Sabiedrības lielā daļā valda satraukums par nabadzības kāpumu, dažādās aptaujās zemu vērtējam Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājību salīdzinājumos ar citām valstīm. Taču atbrauc no kungs no Parīzes un mūsu sarūgtinājumiem pārpilnajā tējas glāzē salej medainu sīrupu.
Vērīgākie valmierieši jau ir pamanījuši, ka šovasar sākta Gaujas krasta sakopšana Atpūtas parka teritorijā starp Kazu krācēm un Vanšu tiltu. Darbi te notiek Latvijas vides aizsardzības fonda finansēta projekta «Gaujas krasta daļas Valmieras pilsētā sakopšana un labiekārtošana dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un aizsardzībai» ietvaros. Cītīgi tajos piedalījās arī vasaras nodarbinātības programmā iesaistītie jaunieši. Iepriekšējās nedēļas nogalē no krūmiem un saaugumiem atbrīvotajā pussalā arī ar jauniešu aktīvu līdzdalību brīvā dabā mācību gadu sāka Dabas klase.
Bībelē Mateja evaņģēlija 13. nodaļā teikts: «Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.» Kad šo domu attiecinām uz naudu un cilvēku atšķirīgām iespējām dzīvot kaut cik pārtikušiem, tad Saeimas 2015. gada novembrī pieņemto solidaritātes nodokļa likumu aptuveni 6000 valsts iedzīvotāji, kuri algā mēnesī saņem vismaz 4000 eiro, var uzskatīt par Bībelei neatbilstošu. Lai gan liela daļa no šiem tūkstošiem Bībeli nav pat pāršķirstījuši, daudziem no viņiem pret reālajām un it īpaši morālajām vērtībām ir tāda attieksme, it kā šīs rindas būtu rakstītas tieši viņu rīcības attaisnojumam. Kā gan likumdevēji Saeimā tā vietā, lai viņiem dotu vēl un vēl, ir uzdrošinājušies no viņiem sākt kaut ko arī ņemt?
Bērniem ir izjokošanas spēle «No šīs vietas nedzird». Kad viens kaut ko stāsta, otrs pēkšņi paziņo, ka no vietas, kur viņš sēž, nekā nevar dzirdēt. Ja stāstītājs tam netic, abi apmainās vietām. Pēc tam nosacītais nedzirdētājs otrajā vietā vispār skaļi nerunā, vien tēlodams plāta muti. Nu arī stāstītājam nākas atzīt, ka no tās vietas nekā nevar dzirdēt...
Aprit 20 gadu, kopš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts guva starptautisku atzīšanu un kļuva par UNESCO programmas «Cilvēks un Biosfēra» teritoriju. Lai iedzīvotāji šo teritoriju iepazītu vēl labāk, apaļā gadskārta tika atzīmēta ar Ceļotāju dienām.
Sēdot Rīgā, arī Valmierā vai Vidzemes augstienē pie televizoriem, ir interesanti vērot par gadsimta plūdiem dēvētos ūdeņus Latvijas austrumos. Internetā populārs kļuvis kāds Latgales puisis, kurš jautri dodas peldēties pārplūdušā kviešu laukā. Taču pat uz mazāko jautrību prāts nenesas nedz šī, nedz arī citu nenovākto lauku saimniekiem. Šādus plūdus nepieredzējušajiem tā arī nesaprast tā sirmgalvja izjūtas, kurš atteicās evakuēties no ūdens appludinātās mājas, jo laivā līdzi taču nevarēs aizvest viņa divas govis...
Ar Beverīnas novada domes lēmumu par Trikātas pamatskolas direktori apstiprināta INGUNA KONDRATJEVA. Viņa — īstena trikātiete kopš bērnības. Ģimenei šajā pusē ir sava lauku māja un zemīte, kuras lielākā daļa gan šobrīd esot atdota izmantošanai zemniekiem. Ingunas skolas gaitas arī sākušās Trikātas pamatskolā. Tāpēc tagad var teikt, ka savā skolā viņa beidzot ir atgriezusies tā pa īstam. Pedagoga izglītību viņa ieguvusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Tādu izvēli jau skolas gados Trikātā ievirzījis lieliskais matemātikas skolotājs Paulis Mūrnieks. «Mācīties par matemātikas skolotāju man izlemt lika viņa ieliktie pamati manās matemātikas zināšanās un viņa idejas,» tā vēl tagad šī pedagoga vietu savā dzīvē vērtē pati nu jau ilgus gadus pieredzi un gudrības krājusī matemātikas skolotāja.
