Jūlijs Cukurs

Pagājušajā ceturtdienā Naukšēnos norisinājās vēl nebijis pasākums Stāsti vieno paaudzes, kura iniciatore un īstenotāja bija skolotāja AGRITA GRUZDIŅA.

«Kā zināms, Ķoņu pagasta pārvalde atrodas vecā ēkā, kādreizējā Zirgu pasta stacijā. Pa ceļam no Rīgas līdz Rēvelei (tagad Tallinai) tādas pavisam bijušas divdesmit, kur pašiem pastniekiem un zirgiem atpūsties. Tagad te ne vien darbojas pagasta pārvalde, bet arī notiek dažādi pasākumi — senā pasta stacija kļuvusi par Ķoņu pagasta ļaužu saieta vietu. Ilgāku laiku tajā nekas netika darīts, pirms dažiem gadiem izremontējām bibliotēku, bet nupat cieši nolēmām, ka vajadzīgs zāles remonts, jo tā morāli novecojusi. Budžetā tas tika paredzēts, darbi tuvojas nobeigumam, un ceram, ka rezultāts būs labs, iedzīvotāji varēs nākt un apskatīt, kā viss izdevies, pirmajā pasākumā notiks arī neliela atzīmēšana. Būs vieta gan kinoseansiem, gan humānās palīdzības paku izvietošanai,» par jaunumiem Ķoņos stāsta pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

Naukšēnu bibliotēkā sadarbībā ar projektu vadītāju Anitu Dukuri projektā Veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumu pieejamības uzlabošana Naukšēnu novada iedzīvotājiem notika divas lekcijas, kuru laikā tika dota iespēja tikties ar makrobiotikas speciālistu Robertu Lācīti un psihoterapeiti Ainu Poišu. Par šīm lekcijām un pārējiem bibliotēkas pasākumiem stāsta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA.

Aprīļa pirmajā sestdienā līdz ar brīnišķīga laika iestāšanos notika tradicionālais Naukšēnu kausa izcīņas turnīrs volejbolā, kurā piedalījās piecas dāmu, piecas pamatgrupas vīru komandas un vēl sešas 45+ grupas vīru vienības, kuras sacentās trijās sporta zālēs Kārķos (sievietes), Rūjienā (pamatgrupa) un Naukšēnos (45+). Lai arī todien līdzīga rakstura turnīrs notika Talsos, dalībnieku skaitu tas jūtami neietekmēja, jo vairāk par 6 komandām katrā grupā, lai nezustu sacensību kvalitāte, naukšēnieši pie sevis neaicina. Šīgada turnīru, izrādot nopietnu interesi jau divus mēnešus pirms tā sākuma, ar klātbūtni pagodināja divas komandas no Sanktpēterburgas puses, kuras brauc arī uz Igaunijas turnīriem, daļa no viņiem startējusi arī Gulbenē.

Sestdien notikušās Valmieras deju apriņķa skates rezultātus jau publicējām Liesmas otrdienas numurā, taču izpalika deju apriņķa virsvadītājas IEVAS ADĀVIČAS viedoklis, jo viņa pirmdien bija aizņemta galvaspilsētā. Ar Ievu sazinājos otrdienas pēcpusdienā, lūdzot pastāstīt, kādi uzdevumi deju kolektīviem paredzēti turpmāk.

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumam Māras zeme un koncertam Vēl simts gadu dejai, no 23. februāra līdz 30. aprīlim 30 vietās Latvijā notiek deju kolektīvu repertuāra apguves un svētku dalībnieku atlases skates, kurās piedalās 18800 potenciālie Dziesmu un deju svētku dalībnieki no 760 kolektīviem. Pagājušajā sestdienā Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras deju apriņķa skate, pulcinot pavisam 28 deju kolektīvus no Valmieras, kā arī no Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Beverīnas un Burtnieku novada. Dejotāju sniegumu vērtēja žūrijas priekšsēdētāja Zanda Mūrniece — horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, Deju svētku virsvadītāja, kā arī žūrijas komisijas locekļi Maruta Alpa — Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas dejas eksperte, deju lieluzveduma Māras zeme projekta vadītāja, Ilze Mažāne — horeogrāfe un Deju svētku virsvadītāja, Gunta Skuja — horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, koncerta Vēl simts gadi dejai mākslinieciskā vadītāja, Jānis Ērglis — deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Jānis Purviņš, deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Liepājas deju apriņķa virsvadītājs un horeogrāfs un Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs.

