«Tāds bēdīgs mums šis laiks. Zināms, ka Jeru skoliņas vairs nebūs un novada deputāti lems, kā turpmāk strādāsim,» teic Jeru pamatskolas skolotāja DACE ĶĪKULE — skolēnu krasais samazinājums skāris arī viņas kolektīvu, un skaitļi nepielūdzami norāda, ka nākamajos gados tas saruks vēl vairāk.
Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), kas iesaistījušies Biznesa izglītības biedrības Junior Achievement-Young Enterprise Latvija (JA-YE Latvija) projektos, gatavojas sava produkta prezentācijai pircējiem un žūrijai Rīgā 7. martā. Tad tiks nosaukti vairāku nomināciju laureāti un starptautiska tirgus dalībnieks. Šī pasākuma priekšspēle kā katru gadu bija Valentīndienas tirdziņš Vidzemes Augstskolā, kurā viskuplāk bija pārstāvēti Valmieras tehnikuma SMU.
Sestdien Rūjienā ienāks svētki, un bez lielā šķelmja Karlsona vēlēšanās par trīsdesmit tortēm un vienu svecīti — nekā! Jo speciālās pirmsskolas iestādes Vārpiņa 30. dzimšanas diena, kā visas iepriekšējās, ir jānosvin it īpaši.
Gadu no gada aizvien populārāka skolu jauniešos kļūst gadskārtējā Ēnu diena. Pēdējos gados ēnot kādas izvēlētās profesijas pārstāvi izvēlas ne tikai vidusskolēni, bet arī pamatskolēni. Novērots, ka ievērojami pieaudzis arī ēnu devēju skaits, šogad turpat septiņi tūkstoši vakanču, kurām pieteicās pāri par 22 tūkstošiem potenciālo ēnotāju, pie daudziem speciālistiem veidojot pat konkursa nosacījumus.
RENĀRS VELIČKO. Vakar savā kolektīvā — Kocēnu pamatskolā — saņēmis pirmos rīta sveicienus dzimšanas dienā, optimistisks aizsteidzās līdz vēlai pēcpusdienai darbīgā dienā. Tādas lielas atelpas jau maz sanāk, jo pēc mūzikas stundām Kocēnu skolas visās klasēs, jaunāko klašu un 5. — 9. klašu korī, kopš septembra vēl jaunajā vokāli instrumentālajā ansamblī, kurā skan arī skolotāja Renāra balss, ir gatavošanās dažādiem pasākumiem, skolas, pagasta svētkiem. Pēcpusdienā Renāra ceļš ved uz Valmieras Valsts ģimnāziju, kur viņu gaida paša meiteņu koris Gamma, meiteņu vokālais ansamblis, kopš rudens arī meiteņu vokāli instrumentālais ansamblis, kormeistara darbs Imanta Toča vadītajā ģimnāzijas jauktajā korī Bonus...
ALVIS SOKOLOVS, 2001. gadā absolvējis Valmieras Valsts ģimnāziju, RTU Cēsu filiāles vadītājs.
Sestdien Valmieras Kultūras centrā notikušajā XIX Jaunrades deju konkursa finālā pieredzējušo horeogrāfu grupā žūrija apbalvoto vidū ierindoja arī horeogrāfes, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītājas, NBS deju kolektīva Bramaņi vadītājas Taigas Ludboržas Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam Dzieti veidotās divas dejas — Dziesma mani stipru dara ieguva II vietu, Ozoliņš — veicināšanas balvu.
EVITA KAĶĪTE-BRASA. Valmieras Kultūras centra TDA Gauja mākslinieciskā vadītāja. Bijusī rīdziniece, tomēr ar ģimeni no 2009. gada izvēlējusies dzīvi laukos. Vada Trikātas bērnu kolektīvus, Blomes un Bilskas jauniešu deju kopas — Atspērienu un Piesitienu, ar šo sezonu arī Rūjienas vidējās paaudzes deju kolektīvu Luste. Ģimenē aug meita un dēls.
Tādu iespēju kultūras un mākslas baudītājiem piedāvā Valmieras Kultūras karte.
Nosaucot tikai SIA «AB Rotas», būs skopa informācija, vien noprotams, ka šī uzņēmējdarbība saistīta ar skaistumu. Vairāk nozīmē, ka «AB Rotas» ir divas uzņēmīgas dāmas, bērzainietes — Aija Bille un Baiba Stjade. Abām pieder mazs veikaliņš, ja tā var nosaukt nelielu vitrīnu ar rotaslietām tirdzniecības centrā Valleta.
Decembris, janvāris skolās aizrit ne tikai ar skaistiem svētku koncertiem un pirmā mācību semestra noslēguma pasākumiem, brīvdienām, bet arī tradicionālām labdarības akcijām.
Kad Valmieras muzejā Mazsalacas mākslinieces Birutu Jansoni un Lailu Stradu viņu darbu izstādes atklāšanā ar sešbalsīgu dziedājumu sveicināja vokālais ansamblis Ēra, meiteņu fantastiskais priekšnesums pārsteidza daudzus, bet Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas direktore Mirdza Svīķe aizkustināta secināja, ka pirms vairākiem gadiem izteiktais mudinājums meitenēm paplašināt savas iespējas un paralēli konkrētā instrumenta apguvei attīstīties arī vokāli ir nesis labus augļus, un ansambļa dalībnieces, kaut arī neizvēlējās turpināt muzikālo izglītību, turpina dzīvot mūzikā.
Skautu un gaidu ziemas nometnē «Baltais vilks» Ziemassvētku kauju vietā Ložmetējkalnā 9. un 10. janvārī piedalījās turpat divsimt dalībnieku no Rīgas, Ogres, Ķeguma, Vaboles, Tukuma, Baldones, Dobeles, kā arī jaunsargi no Balviem, Viļāniem un Babītes. Viņu vidū kā ik gadu — Valmieras 4. un Kocēnu 38. skautu vienības, kas ir lielākās Latvijā, jo apvieno ap piecdesmit reģistrētos biedrus katrā, neskaitot tos, kuri regulāri iesaistās dažādās šo vienību aktivitātēs.
Valmieras Valsts ģimnāzijas ēka ir viena no pilsētas ievērojamākajiem simboliem. Skolas informatīvajā materiālā vēstures skolotāja Ineta Amoliņa atgādina: ēkas pamatakmens ielikts 1901. gada 9. maijā, bet pēc gada 17. jūlijā vēl nepabeigtā ēkā sācis darboties Skolotāju seminārs. 1920. gadā te atvērta Valmieras Valsts vidusskola. Mācības pārtrauktas, kad Pirmā pasaules kara laikā te bija kara slimnīca, Otrā pasaules kara laikā — vācu lazarete. Vēsturiski vairākkārt mainījies skolas nosaukums, līdz 2004. gadā, novērtējot kolektīva sasniegto audzēkņu izglītošanā, skolai atjauno Valsts ģimnāzijas statusu.
Piedalīšanās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas notiks Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, ir viens no galvenajiem skolu un interešu izglītības iestāžu kolektīvu šī mācību gada uzdevumiem, un jau rudenī sākās mērķtiecīga svētku repertuāra apguve un kolektīvu sagatavošanās skatēm.
Vaidavieši un viņu viesi bieži — daudz komplimentu izskanēja arī aizgājušā gada izskaņā — priecājušies un izteikuši atzinību par pagasta kultūras un amatniecības centra noformējumu, kas jau kļuvis par tādu kā Vaidavas vizītkarti.
28. janvārī apritēs 80 gadi, kopš Kārlis Ulmanis aicināja sabiedrību atcerēties savu skolu un pateicībā par reiz saņemto gaismu un zināšanām iesaistīties izglītību atbalstošā akcijā. «Latvijas valsts atdzimšanas pirmajos gados, kad tika atjaunota ģimnāzija Cēsīs, pēc piecdesmit aizmirstības gadiem vēsturiskā atmiņa pieteica arī Draudzīgo aicinājumu. Tas kļuva ne tikai par ģimnāzijas idejisko pamatu un nedaudz vēlāk atspoguļojās arī skolas nosaukumā, bet guva atsaucību un izplatījās Cēsu apkaimes skolās, to pieņēma sabiedrība, līdz 1994. gadā Draudzīgā aicinājuma iniciatīva ieguva arī valstisku stiprinājumu,» laikrakstā Vidzemes novadiem «Druva» atgādināja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte.
Aizejošā gada izskaņā Valmieras muzejs vienmēr iecer gaišas, uz pārdomām un dvēselisku mieru vedinošas darbu skates, kas turpinās ik janvārī. Šo gadu mijā — eņģeļu kā Ziemassvētku simbola izstāde no kolekcionāru krājumiem Izstāžu nama 2. stāvā, savukārt 1. stāvā ielūdz BIRUTAS JANSONES un LAILAS STRADAS tekstiliju izstāde «Laimes zeme», kas tās atvēršanā sapulcināja ļoti daudz interesentu — bijušos un tagadējos audzēkņus Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolā (sveicienā dziedāja arī valstī titulētā, daudzbalsīgi skanīgā meiteņu grupa «Ēra»), kolēģus māksliniekus, mazsalaciešus, mākslinieču ģimenes, mākslas interesentus.
Jau divpadsmit gadus Ziemassvētku gaidās Valmieras pirmsskolas izglītības iestādē «Bitīte» ciemojas Lauvu kluba «Valmiera» pārstāvji. Bet lai cik zināms, ierasts — visas pasaules Lauvu klubu prioritāte ir cilvēki ar redzes problēmām — ir satikšanās iemesls, neatkārtojams, vārdos neizsakāms ir emocionālais pārdzīvojums kā vienai, tā otrai pusei. «Bērni ļoti gaida šo dienu, vaicā, kad atkal atnāks mūsu krustvecāki,» teic dārziņa vadītāja Guntra Kukjāne, steidzot piebilst, ka bērnu vecāki ļoti novērtē lauvu sniegto palīdzību.
Trīspadsmit skolēnu darbu fragmenti no 16 Latvijas izglītības iestādēm konkursa žūrijas un interneta balsojumā izraudzīti izglītības uzņēmuma «Lielvārds» un UNESCO Latvija Nacionālās komisijas (šogad sadarbībā ar datu vizualizācijas uzņēmumu Infogr.am un Latvijas Nacionālo bibliotēku) kalendāram «Darini kalendāru». 2015. gada kalendārs ir jau trešais šajā sērijā, un šogad tas veltīts latviešu dzejas dižgaru Raiņa un Aspazijas 150. gadadienai.