Satversmi simtgadē cildinot
15. februārī pagāja 100 gadi, kopš Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas galveno likumu – Satversmi. Atzīmējot šo vēsturisko notikumu, Saeima ir nolēmusi visu šo noteikt kā Satversmes jubilejas gadu.
15. februārī pagāja 100 gadi, kopš Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas galveno likumu – Satversmi. Atzīmējot šo vēsturisko notikumu, Saeima ir nolēmusi visu šo noteikt kā Satversmes jubilejas gadu.
Tāpat kā citās dzīves jomās strīds starp tiem, kuri satraucas, ka pēdējā laikā klimats mainās pārmērīgas sasilšanas virzienā, un tiem, kuri gluži kā iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps pat deklaratīvi paziņo, ka nekādu klimata pārmaiņu vispār nav, šķeļ daļu sabiedrības arī Latvijā.
Ierasts domāt, ka mežos sastopamie dažādie kokus grauzošie kukaiņi spēj vien mežaudzes bojāt.
Domājams, pēc gada (ceru, ka agrāk) gudri un pat pārgudrāk nekā daži šobrīd varēsim spriest, vērtēt, kā un par ko vispareizāk vajadzēja lemt un neatliekami darīt, lai Covid-19 smagi neskar arī Latvijas iedzīvotāju veselību, lai ar minimālākajiem zaudējumiem gan saimniekotāji, gan iedzīvotāji izietu no vīrusa dēļ valstī noteikto ierobežojumu ekonomiskajām sekām.
Gada sākums valsts budžetam ir patukšošanas laiks. Turklāt bez likumos noteiktajiem maksājumiem tiem, kuriem kaut kas no budžeta pienākas, šogad lielas naudas summas aiziet arī dažādām kompensācijām.
Nav iespējams aizsargāt dabu, ja dzīvībām netiek saglabātas izdzīvošanai atbilstošas vietas. Tādēļ, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, Latvijas Dabas fonds (LDF) jau septīto gadu blakus citiem dabas simboliem nosauc arī Gada dzīvotni.
Kopš 2011. gada notiek Eiropas Gada koka konkurss, kura nolikumā teikts, ka tā mērķis ir izcelt tādu veco koku nozīmi dabas un kultūras mantojumā, kuri ir pelnījuši mūsu rūpes un aizsardzību: «Atšķirībā no citiem konkursiem šis nekoncentrējas uz skaistumu, izmēru vai vecumu, bet gan uz koka stāstu un tā saistību ar cilvēkiem. Mēs meklējam kokus, kas kļuvuši par daļu no plašākas sabiedrības.»
No lielās baidīšanas un pat jau pārbīļa – kas nu elektrības, gāzes un citu energoresursu sadārdzinājuma dēļ būs ar ražošanu, ekonomiku un katra iedzīvotāja maksātspēju – kopš pagājušās ceturtdienas, šķiet, varam vismaz uz kādu laiciņu atiet.
«Tam nu gan jumts aizbraucis…» – mēdz teikt par tādiem, kas rīkojas vai tikai izsakās pastulbi, paužot sabiedrības daļai gauži nepieņemamus uzskatus.
Zebiekste ir vismazākā no sermuļu dzimtas radiniecēm. Latīniskais nosaukums Mustela nivalis pat nozīmē – sniega sermulis. Taču ir atšķirība, ka zebiekstei ziemā ir balts viss tās kažoks, pat astes gals. Sermuļiem, kas ir arī nedaudz lielāki, vismaz astes gals ziemā paliek tumšs.
Var teikt, ka laikam vien zinātnieki zināja, ka vēl pirms iekļūšanas Eiropas Savienībā Latvijā jau cauri laiku laikiem ir pastāvējusi un izdzīvojusi izcila eiropeiska vērtība – Eiropas saulpurene.
Kad dabas māte, sūtot pāri Latvijai siltuma viļņus, pat ātrāk nekā valdība ar saviem lēmumiem steidz palīgā pašvaldībām un iedzīvotājiem pārdzīvot šo ziemu kaut cik vēl siltos mājokļos, mazinās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Artūra Toma Pleša (AP) rūpes par līdzšinējo pašvaldību tālredzību vai tuvredzību siltumapgādes jautājumu risināšanā.
Lai vai kas un kā ir noticis, vēsturei vienmēr vispirms tīkami bijuši notikumus vai norises precīzi fiksējošie un salīdzināmie skaitļi.
Vasarā, jau pirms Jāņiem, Valsts zinātniskais institūts BIOR publiskoja aicinājumu iedzīvotājiem – dodoties pārgājienos gar upēm vai braucot laivās, iesaistīties unikālā sabiedriskās zinātnes iniciatīvā, proti, palīdzēt zinātniekiem saskatīt un izvērtēt dažādus ūdens plūdumam un it sevišķi zivju migrācijai traucējošus šķēršļus Latvijas upēs.
Atkal stāvam pie gada vārtiem pārdomās – kas paliks aiz tiem, kuri aizvērsies, un kas mūs sagaida, kad it kā pa nupat atvērtiem vārtiem dosimies lauku sētā, mājas pagalmā, parkā, tagadnē vai rītdienā. Savā būtībā gan vārti, vērti ciet vai vaļā, vienmēr ir tagadnē, jo, kad ejam tiem cauri, tas ir vien tā brīža mirklis, kura tūdaļ vairs nav un tāds nekad arī vairs nebūs.
Kāpjot pāri gada slieksnim, vienmēr gribas ticēt, ka jaunais būs labāks par aizejošo. Vispirms jau veselības un arī pārticības ziņā.
Kad gada krēslainākajās dienās prāts ilgojas pēc gaišuma, novēlu katram Ziemassvētku dāvanu maisā saņemt baltas domas par sniegu.
Piektdien pagāja gads, kopš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (VARAM) amatā stājās Artūrs Toms Plešs (A/P!).
Dikļu «Zemīšos» zem vai gadsimtu vecas tūjas, iespējams, arī šonakt siltu nakšņošanas vietu atradis bariņš stirnu un noteikti uz brokastīm barotavā jau ir salaidušās zīlītes vai konkurenti zvirbuļi.
Ceturtdien Saeimā bija balsojums, kuram var būt pat būtiska ietekme uz turpmāko tiesiskumu Latvijā. Tika balsots par Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Vajadzība pēc ST jauna tiesneša radās, jo līdzšinējai tiesnesei Sanitai Osipovai pilnvaru termiņš (10 gadi) bija beidzies jau augustā.