Latvijas «pazaudēto dēlu» uznāciens
Kā gribējuši vai varējuši, gada īsāko nakti vairums pietiekami rātni esam aizvadījuši. Gan Līgo māņiem ticējām, kaut ko meklējām, būrāmies, pat blēdījāmies.
Aivars Ustups
Viendien Līgo gudrības dzīvoja «Ezerpriedēs»
Kad daudzi jau ieraduši Līgo svētku prieku gluži vienkārši nopirkt tirgū vai kādas lauku mājas ceļa galā piedāvātā vainagā vai siera ritulī, ir tradīcijām ļoti uzticīgie, kas uzskata, ka svētku prieks ir septiņreiz jaudīgāks, ja vainagus pinam paši un arī sieru, kāds nu katram jau izsenis visgaršīgākais šķitis, sienam paši.
Līgo!
Skanīgāku, izteiksmīgāku un ietilpīgāku vārdu nezinu. Arī latviskāka nav, kā arī nevienai citai tuvumā vēl palikušajai tautai tāda nav.
Grīviņu klinti meklējot
Nekur jau gan tā no kartēm nav pazudusi, vien tūristiem domātu norāžu, kā līdz tai nokļūt, tikpat kā nav.
Par mūsu tiesībām zināt un brīvi domāt
Kā papīra formāta laikraksta žurnālistam man vai prieks par arvien stingrākiem informācijas izplatīšanas aizliegumiem gaisīgajā telpā.
«Kam nav draudziņa, tas ar cisu maisu»
Laika vērotāji ziņo, ka nupat Latvijā iestājusies meteoroloģiskā vasara. Tās sākumu nosakot, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.
Kamene – lidojošais Dabas brīnums
Miljongadīgās
Māte Daba, lai dzīvības izdzīvotu, turpinātos un vairotos, ir daudz ko izdomājusi un cauri laikiem izvadījusi. Arī kamenes jeb zemes bites (Bombus).
Zelenska avansā teiktā pateicība
Ceturtdien Saeimas deputātus videouzrunā uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Lielstraupē – mēģinot pieskarties mūžībai
Kad kādi vārti ir aicinoši atvērti, jāizmanto iespēja pa tiem ieiet. Kad nu var un kamēr vēl var.
Kad pērtie uz nepērtajiem apvainojas
Pagājušajā nedēļā koalīcijas partneru un arī premjera gandrīz vai ultimatīvi izteiktos pieprasījumus par pāris ministru nomaiņu politisko norišu vērtētāji uzskata par visnopietnāko krīzi Krišjāņa Kariņa valdības laikā.
Pār Gauju pāri braucu...
Kad noplok pali un ir iespējas doties dabā, nenožēlosit, ja aizbrauksit līdz Līgatnei uz Gaujas labo krastu, kur jūs sagaidīs pārceltuve un pārcēlājs. Viņš pat par ne dikti lielu samaksu jūs pāri Gaujai ar prāmi pārvedīs un, ja vēlēsities prieku dubultot, arī atpakaļ.
«Svešo mantu» iznīcinās likumīgi
Beidzot notiks tas, kam bija jānotiek jau pirms gadu desmitiem – tiks novākts par Latvijas okupācijas gadiem atgādinošais, Latvijas otrreizējo okupāciju slavinošais Rīgā Uzvaras parkā 1985. gadā uzslietais 79 metrus augstais betona un metāla veidojums.
Nu vērojams arī reti pamanāms putns
Jau, var pat teikt, gadiem esam raduši no gājputnu gaitām pārlidojušo dižāko putnu rosību savās ligzdās un jau pirmās tur perējumam sadētās olas skatīt Latvijas Dabas fonda (LDF) ligzdu tuvumā uzstādītajās tiešraides kamerās.
Kūko politiskā bada dzeguze
Kad priecīgā noskaņojumā valsts un ģimeniskie svētki ir pavadīti un pie sliekšņa stāv pavasara darbu un rūpju dienas, novēlu, lai arī tās mēs vadītu darboties griboši, nenobijušies. Diemžēl baidītāju netrūkst ne tikai ārzemēs, bet arī pie mums.
Diena, kas pelnījusi līksmības svētku godu
Maijs ir bagāts ar Latvijai, tās demokrātiskai pastāvēšanai būtiskām dienām. Neapšaubāmi pie tādām pieder arī 4. maijs, kad 1990. gadā 138 Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».
Francūžu balsojums un ES stabilitāte
Aizvakar ne tikai liela daļa Eiropas politiķu, bet arī kaut cik stabilā, prognozējamā nākotnē ieinteresētie iedzīvotāji ar satraukumu gaidīja Francijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Kad nu par šīs lielās Eiropas kopējo politiku un virzību būtiski noteicošās valsts prezidentu atkārtoti kļuvis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, atgriežas sajūta, ka pretrunu plosītajā Eiropā atkal varam cerēt uz pietiekamu stabilitāti.
Pūpolnīca un Māras spēka vītoli
Burvestību laiks
Pirms Lieldienām, kad, sagaidot Jēzu Jeruzālemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus, Klusās nedēļas ievadā kristieši atzīmē Palmu svētdienu. Latvijā palmas neaug, tādēļ kristietības ieviesēji, pamanījuši, ka tieši šajā laikā pie mums krāšņi zied pūpoli, būtībā pielāgojās vietējām paražām un šo dienu nosauca par Pūpolsvētdienu.
Putiniešu naida dziļās saknes
Ukraina ir pašpietiekama valsts. Tas nozīmē, ka tai visu vai gandrīz visu vajadzību apmierināšanai pietiekamā daudzumā pašai ir gan zemes dzīļu un dabas resursi, gan enerģijas avoti.
Balto stārķu ligzdu vēstījums
Daudziem lauciniekiem klāt ir gaidīšanas laiks, kad un vai atgriezīsies stārķi ligzdā pie mājas, jo uzskata, ka šie putni atnes svētību.
Kad vidusceļš nav pat iespējams
«Ukraina ir saliedējusi visus godīgos cilvēkus Latvijā, Eiropā un pasaulē, jo visi godīgie cilvēki ir par Ukrainu.