Svētdien uz jestru koncertu Gastona smaids Valmieras Kultūras centrā aicināja Gunāra Geduševa un Mārtiņa Birņa vadītie pūšamos instrumentus spēlējošie kolektīvi — divi Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu sastāvi, Valmieras Valsts ģimnāzijas orķestris Si bemol, Valmieras KC p/o Signāls un bigbends Valmieras puikas. Amizantais nosaukums koncertam tiek dots, vadoties pēc kalendāra, kam attiecīgajā datumā atzīmējama vārda diena, — iepriekšējos gados jau skanējuši Rūdolfa smaids un Žubītes smaids ar tiem pašiem dalībniekiem. Īsu brīdi pirms koncerta aprunājos ar abiem diriģentiem, kuri labprāt dalījās uzskatos par pūšamo instrumentu orķestru lomu jaunatnes un visas sabiedrības estētiskajā audzināšanā.

Sestdien Smiltenē pulcējās vienpadsmit Vidzemes novada ragu orķestri, tostarp mūspuses kolektīvi Tālavas taurētājs no Rūjienas (diriģents Gvido Brenčevs), Valmieras Kultūras centra Signāls (Mārtiņš Birnis) un Dikļu Kultūras un tūrisma centra Dikļu pūtēju orķestris (Pēteris Vilks), lai novada virsdiriģentu vadībā samēģinātu Dižkoncerta Esplanādē un Dziesmu svētku Noslēguma koncerta skaņdarbus un pēc tam šo repertuāru atskaņotu publikas priekšā.

Piektdienas vakarā, kad kārtīgs saimnieks pastaigā devās bez suņa, vairāki desmiti valmieriešu, spītējot draņķīgajiem laika apstākļiem, bija ieradušies pie Kultūras centra, lai vērotu šīgada Mākslas dienu atklāšanas priekšnesumu. To pie ēkas otrā stāva krāsaini izgaismotiem logiem sniedza horeogrāfes Lindas Mīļās sagatavotie dejotāji, kas ierastos skatuves dēļus bija nomainījuši pret palodzēm. Pirms vēl uz Kultūras centra sienas sāka pulsēt sirdspukstu mozaīka, daļa deju grupas devās tuvāk tautai un, aplausu sveikti, uzstāšanos noslēdza brīvā dabā, slapja sniega un vēja glāstos.

Piektdienas pēcpusdienā Mākslas dienu ietvaros Valmieras muzeja Izstāžu nama divos stāvos tika atklātas Vijas un Kaspara Zariņu personālizstādes Paralēli. Kā atcerējās Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, pilsētā abos Gaujas krastos Mākslas dienu tradīcija aizsākusies 1959. gadā, kad durvis vēris arī Valmieras muzejs, kur jaunas izstādes šobrīd tiek atklātas katru mēnesi, tomēr pavasaris ar Mākslas dienām un to pasākumiem tiek gaidīts īpaši, jo: «Māksla ir vienīgā vieta, kur dzīve iegūst jēgu arī acīmredzamā bezjēdzībā. Īstā māksla, tāpat kā dzīve, nekad nav funkcionāla. Tāpēc māksla,  kad tā patiešām ir māksla, nojauš Dieva elpu» (Luidži Negro, mākslinieks un sociologs).

Pagājušās nedēļas otrdienā, kas piedevām bija arī starptautiskā Stāstu stāstīšanas diena, starptautiskā Astrologu diena un starptautiskā Laimes diena, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika stāstu vakars Tā dzīvē gadās. Tā kā nupat bija iestājies pavasaris, katrs vakara dalībnieks saņēma bibliotekāres Agitas Lapsas pūpolzaru pērienu ar vēlējumu apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, slimība ārā, veselība iekšā! Tā kā Agita vada arī ekskursijas pa pilsētu, viņa, lai papildinātu savu leģendu krājumu, pieraksta dažādus valmieriešu stāstus. Tad nu, lai klātesošie vēl vairāk lepotos ar pilsētu, kura bijusi ievērojama visos laikos, Agita stāstniekus iedvesmoja ar Jāņparka stacijas pēdējā priekšnieka dzīvesbiedres Birutas Mikulānes atmiņām: Valmierā jau tikai zirgu tramvaja trūka, tad būtu riktīga lielpilsēta!

Pēc Naukšēnu novada pensionāru biedrības Sarma statūtiem ik pa diviem gadiem jānotiek sapulcei, kurā tiek ievēlēta jauna valde. Šīgada sapulcē pirms divām nedēļām, kuru kuplināja Agrita Gruzdiņa ar stāstījumu par ceļojumiem un piedzīvoto X-faktora laikā, no biedrības priekšsēdētājas amata atteicās AUSTRA ĒVELE, kas Sarmas priekšgalā bijusi iepriekšējos 13 gadus, vadības grožus uzticot svaigākam pensionāram — Ingrīdai Bērziņai. Taču, kamēr jaunā Naukšēnu pensionāru līdere krāj pieredzi un zināšanas, par paveikto stāsta Austras kundze, kas joprojām saglabā vietu valdē:

Svētdien Valmieras dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens 1949. gada pavasarī izsūtītajiem notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. Kā parasti tajā runu teica Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, ziedus nolika Zemessardzes 22. kājnieku bataljona un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, dziedāja Valmieras Kultūras centra vīru koris Imanta.

Marta otrās nedēļas nogalē Naukšēnu novada vidusskolā notika izbraukuma treniņi Zini un esi drošs! ugunsdzēsības sportā.

Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA stāstījumu par pēdējā laika notikumiem sāk ar lasītāju iedrošināšanu:

Lai raksturotu RigaTV24 raidījuma Rampas ugunis vadītāju ANDRI KIVIČU, manuprāt, pietiktu ar vienu teikumu — nevajag būt pareizam, vajag būt īstam, jo pats Andris ne reizi vien uzsvēris, ka godīgums strādā. Patiess viņš cenšas būt arī savās dziesmās, kuras nemēdz būt jautras, bet drīzāk gan smeldzīgas, un neapvainojas, ja pēc autogrāfa atnākusī meitene godīgi atzīstas, ka neviena no Andra dziesmām viņai nepatīk. Izmantojot gadījumu, kad dziesminieks un TV personība ar nelielu koncertu ciemojās Valmierā, aicināju viņu uz sarunu, jo, kā atklājās uzstāšanās laikā, šajās dienās ēterā iet tūkstošā pārraide Rampas ugunis.

Pirmdienas vakarā uz Valmieras Drāmas teātra skatuves izveidotā leģendārā režisora dzīvoklī, kurā Meistara gars ik pa brīdim no grāmatplaukta izmeta uz grīdas kādu priekšmetu, notika Krodera balvas pasniegšanas ceremonija, kuru asprātīgi un atraisīti vadīja Krodera fonda locekļi Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējai fonda valdei — Evitai Sniedzei, Rihardam Rudākam un Mārtiņam Vilkārsim. Kā zināms, Krodera balva tiek piešķirta par izcilību un izraušanos no ierastības kādā no teātra mākslas žanriem. Tā kā līdz šim balvu bija saņēmušas tikai sievietes — Dailes teātra aktrise Indra Briķe, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Monika Pormale un Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa,  viena no pasākuma galvenajām intrigām bija, vai šī tradīcija tiks lauzta vai arī turpināsies.

Sestdien Valmieras integrētajā bibliotēkā tika svinēta Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, ko rīkoja Europe Direct informācijas centrs Valmierā un Valmieras Zonta klubs, atzīmējot Rozes dienu, pasniedzot Zonta kluba Atzinības rakstu un piedzīvojot kopīgu prieku ar kādu tautā iemīļotu mākslinieku.

Otrdien un trešdien Valmieras Kultūras centrā notika 4. Latvijas pasākumu forums Rītdiena sākas šodien, ko organizēja SIA «Untitled». Tuvāk par to aicināju pastāstīt Valmieras KC direktoru TOMU UPNERU.