Aivars Ustups

Ceturtdien Saeimas deputātus videouzrunā uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pagājušajā nedēļā koalīcijas partneru un arī premjera gandrīz vai ultimatīvi izteiktos pieprasījumus par pāris ministru nomaiņu politisko norišu vērtētāji uzskata par visnopietnāko krīzi Krišjāņa Kariņa valdības laikā.

Beidzot notiks tas, kam bija jānotiek jau pirms gadu desmitiem – tiks novākts par Latvijas okupācijas gadiem atgādinošais, Latvijas otrreizējo okupāciju slavinošais Rīgā Uzvaras parkā 1985. gadā uzslietais 79 metrus augstais betona un metāla veidojums.

Kad priecīgā noskaņojumā valsts un ģimeniskie svētki ir pavadīti un pie sliekšņa stāv pavasara darbu un rūpju dienas, novēlu, lai arī tās mēs vadītu darboties griboši, nenobijušies. Diemžēl baidītāju netrūkst ne tikai ārzemēs, bet arī pie mums. 

Maijs ir bagāts ar Latvijai, tās demokrātiskai pastāvēšanai būtiskām dienām. Neapšaubāmi pie tādām pieder arī 4. maijs, kad 1990. gadā 138 Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».

Aizvakar ne tikai liela daļa Eiropas politiķu, bet arī kaut cik stabilā, prognozējamā nākotnē ieinteresētie iedzīvotāji ar satraukumu gaidīja Francijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Kad nu par šīs lielās Eiropas kopējo politiku un virzību būtiski noteicošās valsts prezidentu atkārtoti kļuvis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, atgriežas sajūta, ka pretrunu plosītajā Eiropā atkal varam cerēt uz pietiekamu stabilitāti.

Ukraina ir pašpietiekama valsts. Tas nozīmē, ka tai visu vai gandrīz visu vajadzību apmierināšanai pietiekamā daudzumā pašai ir gan zemes dzīļu un dabas resursi, gan enerģijas avoti.

«Ukraina ir saliedējusi visus godīgos cilvēkus Latvijā, Eiropā un pasaulē, jo visi godīgie cilvēki ir par Ukrainu.

Jau rakstīju, ka 23. janvārī apritēja trīs gadi, kopš Saeima apstiprināja Krišjāņa Kariņa («Jaunā Vienotība») vadīto valdību un tika pārspēti iepriekšējo valdību ilguma rekordi.

Kopš Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā, lai aizsargātu Latvijas informatīvo telpu, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi aizliegt daudzu Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju. Daļu no kanāliem (pat izklaides) translēt aizliegts tādēļ, ka tie pieder «Gazprombank», pret kuru saistībā ar Krievijas armijas finansēšanu sankcijas noteicis ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs.

Lai uz pasaulē notiekošo skatītos un rakstītu objektīvāk, žurnālistam ir pēc iespējas jātiek vaļā no emocijām. Tomēr, kad dzirdu un pat ar pietiekami vēsu prātu izvērtēju, kas notiek Ukrainā, es neemocionāls nespēju būt.

Ir nejauši notikumi, bet ir arī ļoti zīmīgas sakritības, kas atklāj, atmasko pat pirms gadiem pastrādātu noziegumu būtību.