Maija Mežaka

Tā ir Dikļu pagasta amatierkolektīvu Goda grāmata — dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā.

Nekāds pārsteigums tas nav, daudzi zem tā parakstīsies, bet, ja tam bez apdomas atsaucas cilvēks ratiņkrēslā, kuru smaga avārija tomēr nav spējusi piespiest pie zemes, šai atziņai ir divkārša vērtība.

...saulaini smaidīdama, pelēkā dienā secina Valmieras Drāmas teātra aktrise, Nacionālās kino balvas «Lielais Kristaps 2017» ieguvēja VIZMA KALME. Tincināta, vai attiecīga goda vieta jau atrasta, māksliniece sprēgā tālāk: īpašā plauktiņa vēl neesot, Kristaps Braslu ģimenes dzīvoklī Rīgā mierīgs stāvot viesistabā uz galda, jo pašlaik notiekot remonts.

Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste L. Zālīte informē, ka grupa pašvaldības Izglītības pārvaldes darbinieku un skolu vadītāju apmeklējuši Dānijas (Hoje Tāstrupā) un Somijas (Kuopio) izglītības iestādes. Vizīte notikusi Nordic-Baltic Mobility programmas projekta «Pieredzes apmaiņa par izglītības administrēšanu vietējā mērogā: labās prakses piemēri izglītības jomas pārmaiņu apstākļos» ietvaros.

Pēdējā laikā (un tas jau kļūst nogurdinoši, pat aizvainojoši) liela daļa ziņu un sarunu, kas nereti ievirzās arī negatīvās nokrāsās, grozās ap skolu un skolotāju, kuram katru dienu no jauna jāsaņemas, jāsaglabā miers un līdzsvars, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, kas ir kā skolēnu, tā viņu vecāku interesēs. Kā vienā, tā otrā pusē īstu vētru sacēlis nozares ministrijas pasūtītais pētījums, kas nosaucis konkrētas likvidējamās vai reorganizējamās skolas. Un sliktajā ziņā, kā tagad bieži mēdz teikt, iekļuvusi arī Mazsalacas vidusskola, pēc brīža kā pārsteigums nonākot labo ziņu virsrakstos, jo Draudzīgā aicinājuma fonds, paziņojot ikgadējos izcilniekus pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, Mazsalacas vidusskolu kopvērtējumā ierindojis 1. vietā pilsētu vidusskolu grupā.

Pirms valsts svētkiem Valsts prezidenta kanceleja jau tradicionāli rīko radošo darbu konkursu «Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā» ar mērķi veicināt skolēnu patriotismu un pilsonisko līdzdalību, kā arī sekmēt skolēnu interesi par Latvijas valstiskumu un Valsts prezidenta institūciju.

Latvijas mazākumtautību vidusskolas nonākušas īpašas apspriešanas lokā pēc izglītības un zinātnes ministra paziņojuma, ka pēc trim gadiem visās vidusskolās mācības notiks tikai latviešu valodā.

Arvien vairāk tālumnieku, kuru brauciena galamērķis ir Valmiera, pa ceļam iegriezuši savu auto Kocēnu centrā, ir pārsteigti: kas to būtu zinājis, ka te ir tik pārdomāti un gaumīgi izplānota un sakopta vide, kas uzmundrina kā atbraucējus, tā vietējos cilvēkus! Nenoliedzami, iecerētos plānus nevarētu īstenot, ja nebūtu pašvaldības uzmundrinājuma un atbalsta, protams, arī ciema iedzīvotāju ieinteresētības. Bet tā ir visā novadā, kaut vai tikai kultūras namos ieejot. Gan Vaidavā un Dikļos, gan Bērzainē un Zilākalnā šo centru labiekārtošanai vai rekonstrukcijai pašvaldība līdzekļus nav žēlojusi.

Pirmdienas vakarā kinoteātrī «Splendid Palace» Rīgā svinīgā ceremonijā tika pasniegta Nacionālā kino balva «Lielais Kristaps» pavisam 23 kategorijās, no kurām sešās to saņēma režisora Viestura Kairiša filma «Melānijas hronika».

No 4. septembra līdz 4. oktobrim Valmieras teātra izrādes «Medību pils» radošais ansamblis (režisors Jānis Znotiņš, aktieri Inga Apine, Baiba Valante, Ingus Kniploks, Māris Bezmers, Kārlis Neimanis) bija viesturnejā Ziemeļamerikā un Kanādā, kur nospēlēja 14 izrādes miljonu pilsētās Vašingtonā, Ņujorkā, Detroitā, Losandželosā...

Dr. SILVANA KREIJERE (Silvana Kreyer). Šķiet, Valmierā, novados maz ir cilvēku, kas viņu nepazīst vai nezina šo šarmanto dāmu. Jo 25 vēsturiskā Valmieras rajona sadraudzības gados ar Gīterslo apriņķi Vācijā Silvana Kreijere tikusies ar tik daudziem mūspuses ļaudīm gan izstāžu zālēs un koncertos, gan oficiālos pasākumos tulkojot vācu puses ļaužu uzstāšanās.

Latvijas skolēnos lielu interesi iemantojusī biedrība Junior Achievement Latvija kopā ar sadarbības partneriem regulāri rīko dažādus pasākumus, lai rosinātu jau skolas gados, pārbaudot savus spēkus, iepazīties ar uzņēmējdarbības pamatiem, kā arī izmēģināt roku skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) radīšanā un vadīšanā. Bieži vien jaunieši, pēdējos gados jau arī pamatskolas vecuma bērni, uzņēmumus veido kopā ar klases biedriem, draugiem.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas norvēģi tālumā un tuvumā domās bija kopā ar savu skolotāju un draugu, troļļu mammu, kā viņi mīļi sauc SANDU DEISONI, sūtot paldiesvārdus, sveicot un vēlot norvēģu klasei tās pirmajiem 25 pievienot nākamās un nākamās desmitgades.

Pirmizrādi 17. novembrī LMT Mansards zālē piedzīvos Tenesija Viljamsa ar Pulicera prēmiju (1955) apbalvotā drāma «Kaķis uz nokaitēta skārda jumta» Ineses Mičules režijā. Iestudējuma radošajā komandā arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Agnese Kaupere, horeogrāfe Liene Stepena un gaismu māksliniece Baiba Sīmane-Ambaine.

Ar Jura Neikena Dikļu pamatskolas angļu valodas un deju skolotāju EVIJU KOKORITI tiekamies dažas dienas pirms došanās pie Nordplus Junior projekta partneriem Šauļos Lietuvā. Tāds interesants skolēnu rudens brīvdienu ievads.

Pagājušās nedēļas nogalē mūspusē viesojās ilggadējie vēsturiskā Valmieras rajona pilsētu un novadu sadarbības partneri no Gīterslo apriņķa Vācijā. Svinīgais pasākums notika Rūjienā, taču ciemu dienās vācu draugi apmeklēja arī vietas, kurās ar Gīterslo labdaru atbalstu realizēti vērienīgi projekti. Ciemiņus uzņēma Valmiera, Kocēni, Beverīnas novads, Mazsalaca u.c.

Otrdien Valmieras 5. vidusskolas četrdesmit pirmklasnieki, pēc stundām sagaidījuši savus vecākus vai vecvecākus, kopā ar skolotājām mācību dienu noslēdza Lucas skvērā. «Sanāca praktiska darbošanās Zaļajā klasē,» secināja skolas direktore Rudīte Markus, bet Valmieras pašvaldības speciāliste Līga Zālīte papildināja: «Iesaistījāmies Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», un Meža dienu 2017 ietvaros 5. vidusskolas pirmklasnieki dekoratīvo krūmu dobē iestādīja 66 dekoratīvo krūmu stādus — klinšu rozītes, hortenzijas, lielās fotergilas, gludmalu kārklu, bārbeles un citus augus, ko sarūpēja «Latvijas Valsts mežu» stādaudzētava. Projektu finansēja Lauku atbalsta dienests — Valmieras pašvaldība varēja iegādāties koku un krūmu stādiņus par piecsimt eiro.»

Piektdien visi draugu ceļi veda uz Rūjienu, kur Valmieras un Gīterslo reģionu ļaudis svinēja skaistas abpusējas sadarbības 25 gadus. Esiet sveicināti Rūjienā, pilsētā, kuru Latvijā pazīst kā saldējuma pilsētu, Gīterslo apriņķa landrātu Svenu Georgu Adenaueru, Latvijas eksprezidentu Andris Bērziņu, biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» valdes priekšsēdētāju Vitautu Staņu, abu reģionu pašvaldību vadītājus, sadarbības uzsācējus un turpinātājus, atbalstītājus, kultūras un mākslas darbiniekus sveica Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins.