Ilze Kalniņa

Sabīne, Dana, Krista, Miks, Ansis ir tikai daži no jauniešiem, kas Mazsalacā strādā brīvprātīgi.

Mazsalacas novadā zemnieki nodarbojas ar piena lopkopību, audzē gaļas lopus, dažās saimniecībās aitas, bet daudzi meklē jaunu nišu, lai līdztekus algotajam darbam vasarās vai nedēļas nogalēs būtu iespēja piepelnīties. 

Spēcinot augstskolu lomu reģionos un zinot, ka Latvijas, Eiropas un visas pasaules darba tirgū ir pieprasīti speciālisti, kuriem netrūkst zināšanu un pieredzes inženiertehnoloģiju jomā, 1. septembrī Valmierā svinīgi tika atklāts Vidzemes Augstskolas inženierzinātņu studiju komplekss.

Šovasar Valmieras tirgū un dažādos gadatirgos labi pirktas Trikātas pagasta stādu audzētavā «Krūzes» podos dēstītās puķes.  

Brenguļu centrā pie Abula ir avots. Vietējie tam nosaukumu nav devuši, bet tie, kuri nāk un brauc pēc dzīvā ūdens, šī avota ūdeni  pazīst kā vienu no gardākajiem mūspusē. 

Beverīnas novada svētkus katrs pagasts svinēja atsevišķi. Mūrmuižā skanēja dziesmas, Brenguļos izrādījās amatnieki, Trikāta sportoja.

Cēsu pašvaldība ir gatava rakstīt savu reemigrācijas plānu, kura pamatā būs sadarbība ar diasporu, kas dzīvo ārvalstīs. Vietējie gatavi dialogam ar tiem cēsniekiem, kas devušies ekonomiskajā trimdā.

Mazsalacā ne tikai nedēļas nogalē, bet vairākas dienas pēc kārtas svinēja pilsētas svētkus.

Latvijā kapu kultūra ir īpaša un kapusvētku svinēšanu jau dēvē par tradīciju, kas jākopj un jāsaglabā kā vērtība, kura nebūt nepiemīt visām nācijām.

Krūze tējas vai kafijas, glāze sulas, kāds kēkss baudāms Salacas krastā. Tur Astra un Mārtiņš iekārtojuši tējas un kafijas istabu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs ARTIS EGLĪTIS kalpo Rubenes un Strenču draudzē, bet reizi mēnesī uz apmēram nedēļu dodas pie tautiešiem Īrijā. Lai noturētu dievkalpojumu vienā vai citā pilsētā, lai uzklausītu, lai aprunātos. Arti satikām Cēsīs notikušajā konferencē «Cēsis pasaulē», kur visvairāk tika prātots par to, kā runāt ar novadniekiem, kā uzturēt saikni, kā mudināt  tautiešus atgriezties dzimtenē.

Konferences «Cēsis pasaulē» laikā, kura šonedēļ notika kaimiņpilsētā,  diskutēja par emigrācijas problēmām un tautiešu atgriešanās iespējām dzimtenē, kā arī par to, kā saglabāt saikni un attiecības tautiešu starpā. Cēsu biedrībā «Sniegaroze» zina, ka darīt labus darbus latviešu ģimeņu un bērnu labā var arī, dzīvojot Anglijā, Šveicē vai Norvēģijā.

Tas ir mazs knifiņš, ko valmierieši un pilsētas viesi var pārbaudīt Valmieras tirgū, ja prāts nesas uz kaulēšanos. Protams, ne pie visiem pārdevējiem un ne katrai precei cena kritīs, bet, ja audzētāja mērķis būs beidzot saules nogurdinātam tikt ātrāk mājās un līdzi nevest zaļumus, dārzeņus un stādus, ko svelme arī pārsteigusi nesagatavotus, tad iepirkšanās var sanākt par dažiem centiem lētāka.

Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto valsts pensiju pārskatīšanas kārtību, kā arī pensiju pārskatīšanā piemērojamā indeksa aprēķināšanas kārtību. 

Vēl šodien Gunas Rukšānes liliju kolekcija apskatāma Valmieras muzeja Pilskalna nama pagalmā, bet  nākamnedēļ  stādu audzētāja priecēs ar retumiem no hostu pasaules.

Strādājošie vasaru sauc par atvaļinājuma laiku. Pensionāri uzskata, ka līdztekus ikdienas darbiem vasarā ir jāpaspēj arī tas, kas visvairāk pašam tīk.

Biškope MĀRA RAKŠTE neskaita, cik stropu ir pilni ar medu, cik saimes strādā šodien, cik aktīvas bitītes būs rīt. Viņa zina, ka jau 30 gadus dara to, kas pašai patīk. Bišu smarža, medus garša ir tā, kas liek atkal un atkal turpināt.