Gadsimtiem ejot, latviešu zemnieka lielākais kungs bija un paliek laikapstākļi, viņa dzīves ritmu nosaka gadskārtu mijas, un panākumu atslēga joprojām ir tajā, cik labi cilvēks izprot un māk saklausīt savu zemi tiešā un pārnestā nozīmē.
Rūjieniete RASMA LIEPIŅA 5. februārī radu un draugu pulciņā nosvinēja savu 90. dzimšanas dienu.
Pēc divu gadu pauzes ar lielu prieku par kopābūšanu 4. februārī, Valmieras Kultūras centra 57. dzimšanas dienā, ar vērienīgu koncertu savus svētkus svinēja Kultūras centra pašdarbnieki.
Kad Valmierā dzimušajam DZINTARAM GEIDEM jautāju, vai viņš uzskata sevi par valmierieti, viņš atbildēja: «Godīgi sakot, es reizēm sevi pat par latvieti neuzskatu.» Tas pārsteidza, bet tikai sākumā, iekams nebiju paskatījusies uz pasauli viņa acīm.
20. janvārī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā ar koncertprogrammu «Labvakar, Latvija!» viesojās jauktais koris «Maska», un, kā tika minēts pieteikumā, tas ir viens no labākajiem Latvijas amatieru koriem, kas guvis augstus sasniegumus un atzinību, sniedzot koncertus gan Latvijā, gan piedaloties starptautiskos konkursos Itālijā, Slovēnijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Spānijā, Austrālijā, Japānā, Zviedrijā, Beļģijā un citur.
Senioru skaits pieaug
Latvijā, līdzīgi kā visā Eiropā, sabiedrība strauji noveco. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393698 seniori 65 gadu vecumā un vairāk, kas ir 20,8% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt pirms 32 gadiem (1991. gadā) senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8%. Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits pieaug. Senioru skaita pieaugumu ietekmē dažādi faktori, tai skaitā arī paredzamā mūža ilguma pieaugums, – liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats (2021) «Seniori Latvijā».
Jauns cilvēkbērns video ierakstā stāsta par kādu jaunu pasaules kārtību, kura iestāsies, ja visi beidzot sapratīs, kā ir pareizāk dzīvot.
Laika gaitā nedaudz mainījies, nedēļu ilgais Ziemas mūzikas festivāls šogad Valmierā notika jau 32. reizi un 14. janvārī vainagojās ar pašu lielāko festivāla notikumu – muzicējošo ģimeņu spietu «Medus dvēselei».
Šodien, 18. janvārī, ir Pasaules Sniega diena. Te tev nu bija! Jāuzmanās, lai nepieķeras rudens depresija un vīrusi, un par sportiskām aktivitātēm ziemīgi spirgtā gaisā nav ko domāt.
Sapņi piepildījušies. Tā 18. janvārī jaunās kultūrtelpas «Akustika» atklāšanā atzina viens no uzņēmuma partneriem Marģers Zeitmanis, kad restorāna otrā stāva nelielajā zālē izskanēja paldies gan Valmierai un tās iedzīvotājiem par iedvesmu attīstīties, gan novada domei par uzticēšanos, gan visai «Akustikas» komandai par pēdējos divos gados paveikto darbu līdz šodienas spožajam rezultātam.
Ziemas mūzikas festivāls rit pilnā sparā. Veselu nedēļu kultūras telpu piepilda gan Valmieras novada, gan viesu – Latvijas mūzikas izglītības iestāžu audzēkņu un pedagogu – sniegums instrumentu spēlē, vokālajās prasmēs un visdažādākajos to salikumos.
Rūjienas meitene ANNA PAULA GRUZDIŅA Rūjienas vidusskolā mācījās līdz 9. klasei. Pēcāk – Valmieras Viestura vidusskolas teātra klasē.
Par to, cik darbīgs lielajā novadā ir bijis pagājušais gads, kas zināmā mērā noteiks arī šī gada gaitas, stāsta Jeru pagasta saimniecības vadītāja INDRA CELMIŅA.
Sestdien, 7. janvārī, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā bija sevišķi svinīgs notikums – Valmieras draudzes virsmācītāja Edija Kalekaura iesvētīšana Valmieras iecirkņa prāvesta amatā.
Projekta sagatavošana Valmieras pretendēšanai uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu ir prasījusi drosmi uzirdināt piesaulītē snauduļojošos priekšstatus par to, kas piestāv un pieklājas Valmieras novadam, visa ierastā izvērtēšanu, izpurināšanu, izvēdināšanu.
«Es iebāžos visos commuros,» konstatē Inta viņai tik ļoti raksturīgajā humorā, kad uzskaitījusi savus vaļaspriekus un nodarbes.
Pirms svētkiem izskanējušais paredzējums piepildījās. Kāds teica, ka tad, ja pilsētas nešaus tradicionālo Jaungada sagaidīšanas salūtu, raķetes paukšķinās no katra kakta un troliņš būs vēl lielāks. Tā arī notika.
Kas to lai zina, kurš patiesībā gads pēc kārtas mūsu zemeslodei tagad būs, bet vismaz par to varam būt droši, ka viens gads pavisam drīz aizies un pievienosies bezgalībai, savukārt no bezgalības pretējās puses atnāks nākamais.
Decembris MĀRIM ROZENFELDAM ir tik saspringts laiks, ka starp 15 koncertiem, pedagoga darbu un vispārēju aizņemtību atrast mierīgu brīdi sarunai nebija vienkārši.
Vai kāds laika vērotājs, nez, ir to piefiksējis, bet, jo tuvāk Rūjienai, jo laikapstākļi ir skarbāki. Piemēram, pilnīga bezvēja dienas ir gadā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes.