Pirmdien, 6. janvārī, Valmieras integrētajā bibliotēkā Valmieras Mūzikas skolas pedagogi un audzēkņi ar lielisku koncertu ieskandināja ikgadējo Starptautisko Ziemas mūzikas festivālu.
Naukšēnu pagasta bibliotēka zem Naukšēnu apvienības pārvaldes ēkas jumta draudzīgi dala vietu ar diviem ciema veikaliem, būdama tiem pa vidu.
Visi, kam nav slinkums, jau paspējuši izteikt savus pārsteidzīgos minējumus par to, kas mūs sagaida jaunajā 2025. gadā, taču viņu zīlēšana nav nekas cits kā minēšana uz labu laimi.
BAIBA ZALCMANE – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Valmieras novadā. Un tas nebūt vēl nav viss.
Klases vakaru koncerti
Mūzikas skolas koncerti parasti notika divas reizes mācību gadā Komercskolas (tagad 5. ģimnāzija) zālē, Valmieras drāmas teātra lielajā zālē vai arī bijušajā Cimzes 1. ģimnāzijā.
Saule vēl nebija uzaususi, bet rīts un laternas jau kliedēja ziemīgo tumsu.
Kādam pazīstamam teologam privātās sarunās laiku pa laikam mēdzu viegli krist uz nerviem ar neatbildamiem jautājumiem, piemēram, kā viņš zina, ka šodien ir svētdiena vai trešdiena, kad savu sakāmo bija balstījis tieši konkrētā dienā.
Vai esat ievērojuši, ka visos tirdziņos lielākā cilvēku drūzmēšanās notiek pie mājražotāju pārtikas precēm? Pie zeltaini brūni ceptām, kūpinātām zivīm un gaļas parasti izveidojas pat neliela rinda, un kur nu vēl tad, ja gaļas žāvējumi smaržo un vilina jau iztālēm! Ne velti arī smaržas un garšas ir mūsu tradicionālās, paaudzēs pārmantotās vērtības, ko nespēj aizstāt rūpnieciska lielražošana. Meistari, kas ar darbietilpīgām metodēm prot dabūt to seno, īsto ēdienu garšu, tiek pamanīti un novērtēti.
Laikā, kad modernais laikmets ar tehnoloģiju brīnumiem paņem gandrīz visu cilvēka uzmanību un uztur tādu dzīves tempu, kas neļauj apstāties un rautin rauj uz priekšu, ir vēl tomēr pasaulē lietas, kas atveldzē sirdi.
Kocēnos raža nenāk viegli
Kocēniem bija iegadījusies tāda likteņa loze, ka kolhozam bija Ļeņina vārds, tālab kolhozs ar tik lielu nosaukumu, saprotams, ne tikai nedrīkstēja citiem palikt iepakaļus nevienā jomā, bet vajadzēja būt priekšgalā.
Pilnā sparā jau notiek gatavošanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas paredzēti nākamā gada vasarā. Mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem sākušies konkursi un skates.
Spītējot gada tumšākajam laikam, Naukšēnu kultūras namā svētdien, 1. decembrī, bija uzburta Atvasaras noskaņa un varēja sastapt Vēl ziedam sidrabot sākušas Liepas, kuru vainagos kā Rasa mirdzēja Dzintares lāses. Tur bija tik jautra Dzīga, ka tā vien skaties, vai paspēsi tikt līdzi Marei, lai ar Švunku padotu Reveransu cēlajam Zelta rudenim.
No zvērināta kalnos kāpēja un dažādu fiziski ekstrēmu grūtību meklētāja dzirdēju stāstu par to, kā reiz ceļojumā, kurā nebija paredzēts iekarot augstas virsotnes, vienam pašam atrodoties mazapdzīvotā pasaules malā nelielu kalnu grēdu pakājē, izmantojot izdevību, devies pastaigāt pa kalnu taciņām ar vieglu mugursomu plecos.
Skaņkalnei trīs izdevumi
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. To var secināt arī par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem mūsdienās, kuru idejiskie priekšteči, kā izskatās, ir agrākie kolhozu, izpildkomiteju, pagasta padomju u.tml. izdevumi.
Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».
Sirēnu tā, ka šermuļi skrien pār kauliem un asinis stingst, man nācies dzirdēt dažas reizes mūžā – ugunsgrēka izziņošanā, kā mācību trauksmi un arī kā savdabīgu efektu aizsaulē aizgājušā godināšanai bēru ceremonijas laikā, kad no briesmīgās gaudošanas plašā apkārtnē saausījās, iespējams, ne tikai dzīvie.
Ir diezgan grūti aptvert Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīva apjomu, kur glabājas mūsu valsts drukātie dārgumi.
Abu roku un kāju pirkstu nepietiks, lai uzskaitītu, kas mums savas atjaunotās valsts trīs gadu desmitos ir nogājis greizi.
Nupat aizvadīti Lāčplēša dienai veltītie pasākumi.
EDUARDS DIMITRIS, Rūjienā saukts vienkārši par Eidi, jauno, 2025. gadu sagaidīs, jau pirmajā gada dienā būdams jubilārs. Dzimšanas dienas tortei būtu jābūt pietiekami lielai, lai tajā varētu iedegt 86 svecītes.