Aivars Ustups

Aivars Ustups

Cīņa, kuru atšķirībā no Maira zaudējam bezcerīgi

30.Janvāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Naktī uz svētdienu ilgi nomodā bija ne vien tie, kas «Arēnā Rīga» redzēja, kā mūsu izcilais bokseris Mairis Briedis Pasaules Boksa supersērijas pirmajā smagā svara kategorijas pusfinālā cīnījās ar ukraini Oleksandru Usiku, bet pat visattālākajās Latvijas malās arī daudzi citi, kas šai cīņai centās sekot kaut tikai televizoru ekrānos. Cīņas iznākumu nu zinām. Mūsu bokseris vien ar dažiem punktiem tiesnešu vērtējumā piekāpās 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu čempionam.

Stabili un gudri sentēvu zemē saimniekojot

29.Janvāris, 2018
Pilsētās un novados
Portālā

JĀNIS CIELĒNS, lai gan viņa galvenā saimniekošanas firma SIA «Singari» atrodas Liepas pagastā, tūdaļ aiz Kauguru pagasta robežas, sevi uzskata par kaugurieti, it īpaši izteikti par Mūrmuižai piederīgu. Te ir viņa dzimtā vieta, kur viņa vecāki strādājuši kolhozā un iekārtojušies uz dzīvi. Jānis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultāti un par to ir pateicīgs vecākiem, kuri atbalstījuši augstākās izglītības iegūšanu visiem trīs bērniem ģimenē. Te kopš bērnības viņam cauri gadiem ir saglabājies uzticamu draugu pulciņš, kurā visiem nu ir augstākā izglītība. Jānis uzsver augstākās izglītības lomu viņa dzīvē: «Reizēm jau šķiet, ka daudz vari izdarīt arī bez tās. Taču, kad paskatos atpakaļ, kāds es biju vien ar vidējo izglītību un kāds tagad esmu ar augstāko, redzu, ka daudz un būtiski ir mainījusies mana domāšana, visu daudz pareizāk izdodas salikt pa plauktiņiem, viss sakārtojas pat it kā zemapziņā. Ne jau viss, kas bija jāmācās, šajā brīdī ir vajadzīgs, bet varbūt kādreiz vajadzēs. Sanāk arī tagad gudrības pētīt ja ne gluži grāmatās, tad internetā paskatīties. Bet augstskola ir tā, kas palīdz saprast, ko un kur skatīties.»

Arvila Ašeradena sapņojums vai paredzējums

23.Janvāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Interesantu lasāmvielu nedēļas nogalei piedāvāja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pēc pārrunām ar Ministru prezidentu Māri Kučinski par ministrijas šī gada prioritātēm viņš piektdien tās publiskoja, nosakot, ka galvenās ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts rūpniecībai. Izplatīts arī paziņojums, kurā teikts: «Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās. Valdībai mērķtiecīgi jāturpina darbs pie dažādiem pasākumiem, kas turpina un padara vēl straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā katrs trešais no nodarbinātajiem saņem mēnešalgu virs 1000 eiro!»

Madara — pazīstamā, bet šogad īpaši iepazīstamā

19.Janvāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau vairākus gadus dažādas ar dabu saistītas biedrības, organizācijas, zinātnieku grupas katra savā jomā nosaka Gada dabas simbolu — augu, koku, dzīvnieku, tauriņu, kukaini, dzīvotni utt. Šī gada izvēli daudzi saista ar Latvijas simtgadi. Arī Latvijas Botāniķu biedrība — izvēloties madaru. Par to šīs biedrības valdes priekšsēdētāja, bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova:

Mazais, tomēr Staburags

19.Janvāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau 11. reizi tiek nosaukta arī Gada ģeovieta. Ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā šogad par to ir izvēlēts Raunas upes labajā krastā netālu no Raunas esošais kaļķakmens atsegums, veidojums, kas jau gadiem nes Raunas Staburaga vārdu. Kā pastāstīja Gada ģeovietas nomināciju rīkojošā Ziemeļvidzemes ģeoparka vadītājs Dainis Ozols, šī vieta izraudzīta konkurencē ar citām, ģeologiem arī pietiekami populārām vietām. Taču šī gada balsojumā viens no galvenajiem argumentiem bijis, ka šis Staburags vistiešākajā veidā ir mazais brālis Daugavas ūdeņu nu jau kopš 1966. gada apklātajam dižajam Staburagam (Staburadzei).

Vidzemes pilsētas turpina starot

18.Janvāris, 2018
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Kad Valmierā, Raiņa ielā, A/S «Sadales tīkls» telpās gada nogalē skatītājus iepriecinājusī fotoizstāde «Ziedi» nu aizceļojusi uz Bērzaines tautas namu, kopš nedēļas sākuma šeit skatāma biedrības «Valmieras atspulgs» vairāku fotogrāfu jauna izstāde «Vidzemes pilsētas staro». Par tās tapšanu biedrības priekšsēdētājs Aleksejs Koziņecs:

Vētraina nedēļa oligarhu lietas sakarā

16.Janvāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Jau brīvdienās ar jauniem paziņojumiem, vērtējumiem un viedokļiem «oligarhu lietā» iesākās vētraina nedēļa politikā. Kā zināms, kad žurnāls «Ir» vasarā publicēja it kā sarunas, kurās viesnīcā «Rīdzene» ietekmīgas personas apsprieda iespējas ietekmēt gan valsts politisko virzību, gan gūt sev personiskus labumus, Saeima izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti «oligarhu lietā».

Quo vadis (kurp ej), Latvija?

9.Janvāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Eiropas Savienībā darbojas dienests «Eirobarometrs», kas aptaujās cenšas noskaidrot iedzīvotāju viedokli par dažādiem jautājumiem. Jau 45 gadus ilgā šī dienesta darbība ir pierādījusi, ka tā iegūtie rezultāti tik pietiekami precīzi atspoguļo sabiedrības noskaņojumu, lai ar tiem rēķinātos gan bankas, gan uzņēmēji, gan arī valdības. Cerams, ka arī mūsējā, jo «Eirobarometra» aizvadītā gada nogalē veiktās aptaujas situāciju Latvijā nebūt nerāda tādā žilbinošā salūtu gaismā, kāda tā izskanēja gadumijas svētku uzrunās.

Aicinājums izvērtēt Latvijas mežu politiku

9.Janvāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Aizvadītajā gadā notika sīva diskusija par iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredzēja ciršanas caurmēra samazināšanu priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā un ļaut cirst arī tievākus un jaunākus kokus. Tāpat bija paredzēts pieļaut kailcirtes arī piejūrā. Pret šādiem grozījumiem būtiski iebilda vairākas vides organizācijas, tos neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome. Tad pērn 14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens: Zemkopības ministrija paziņoja, ka to apstiprinājumu virzīšanu atsauc un ka «pārskatāmā nākotnē šos grozījumus vairs nevirzīs».

Žēlsirdība vai nežēlība pret zivīm?

9.Janvāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Iznākusi «Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2017». Tajā arī pāris makšķerniekiem domātu rakstu. No tiem sociālajos tīklos, it sevišķi portālā CopesLietas.lv, «vētru» jau ir izsaukusi BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas vadītājas RUTAS MEDNES un ANETES NIEMI publikācija ««Ķer un atlaid», bet kā jūtas zivis?». Tā ir vairāku lappušu gara, tādēļ «Liesmas» lasītājiem to sniedzam saīsinātā, pārstāstījuma variantā.

Vietā, kur domas raisās

8.Janvāris, 2018
Pilsētās un novados
Portālā

Novadā Ziemassvētku brīžiem un gada nogalei īpašu svinīgumu sagādāja pagastu centros — Brenguļos, Kauguros un Trikātā — pašu darinātās un izvietotās latvju rakstu zīmes. Par tām šīs idejas autore, Brenguļu un Cempu bibliotēkas vadītāja AIGA BLUMBERGA:

Trikātieši gatavi brāļu priekšā cepures noņemt

29.Decembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Par gada būtisku notikumu Beverīnas novadā daudzi uzskata to, ka bankrotējošā «Trikāta KS» īpašumā, ko izsolē nopirka brāļi KASPARS un ROLANDS PUTNIŅI, atkal ražo sieru. Ar oficiāli reģistrētu zīmolu «Trikātas pienotava» nu jau veikalu plauktos labi pamanāmā zilā iepakojumā redzami Trikātā saražotie Krievijas, Holandes, «Maasdamer» sieri, arī īpašais siers «Dor Blue».

Ziemassvētku dāvanā — dižlīdaka

22.Decembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ierasts, ka decembrī Burtniekā varēja uzčāpot uz ledus un vismaz pie tik daudz zivju zvīņām tikt, lai ir ko Vecgada vakarā makā likt un var nākamajā gadā uz lielu naudu cerēt. Šogad gan decembris Burtniekam ledus vāku nesteidz uzlikt. Taču kā iepriekšējā sestdienā pierādīja brengulietis Jānis Riba, arī šādā decembrī, kas māk, tam skaisti lomi nāk.

Nastu un dāvanu pārkrāmēšana pirms Ziemassvētkiem

21.Decembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Ziemassvētku priekšvakars ierastā klusā pārdomu laika vietā šogad aiziet pārlieku skaļš gan pasaulē, gan arī Latvijā. It kā jau ir  pieņemts, ka netīkamās nastas vajag atstāt pie gada sliekšņa, lai nākamajā iekšā var doties vien ar gaišām domām un apņēmības pārpilni. Pārdomu vērts gan ir jautājums, vai šāda nastu pārkrāmēšana nebija izdarāma jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem, varbūt brītiņu pēc tiem.

Ērika Zvirbuļa baltā svētku dāvana vidzemniekiem

19.Decembris, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Kad ziema ir tik niķīga, ka pat uz Ziemassvētkiem dabu baltumā nesteidz iekrāsot, par sniegotās pasaules vienreizīgumu fotoizstādē «Kad pasaule pārvēršas pasakā…» atgādina viens no vērīgākajiem Vidzemes ainavu fotogrāfiem Ēriks Zvirbulis. Piektdien šīs izstādes atklāšanas brīdī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Jaunās pils konferenču zālē muzeja ekspozīciju un izstāžu darba koordinatore Vija Rozentāle tā arī teica:

Bioloģiskā daudzveidība un zaļā domāšana

15.Decembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vidzemes Augstskolā notikušajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) 20 gadu jubilejas zinātniski praktiskajā konferencē «Biosfēras rezervāts: Tad. Tagad. Turpmāk» bija arī tematiskās sesijas. Par bioloģisko daudzveidību to vadīja bioloģijas zinātņu doktors OTARS OPERMANIS. Pēc tam viņš nolasīja ziņojumu par, viņaprāt, diskusijā būtiskāko sadzirdēto:

Koku gredzenošana bijusi veiksmīga

15.Decembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pirms gadiem programmas LIFE+ projektā «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā» zinātnieki apsekoja vecos un boreālos mežus un secināja, ka atsevišķiem mežiem strukturālais stāvoklis ir neapmierinošs, jo tajos ir maz atmirušās koksnes, turklāt vairums koku ir samērā jauni, arī vienā vecumā, tādēļ tur atmirušās koksnes papildinājumi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Taču tieši atmirusī koksne ir jauna dzīvotne tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tikai tajā var pastāvēt stabila un daudzveidīga ekosistēma — augu, kukaiņu un putnu populācija. Lai veicinātu mirušās koksnes veidošanos, pēc zinātnieku stingriem norādījumiem dažos šādos mežos kokus «gredzenoja» (stumbriem apmēram cilvēku krūšu augstumā pārdesmit centimetrus platā joslā noņēma mizu). Bija iecerēts panākt, lai vidēji vienā šāda meža hektārā būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes.