Aivars Ustups

Varbūt arī mūsu pusē sēņojot izdodas pamanīt balto cūktrifeli (Choiromyces meandriformis), kuru Latvijas Mikologu biedrība ir izvēlējusies par Gada sēni 2017. Par šo sēni stāsta mikoloģe DIĀNA MEIERE:

Aizvadītās nedēļas piektdienas vakarā Vīsraga palieņu pļavā pie Burtnieka notika šī gada «Dabas koncertzāles» noslēdzošais koncerts un ar to saistītie dabu izzinošie pasākumi, kas veltīti galvenajai varonei dižsliekai. Ieklausījos, ko par šo vakaru pie Burtnieka saka šī projekta   ilggadējā virzītāja, «Dabas koncertzāles» direktore SILVIJA NORA KALNIŅŠ: «Mūsu projektu galvenais mērķis ir cilvēkiem ļaut saskatīt, atklāt kaut ko jaunu dabā, tā sekmējot viņu iesaistīšanos dabas izzināšanā un arī saudzīgākā attieksmē pret visu dabā notiekošo.

Pieredzējuši dravnieki gan lepojas, ka viņu dravā spietu nav, jo viņi saimes protot rūpīgi kontrolēt. Bet, kā teicis visslavenākais bišu zinātājs Vinnijs Pūks, ar bitēm nekad neko nevar zināt.

Piektdien pie Burtnieka Vīsraga pļavā «Dabas koncertzālē» zinātnes un mākslas kopdarbā tika aprunāta, izgaismota, apdziedāta augsnes dižslieka (Lumbricus terestris), kuru zinātnieki nosaukuši arī par 2017. gada bezmugurkaulnieku.

— Kā vērtējat jaunās domes sastāvu? — jautāju Beverīnas novada domes priekšsēdētājam MĀRIM ZVIRBULIM.

— Esmu pārliecināts, ka šis domes sastāvs būs darbīgs un novadā viss būs labākajā kārtībā. Ir gan jādomā, kā jaunos deputātus labāk ievadīt izpratnē par lemjamajiem jautājumiem. Te es domāju ne vien darbošanos novada domē, bet arī pašvaldību institūcijās, sevišķi Pašvaldību savienībā. Jaunajiem ir jāiet plašumā, jo agri vai vēlu vēlētāju apvienībām, kādas vēl ir novadā, būs jāpieslienas kādam lielākam veidojumam.

Par tādu novada pašvaldība uzskata īpašumu «Kadiķi 2» Valmieras pievārtē Kauguru pagastā. Te jebkāda veida uzņēmējdarbībai, videi draudzīgas ražošanas uzsākšanai tiek piedāvāta turpat 2,5 hektāru liela platība, uz kuras ir arī vecs šķūnis un kūts (tās atbilstoši saimniekotāja iecerēm ir vēl izmantojamas vai arī nojaucamas). Teritorijā ir ūdensvads, pie tās robežas elektrības transformators. No uzņēmējdarbības sācēja par šīs teritorijas iznomāšanu novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis sola prasīt vai pašu minimālāko summu, ko atļauj Valsts un pašvaldības mantas apsaimniekošanas likums. Viņš uzskata, ka šī teritorija ražošanas uzsākšanai ir daudz ātrāk izmantojama nekā vēl tikai topošais Valmieras industriālais parks.

2. jūlijā nu jau trešo reizi Cempu «Arājos» parkā pie Jāņa Jākabsona biedrība «Beverīnas amatnieki» organizē kopā nākšanu «Kaimiņu būšana».

Vasaras vidū, kad Saule dienu pēc dienas ir kāpusi arvien augstāk debesu jumā, pienāk dienas, kad tā piestāj kāpt, lai it kā apdomātu, vai vajag vēl augstāk tikt. Saulstāvji. Starp šīm dienām ir gada visīsākā nakts. Tie, kuri šo nakti laikam grib vēl īsāku darīt, uzskata, ka tieši tajā naktī ir saulgriežu svētki svinami.

Šajās dienās reti kurš krāšņu ziedu apbrīnotājs, kam iznāk būt Raiskuma pusē, pabrauks garām «Jaunrūjām». Te šogad, šķiet, tieši Līgo svētkiem par godu, sācies mūsu vecmammu tik ļoti iecienīto pujeņu ziedēšanas laiks. Nu jau gan tās šodienīgi saucam par peonijām un godā ceļam jaunas selekcionētas šķirnes.

Pirmdien ar pasākumu Ungurmuižā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī mūsu pusē sāka projektu «Dabas skaitīšana». Tā oficiālais nosaukums gan ir plašs — «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā».

Beverīnas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ineta Melbārde jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi bija aicinājusi iepriekšējā ceturtdienā Mūrmuižā «Pagastmājā».

Pērn kādā televīzijas sižetā podnieks GATIS DZĒRVE tika pieteikts kā uguns cilvēks, kurš, no māla veidotos darinājumus apdedzinot, uguni saprot un spēj to pat valdīt. Sarunā ar viņu nojautu, ka tas bija vienpusīgs pieteikums. Gatis ir izteikts dabas cilvēks: viņš iemācījies un vēl mācās saprast, izmantot enerģijas, ko dod zeme (podniekam māls), ūdens, gaiss un uguns.

Kad iepriekšējā rudenī rakstīju par J. Endzelīna Kauguru pamatskolas nu jau pensijā aizgājušo saimnieku Kazimiru Ločmeli, viņš ieteica noteikti uzrakstīt arī par skolas dārznieci SANDRU ANDRUPI, bez kuras āra darbos būtu bijis «kā bez rokām».

Pēc tam, kad šī gada sākumā dabas retumu sargātājos sašutumu izraisīja izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, Latvijas petroglifu centra dižkoku apzinātājs Andris Grīnbergs šī centra interneta mājaslapā www.petroglifi.lv pauž viedokli, ka tūjas šobrīd kļuvušas par vienu no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā. Kā jau vairākkārt ir teikts, — dižkoki ir ne tikai vietējo, bet arī pie mums no citurienes ieceļojušo koku sugu lielākie eksemplāri. Vārds «dižs» it kā cēlies Kurzemē, kur tas nozīmē «liels». Bet nu jau tas kopā ar vārdu «dižkoks» ienācis valsts oficiālajos dokumentos lielus izmērus sasniegušu un vēsturisku koku apzīmēšanai.