«Katram cilvēkam ir vajadzīgs savs vaļasprieks, ar ko aizpildīt brīvo laiku,» teic Vaidavas pagasta «Silkalnos» saimniekojošais JĀNIS KAVIERIS. «Manam kaimiņam, kura aizrautība ir makšķerēšana, rītos jāceļas agri, jābrauc tālu līdz Burtniekam vai citiem ūdeņiem. Es savukārt jebkurā laikā, kad man ir kāds brīvs brīdis, varu ieiet savā vasaras mājā un pēc dažām minūtēm jau būt otrā pasaules malā.»
Kad jūlija nogalē Saeima pēc pamatīgām debatēm pieņēma valdības izstrādātos ar nodokļu reformu saistītos likumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunā ar žurnālistiem teica, ka šajos likumos ir atrunātas vairākas lietas, lai vismaz trīs gadus nemainītu nodokļus. «Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» tad īpaši uzsvēra valdības vadītājs, izsakot apņēmību, ka nepieļaušot arī Saeimas vēlēšanu tuvumam šo stabilitāti ietekmēt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka viens no nodokļu reformas galvenajiem uzdevumiem bijis, lai sabiedrība un arī uzņēmēji «vismaz dažus gadus var rēķināties ar stabilu nodokļu politiku».
Iepriekšējās nedēļas nogalē notika partijas «Vienotība» kongress, kura gaitā par jauno partijas vadītāju prognozējami tika ievēlēts patlabanējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš savulaik ienāca «Vienotībā» no Pilsoniskās Savienības rindām. Tā varētu būs laba ziņa partijai, kurai vitāli nepieciešams vadītājs — praktiķis, kurš spētu veikt «Vienotībā» virkni pārkārtojumu.
Gauja, ko reizēm mēdzam dēvēt par vēl vienu Valmieras galveno maģistrāli, ne vien dāvā lielisku dabas baudījumu un atpūtu, bet vairāku valmieriešu ģimenēs uz mūžu atstāj atmiņas par traģiskiem notikumiem. Nepaiet ne gads, kad kādam neizdodas izpeldēt no upes dzelmes. Īpaši sāpīgi ir, kad Gauja paņem gluži jauna zēna dzīvību, kā tas notika šovasar jūlijā. Valmierieši kārtējo reizi par to bija satraukušies, bija raksti, ieteikumi presē, citos medijos. Pilsētas pašvaldība kārtējo reizi steidza paziņot, ka Valmierā Gaujā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurā peldētāji kaut minimāli tiktu uzraudzīti vai kontrolēti.
Kad pērn rakstīju par Valmieras tirgu, allaž kādus jaunumus gan par retiem augiem, to izmantošanu, gan zāļu tējām piedāvāja Daina Krēpause. Viņai arī par katru it kā labi zināmu augu ir savs sakāmais. Zināšanas viņa krājusi jau kopš bērnības laukos, tad izsūtījuma laikā skarbajā Sibīrijā, bet pēdējos gados cenšoties nepalaist garām nevienu publikāciju, kurā kaut kas jauns pateikts par jau līdz šim zināmo. Šovasar, kad veselība kādu laiku Dainai neļauj līdz tirgum tikt, pamanījusi, ka «Liesma» turpina stāstīt par dažādiem retiem augiem, saņēmām aicinājumu ielūkoties arī viņas dārzā. Tajā pēc pašas Dainas vērtējuma esot vismaz 100 dažādību.
Tiem, kas nav makšķernieki, laikam gan nekad nebūs lemts saprast brīžus dabā pie ūdeņiem. Savukārt makšķernieki zina, ka diena, kad kaut vai kur dodaties ar makšķeri vai spiningu, var atnest nebijušu piedzīvojumu. Man arī, makšķerējot, spiningojot vai Burtniekā velcējot, starp lomā pietiekami daudzām paturamām zivīm gandrīz katru gadu ir izdevies noķert vismaz vienu līdaku vai zandartu, ar kuru vēl varu dižoties starp gados jaunākajiem un izveicīgākajiem, kuri Burtniekā nu lielās zivis velk biežāk nekā es.
Mēdz teikt: «Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.» Taču reizēm izrādās, ka pēc cītīgas malkas ciršanas vairs nav arī paša meža. Tāds salīdzinājums uzmācīgi pieprasās, vērtējot, kas notiek un notiks ar reiz spēcīgo un ilgus gadus stabilas valdības koalīciju veidojošo partiju «Vienotība» pēc tam, kad tās pāri palikušie biedri sestdien būs pulcējušies un par partijas jaunu vadību lēmuši ārkārtas kongresā.
Pietiekami vēsais jūnijs un jūlija pirmā puse bija radījuši iespaidu, ka visa šī vasara paies bez siltām un karstām dienām un visiem lielajiem satraukumiem par globālo sasilšanu nav reālas izpausmes. Tad nāca jūlija nogale, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā 31. jūlijā Daugavpilī tika reģistrēti +28,8 grādi. Tajā pašā laikā LVĢMC informācija liecina, ka tikai nu jau attālajā 1993. gadā Latvijā tika piedzīvota pēdējā vasara, kurā ne reizi gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu robežu. Turklāt togad augstākā gaisa temperatūra +28,9 grādi bija jau maijā Ainažos, un vasaras mēnešos novērotā temperatūra nepārsniedza +28,2 grādus. Pirms tam gan no 1961. līdz 1993. gadam kopumā bija 10 vasaras, kurās gaisa temperatūra Latvijas teritorijā nesasniedza +30 grādus.
Kā vērtē jaunā sasaukuma deputātu sastāvu? — jautāju Beverīnas novada domes priekšsēdētāja vietniekam ROMĀNAM VAŠČENKO, kurš vēlētāju apvienības «Kaugurieši» sarakstā šajās pašvaldību vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
Kad 30. jūnijā Vīsraga palieņu pļavās pie Burtnieka skanēja 2017. Gada bezmugurkaulniekam — augsnes dižsliekai — veltīta «Dabas koncertzāle», apmeklētājiem pirms pasākuma muzikālās daļas vairāk nekā 20 zinātnes un izziņas darbnīcās bija iespēja iepazīties gan ar galveno varoni, gan ar tā dzīvesvietu. Vienā no šādām darbnīcām Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Raimonds Kasparinskis ieinteresētajiem stāstīja ne tikai par dižsliekas uzturēšanos zemes dažādos slāņos, bet arī par pašu Burtnieku un tā palieņu pļavu veidošanos.
Apzināt un izvērtēt vairāku Latvijā augošo ārstniecības augu sugu unikālos ģenētiskos resursus, salīdzinot tos ar ārzemēs audzētajām un kultivētajām šķirnēm, šogad ir sākuši zinātnieki no SIA «Field and Forest» un Vides risinājumu institūta. Ir pieļāvums, ka pie mums savvaļā, vēl ne pārāk piesārņotā dabiskā vidē gadu desmitiem iedzīvojušies augi ir saglabājuši daudz izcilākas ārstnieciskās vērtības nekā ārzemēs īpašās plantācijās kultivētie. Ārstniecisko augu apzināšana un to sēklu kolekcijas veidošana notiek projekta «Medicīnisko un aromātisko augu daudzveidības palielināšana» ietvaros.
Ziedūdeņi jeb, kā tagad moderni teic, hidrolāti Latvijā zināmi izsenis. Dažādus dziedinošus ziedu un augu uzlējumus gatavot jau agrākos laikos prata tā sauktās zāļu sievas. Daudz kas no viņu prasmēm cauri paaudžu paaudzēm ir atnācis arī līdz mūsdienām. Šīs zināšanas jau kopš bērnības no mātes, ziedu un zaļās pasaules noslēpumus lieliski zinošās dārznieces Zentas Skrastiņas ir labi iekrājusi arī burtnieciete VITA OZERINSKA. Tās pērn viņu iedrošināja startēt Burtnieku novadā izsludinātajā biznesa ideju konkursā ar pieteikumu — ziedūdeņu ražošana. Vita konkursā uzvarēja, ieguva gan kontaktus, gan arī nedaudz naudas, lai sāktu.
Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.