Ilona Fērmane

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

Tveru laimīgu gadījumu un sarunāju stundu garu tikšanos ar valmierieti GUNDARU RUTKI, vēl nezinot, ka stunda aizlidos pārāk ātri un nepietiks laika uzzināt sīkāk par viņa piedzīvojumiem, ciemojoties pie brāļa Čikāgā, ne arī to, kā paspēja Amerikā latviešu-krievu hokeja līgas spēlē iesist vārtus Šuras vietā, ne par biedrošanos ar Latvijas hokeja izlases spēlētājiem.

Viens no jaunākajiem Valmieras Kultūras centra amatiermākslas kolektīviem – tautas mūzikas kopa, kas dibināta 2022. gada oktobrī un uzsākusi savu otro sezonu, nupat, pagājušajā sestdienā, pirmo reizi aicināja visus uz danču vakaru.

Pašvaldības darbā tādas striktas laika robežas nemaz nav. Pārvaldēs kalendārais gads nesākas no pilnīgi baltas lapas. Tas ir tikai turpinājums jau realizētajām iecerēm, un labi padarītie darbi ir tramplīns jauniem plāniem un idejām. 

Mūsdienās jauniešiem ir daudz vairāk vilinājumu un iespēju izmēģināt atkarību izraisošas vielas, nekā tas bija viņu vecākiem un vecvecākiem. Līdzās tradicionālajiem apdraudējumiem kā alkohols un tabakas izstrādājumi izplatītākie atkarību veidi pusaudžiem un jauniešiem ir arī, piemēram, elektroniskās cigaretes, dažādi preparāti, marihuāna u.c., kā arī slazdus izliek informācijas tehnoloģijas, radot atkarību no viedierīcēm – sociālajiem medijiem un videospēlēm.

«Man Freimanis patika,» atceras trīsdesmitgadniece Jana, kura tolaik, kad pie Latvijas mūzikas debesīm spoži un neparasti uzlēca un dega Mārtiņa Freimaņa zvaigzne, bija tikai vēl pusaudze. 

10. februāra pirmspusdienā pie Ēveles Tautas nama krietns ļaužu pulciņš svinēja Meteņus. Tie latviešiem ir skaļi un priecīgi svētki, jo latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā Meteņos izbeidzas ziema un sākas pavasaris, turklāt Meteņi senāk bija arī jauna gada sākums, un šāda secība, ja tā padomā, mūsu dabas ritumā iegulst loģiski un viegli.

Tiekamies ar Aivaru kādā ielu krustojumā. Viņš minūti minūtē norunātajā laikā atbrauc ar savu taksi, un mēs vienojamies, cik laika varam atvēlēt sarunai. Laiks tomēr aizlido daudz ātrāk, nekā gribētos, un saruna ieilgst.

4. februārī apritēja 58 gadi, kopš 1966. gadā durvis vēra tolaik jaunatklātais Valmieras kultūras nams, tagad – Valmieras Kultūras centrs. 

Ar pianistei Jautrītei Putniņai veltīto Starptautisko jauno pianistu konkursu, kas 31. janvārī visas dienas garumā notika Valmieras Kultūras centrā, noslēdzās mēnesi ilgušais 33. Ziemas mūzikas festivāls.

Baznīcas laukuma bruģis un noslēpumainā pazemes eja

Bruģis baznīcas laukumā bija daudznozīmīgs. Parastās dienās te neviens nebrauca. 

Avīzes varēja nopirkt apaļā kioskiņā, bet tas stāvēja cieši pie baznīcas sienas – tur, kur sienā iemūrētas divas apaļas akmens lodes. Tās krievu cars Pēteris I esot izšāvis uz Valmieru. Man bija atļauts staigāt pa bruģi, kuram pašam bija savs ritms, savas nokrāsas. Kad pāri brauca kaltie zirgu rati, tas rībēja; kad gāja viens zirgs ar saviem pakaviem – tas bija pavisam cits ritms. Ja krita lielas lietus lāses, bruģis sāka palaidņoties – akmeņi cits ar citu samirkšķinājās, sāka savā starpā šļakstīties. Uz slapjiem akmeņiem slīdēja sandales, un blēdīgie «senču pakauši» nogāza mani zemē. Par atkalu nerunāsim – tad pat lielie cilvēki gāja izplaknis, rokas iepletuši. Tā bija vesela izrāde par brīvu.

SENAIS.Valmieras bruģis. Foto no Valmieras muzeja krājuma

27. un 28. janvārī Valmieras Kultūras centrā notika XXIII Jaunrades deju konkurss – viens no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu skatuviskās tautas dejas nozarē. To rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru un Valmieras novada pašvaldību.

Iepriekš ar valmierieti EVELĪ JURKĀNI tikāmies, kad viņa tikko bija pārbraukusi mājup no Japānas, kur nokļuva, pateicoties Latvijas Universitātes studentu apmaiņas programmai, jo studē Austrumu-Rietumu starpkultūru sakarus. Interesantais stāsts par piedzīvojumiem Japānā beidzās ar to, ka tūlīt atkal jākrāmē čemodāni, lai dotos nākamajā izaicinājumā – uz Dienvidkoreju. Nu Evelī ir atgriezusies ar vēl aizraujošākiem stāstiem par tālo zemi, kuros arī mums interesanti un vērtīgi ieklausīties.

Ciktāl varēja izsekot šī notikuma gaitai, viss sācies ar labām kaimiņattiecībām. Otrklasnieka Kārļa ģimene Burkānciemā dzīvo kaimiņos ar bērnu grāmatu autoru Viktoru Jakobsonu, un, kā labiem kaimiņiem pieklājas vienam otru iepriecināt un apdāvināt, Kārlis bija saņēmis jaunāko rakstnieka izdoto pasaku grāmatu.

23. janvārī Valmieras Integrētajā bibliotēkā notika latviski tulkotās norvēģa Riharda Beruga grāmatas «Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos» prezentācija.

Nupat pirms nedēļas Rūjienas mediķi savā lokā ar ziediem un koleģiālu atbalstu pelnītā atpūtā pavadīja ārstus Juri un Aiju Tralmakus, kuri savam darbam un sabiedrībai veltījuši 47 darba gadus. Tāds bija Tralmaku lēmums no 1. janvāra pārtraukt gan Jura Tralmaka ģimenes ārsta, gan Aijas Tralmakas ginekoloģes ārsta praksi.

Ja jautātu, kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem varam secināt, ka tā ir laba skola, katrs pēc savas pieredzes mēs nosauktu vienas un tās pašas lietas, kuras, kopā ņemot, nodrošina kvalitatīvu izglītību. Mūsdienās atbildība, ko sabiedrība deleģējusi izglītības iestādēm, un tas, ko pieprasa straujais dzīves temps, uzliek skolām arvien augstākas prasības un standartus.

Par to, kādiem kritērijiem izglītības iestādēm ir jāatbilst šodien, īpaši Valmieras Valsts ģimnāzijā (VVĢ) un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā (VPVĢ), par interesantākajiem skaitļiem un faktiem saruna ar Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības satura un kvalitātes vadītāju SANTU JUDEIKU.

E-grāmatas jubilejas sarīkojumā, saprotams, bija sapulcējušies tie, kuriem grāmata un lasīšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viena no viesiem bija Dace Melbārde, kura pirms ievēlēšanas Eiroparlamentā sešus gadus pildīja Latvijas kultūras ministres pienākumus un šo amatu ieņēma arī tad, kad sabiedrībai tika piedāvāta 3td e-grāmatu bibliotēka.