehnikas un munīcijas piegādei, varonīgi un mērķtiecīgi atpakaļ uz Krieviju dzen agresorus.
Šodien atkal darba diena. Pēc «vienas no Latvijas skaistākajām nedēļām pēdējos piecos gados», kā to svētdien, tiekoties ar Dziesmu un deju svētku virsdiriģentiem, virsvadītājiem, kolektīvu vadītājiem, vērtēja jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Kolektīvā saprāta būtnes
Skudras – vienas no vissenākajām, turklāt mazizmainītām dzīvībām uz Zemes.
Ir jābūt izcili nemuzikālam, pat pakurlam, nedaudz tizlam un noteikti vēl latvisko tradīciju noliedzējam, lai nepriecātos, kaut nejustu līdzi tiem vairāk nekā 40 tūkstošiem dziedātāju un dejotāju, kas no visas Latvijas uz Rīgu atkal atveduši Dziesmu un deju svētkus.
Kad pēc Līgo dienām turpināt baudīt vasaru atvaļinājumos cenšas strādājošie, it kā arī krietni strādājuši, 22. jūnijā pēc pavasara sesijas pēdējās sēdes līdz 4. septembrim atvaļinājušies arī Saeimas deputāti (viņiem gan 8. jūlijā nāksies pulcēties ārkārtas sēdē, lai klausītos Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča amatā stāšanās zvērestu).
Lai gan vasaras sākums ir dīvains, jo tiek pārspēti gan auksto nakšu, gan bezlietus dienu rekordi, dabā gājējus, braucējus vai pat joņotājus tas netraucē doties lūkot, kas vēl nav aplūkots, vai arī vēlreiz pabūt pie kādas dabas vienreizības, lai pārliecinātos, ka tā joprojām ir un ar to viss ir labākajā kārtībā.
Kad Raimonda Paula un Andra Keiša koncertos «Vīrieši labākajos gados» pēkšņi skan: «Upē naktī pīlēns kliedz,/Un tu arī neiemiedz!/Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts…» un klausītāji uzgavilē smieklos, nevar nesecināt, ka latviešiem ar humora izjūtu joprojām viss ir kārtībā.
Esam parādnieki
Par to publiski nesteidz atgādināt, bet Eiropas Komisija (EK) jau labu laiku pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru Nr.2019/2304 – par Biotopu direktīvas «Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību» saistību neizpildi.
Kas notiek, kad komanda ir vienota šķietami nesasniedzama mērķa sasniegšanai, pat tie, kuriem par kopīgiem mērķiem un hokeju ikdienā ir maza interese, redzēja svētdien Tamperē.
Maija nogale solās būt karsta arī politiskajā un Latvijas starptautiskā tēla veidošanas nozīmē. Proti, trešdien Eiropas Padomes (EP) (Council of Europe) valstu līderu 4. samitā Reikjavīkā Latvija uz 6 mēnešiem no Islandes pārņēma EP Ministru komitejas prezidentūru. Samitā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits.