Pagājušajā nedēļā 21 bērns - no Ēveles, Rencēnu un Burtnieku pagastiem, kā arī daži valmierieši - vadīja interesantas dienas telšu nometnē kempingā Ezerpriedes. Par visu sīkāk Burtniekam nometnes finiša - piektdienas - rītā, kad visi posās uz talku meža sakopšanā Dakstos Ēveles pagastā, pastāstīja biedrības Pāvulēni vadītāja Inese Perova.
Nobeigumam tuvojas vērienīgie rekonstrukcijas darbi Andreja Upīša ielā Valmierā. Šajā objektā galvenais būvdarbu izpildītājs ir Rīgas firma Ceļu pārvalde, vēl — lielākoties apakšzemes komunikāciju izbūvē, kā arī labiekārtošanā — te strādājuši arī pašmāju uzņēmuma Vidzemes energoceltnieks vīri.
Piektdien man gadījās uz savas ādas izbaudīt, ko nozīmē vērienīgā, daudzus miljonus vērtā allaž braucēju pilnās šosejas Cēsis – Vecpiebalga rekonstrukcija. Reāli tas nozīmē jauna tilta pār Gauju būvi Taurenē, kur satiksme bez aizķeršanās notiek pa blakus esošo veco, savu laiku nokalpojušo tiltu, plus krietnu pusduci ar luksoforiem regulējamu ceļa posmu gabalā no Dzērbenes pienotavas līdz pat Brežģa kalnam. Pa veco, kaut neskaitāmiem ielāpiem klāto pumpaino asfaltu pirms tam varēja vidēji ar tiem pašiem 90 plus kilometriem stundā kustēt bez bēdu, bet tagad ik pa brīdim prātīgo braukšanu pa tikko uzklātu pirmo divu kārtu (būs vēl trešā, pēdējā!) asfaltbetonu vienas brauktuves joslas platumā pārtrauc pavēloši sarkanais luksofora signāls. Nav jau ilgi, bet katrā vietā kāda piecminūte apmēram jāpauzē...
Par šo aksiomu vēlreiz pārliecinājos sestdien Cēsīs, kur kārtējo reizi ideālos laika apstākļos (kā cēsniekiem to ik gadus izdodas nokārtot, patiešām nezinu!) notika pilsētas svētkiem veltītais amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Patiesībā nu jau liels tirgus, jo ar visdažādākajiem amatnieku darinājumiem, gardām ēdamlietām un vēl gardākiem — ar un bez alkohola klātbūtnes — dzērieniem bija pilnas letes gan Pils ielā, gan Skolas ielā, kur abas pircēju plūsmas varēja satikties Svētā Jāņa baznīcas priekšā blakus Rožu laukumam, kurā vairāk bija dīkas kultūras baudīšana, klausoties pūtēju orķestru tradicionālos mačus, mazāk biznesa.
Pagājušajā nedēļā Beļģijas pilsētā Zoldenā notika 2015. gada pasaules čempionāts BMX. Jāteic, ka šoreiz valmieriešu sniegums, neraugoties uz to, ka BMX kluba Tālava braucējs Mikus Strazdiņš izcīnīja augsto ceturto vietu B16 jauniešu konkurencē, kopumā izrādījās ne tik spožs, kā gaidīja vairums BMX līdzjutēju.
No BK Valmiera galvenās komandas Ainars Bagatskis uz Latvijas izlases otrā sastāva treniņnometni bija uzaicinājis trīs basketbolistus — Aigaru Šķēli, Haraldu Kārli un Dāvi Rozīti. Aigaram pierādīt sevi patraucēja trauma, bet Haralds un Dāvis pagājušajā nedēļā aizvadīja divas spēles ar vienu no labākajām Āfrikas vīriešu izlasēm — Tunisiju. Abos mačos, kas notika Lietuvas pilsētā Šauļos, latvieši Āfrikas 2011. gada čempionvienībai piekāpās — pirmajā ar 58:65, otrajā ar 57:68.
Priecīga vēsts Valmieras basketbola draugiem — basketbola kluba Valmiera galvenās komandas sastāvā pēc vienas Spānijā aizvadītas sezonas atgriezies valmierietis Jānis Kaufmanis. 185 cm garais uzbrūkošais aizsargs Jānis Kaufmanis pērno sezonu pavadīja Spānijas otrajā spēcīgākajā līgā LEB Gold, pārstāvot Forca Leida vienību, kas regulārajā sezonā ieņēma sesto vietu, bet izslēgšanas spēlēs sasniedza pusfinālu. Valmierietis 33 spēlēs Spānijā vidēji 23 minūtēs guva 8,7 punktus, izcīnīja 2,4 bumbas pie groziem un veica 1,2 rezultatīvas piespēles, savukārt LEB Gold izslēgšanas turnīra — ceturtdaļfināla un pusfināla — spēlēs bijis viens no komandas līderiem, 5 spēlēs vidēji 23 minūtēs gūstot 13,6 punktus.
Kaut arī Eiropas Savienībai palīgos nākušas arī ārpusē lepni stāvošās Norvēģija (gatava uzņemt 3500 bēgļus) un Šveice (519), Briselei pagaidām neizdodas sadalīt pa mītnes zemēm pat pirmo porciju nelegālo imigrantu, kas pārpludinājuši Itāliju un Grieķiju. Nav nekādu ilūziju, ka ar šo 40 tūkstošu izmitināšanu pa visu Eiropu būs gana. Kamēr miera nav galvenajā bēgļu tranzītvalstī Lībijā, ir maz cerību, ka nelegālo migrantu straume varētu samazināties, nemaz nerunājot par pilnīgu apsīkumu.
Šodien man jums visiem, Rūcamlapas lasītāji, ir divas ziņas. Pirmā varbūt bēdīga — Rūcamlapa dodas atvaļinājumā līdz 3. septembrim, kad, ceru, atkal tiksimies. Otrā, priecīgā — šoreiz Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs, kurš savā mūžā ar tik daudziem auto pats braucis un arī citiem ļāvis vai neļāvis to darīt, ka ne saskaitīt! Par savu pieredzi ar rūcamajiem stāsta CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.
Sveiciens pavasarīgi rudenīgajā jūlijā! Šoreiz atdodu parādu — solītās Valmieras koka darbu meistara Pētera Priedīša cirvja un nazīša bildes. Paldies Pētera mazdēlam Viesturam, kurš man abus šos simtgadīgos, bet ļoti labi saglabājušos vectēva ikdienas darba rīkus (arī nazīti!) atnesa uz fotosesiju!
Šo baltmetālā vizošo skulptūru valmierietis, tolaik vēl pavisam sava radošā ceļa sākumā esošais tēlnieks Ginters Krumholcs izveidoja pirms gandrīz 15 gadiem. Ilgāku laiku tā visai nepretenciozi atradās pilsētas Uzvaras laukumā, bet šovasar skulptūra ar nosacīto apzīmējumu eņģelis ieņēmusi patiešām redzamu vietu Rīgas ielas rotācijas aplī krustojumā ar Vaidavas un Sloku ielu un faktiski iezīmē savdabīgus vārtus visiem Valmierā no galvaspilsētas puses iekšā braucošajiem.
Nevarētu teikt, ka Latvenergo tā pa īstam sāka tīrīt elektropārvades līniju trases tikai pēc savulaik visai katastrofālajiem gaisa vadu līniju postījumiem Zaubē. Toreiz pie vainas bija sniegs un apledojums, bet pēdējos gados, kad par konkrēto jomu jau atbild akciju sabiedrības Latvenergo meitas uzņēmums — arī akciju sabiedrība Sadales tīkls, vairāk skādes elektropārvades līnijām Latvijā nodarījuši jaudīgi vēja pūtieni, kurus mēdzam saukt arī par vētrām.
Vasarā tradicionāli saspringta darba periods ir Valmieras pašvaldības uzņēmumam Valmieras Ūdens, kura ziņā tagad ne tikai ūdensapgāde un kanalizācija, bet arī centralizētā siltumapgāde. Par visu pēc kārtas Liesmai šoreiz uzņēmuma tehniskais direktors Ivars Ķiksis un klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.
Ir reizes, kad kāds TV īsu brīdi pavīdējis sižets ar kaut ko iekrīt atmiņā. Šo runātīgo kundzi kādu rītu pirms Jāņiem redzu, šķiet, Panorāmas agrajā daļā, dzirdu īsu interviju no amatnieku tirdziņa galvaspilsētā. Tautastērpā ģērbusies kundze izrāda fantastiski raibu keramikas kolekciju, stāstot, ka izmanto deviņus dažādus mālus. Patiešām — līdz šim neredzētos daudzkrāsainos līkločos uz viņas darinātajiem māla šķīvjiem un citiem traukiem te savijušies, manuprāt, mālam pat neraksturīgi toņi.
Jau brītiņš pagājis kopš pirmajām Eiropas spēlēm Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, kur pamatoti cerējām uz mūsu BMX braucēju panākumiem. Galu galā uz starta bija tikai Eiropas visi labākie braucēji, izņemot vien divkārtējo olimpisko čempionu Māri Štrombergu un Londonas olimpisko spēļu uzvarētāju Time trial braucienā angli Laimu Filipsu.
Droši vien vairākums Liesmas lasītāju viņu pazīst kā prasmīgu dārzkopi, kurš ar savām gudrībām gatavs nākt talkā arī citiem augļu dārzu un dārziņu īpašniekiem. Šovasar no kolēģa Aivara uzzināju, ka Svitku saimnieks KALVIS ELIĀSS ir arī metālists, kurš zina, ko un kā savām rokām izgatavot, lai savā saimniecībā strādāšanu padarītu efektīvāku un sirdij tīkamāku. Manuprāt, vārds Kalvis jau no pašas dabas apzīmē cilvēku, kurš ar vīru lietām uz tu par visiem 120%!
Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka vārds akcīze, kas cēlies no franču accise, ir netiešs nodoklis, ko valsts uzliek gan masu patēriņa precēm, piemēram, degvīnam un tabakai, gan komunālajiem, transporta un citiem pakalpojumiem. Šo iespēju kā savdabīgu brīnumnūjiņu nākamā gada valsts budžeta papildināšanai atraduši Veselības ministrijas ierēdņi, rosinot piemērot akcīzes nodokli vairākiem ikdienā iecienītiem un plaši lietotiem pārtikas produktiem, konkrēti, neveselīgo pārtikas produktu grupai.
Savulaik, kad Valmieras nomalē Lodes ielā uzbūvēja jauno žiguļu jeb VAZ autoservisu, protams, pirmais vīrs tajā bija direktors Jānis Kartenbeks, bet otrs pieprasītākais cilvēks, manuprāt, tur bija mans šīs reizes sarunu biedrs — uzņēmuma BALTMA valdes priekšsēdis KONSTANTĪNS SOKOLOVS. Pie viņa vīri stāvēja garās rindās uz savu autiņu karburatoru regulēšanu.
Aizskrējušas trīs karstās un saules pārpilnās dienas pagājušās nedēļas nogalē, kad Valmiera un apkārtējie novadi uzņēma vairāk nekā divus tūkstošus Latvijas Jaunatnes olimpiādes dalībnieku. Jaunie sportisti sacentās pilsētas sporta bāzē, atpūtas parkā Avoti, Vaidavā, Kocēnos un Burtnieku ezerā, kur pie olimpiādes medaļām tika gan mājinieki, gan ciemiņi. Kā jau sacensībās, bija gan zeltā kalti uzvaras mirkļi, gan nepiepildītu cerību sūrums... Šajās fotogrāfijās — no visa pa kripatai.
Piektdien sākās un līdz pat svētdienai Valmierā un Cēsu novadā, bet atsevišķos sporta veidos arī Burtnieku, Kocēnu, Limbažu, Līgatnes un Valkas novadā, kā arī Jūrmalā un Rīgā notika Latvijas Jaunatnes olimpiādes sacensības pavisam 26 sporta veidos plus vēl florbolā, sadalot 236 medaļu komplektus. Oficiāli sacensībām bija reģistrējušies 2637 jaunie sportisti no 83 Latvijas pašvaldībām. Pasākuma kulminācija, protams, bija svētku gājiens un olimpiādes svinīgā atklāšana Valmieras estrādē.