Kopš no 2023. gada janvāra spēkā ir jaunā ES KLP un Latvijas KLP Stratēģiskais plāns, kas līdzi nes pārmaiņas atbalsta maksājumos un to saņemšanas nosacījumos, ne viens vien lauksaimnieks sev pamatoti uzdod arī šo: art vai neart, bet nu jau plašākā nozīmē, ar to saprotot arī bezaršanu jeb tiešo sēju, minimālu augsnes apstrādi, sabalansētu augu seku, papuves.
Krimuldas pagasta ģimenes saimniecības «Zutiņi-1» vecākā meita RŪTA BEIROTE uz Rūjienas Tautskolas lekciju ieradās ar senu koferi pie rokas.
Ir 7. marta vakars Rūjienas Tautskolā. Lielākā no telpām pamazām pildās ar dažāda gadagājuma sievietēm, kuras uz kārtējo izglītojošo nodarbību ir aicinājusi Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA.
Valmieras Kultūras centra foajē joprojām apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» 24 tās dalībnieču rokdarbi. Tajos koši un daudzpusīgi ir apliecinātas valmierietes ILONAS SIKTARES prasmes.
Lauksaimniecības datu centra informācija par pienkopības ganāmpulkiem pēc 2021./2022. pārraudzības gada izslaukumiem liecina, ka Valmieras novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecība «Kalnapaipuži», kurā pērn līdz 30. septembrim bija 101 slaucamā govs ar gada vidējo izslaukumu 15870 kg no govs, kļuvusi par produktīvāko ganāmpulku valstī. Ar IVETU, SANDRI un viņu dēlu ARMANDU VILISTERIEM tikāmies robotfermā, kas ekspluatācijā nodota 2018. gadā, tajā par govju paaugstinātu labturību gādā ne tikai saimnieku trijotne, bet arī mākslīgais intelekts – astoņi dažādi roboti. Sarunas tēma: ģimene mūsdienu lauku sētā.
Valmierā – maksimāli tuvāk Vidzemes piensaimniekiem – notika biedrības «Zemnieku saeima» valdes paplašinātā izbraukuma sēde par situāciju piena nozarē un iespējamiem tās risinājumiem īstermiņā un ilgtermiņā.
Februāris latviešu kalendārā, kā zināms, jau izsenis atzīmēts kā Sveču mēnesis. Tas iesākas ar Sveču dienu 2. februārī, kas reizē vēl ir ziemas vidus, bet arī jau ceļa sākums pretī pavasarim.
Kad kopš 2022. gada 24. marta Valmierā pie tirgus paviljona ceturtdienu vakaros darboties sāka Valmieras novada zemnieku un mājražotāju tiešsaistes tirdziņš «REKO», tajā ar savu produkciju līdzdarboties viens no pirmajiem atsaucās arī Smiltenes novada zemnieku saimniecības «Saimnieki» īpašnieks, uzņēmējs KRISTAPS STRAZDIŅŠ.
Piena lopkopībā, graudkopībā un sēklkopībā ilgus gadus strādājošo, bijušās zemnieku saimniecības «Ataugas» saimnieci, tagad SIA «Lauksalaca» valdes priekšsēdētāju, vairākkārt arī Mazsalacas domes deputāti, kā arī dažādu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu finansiālo atbalstītāju LARISU GERASIMOVU mūspusē pazīst daudzi. Oficiāli viņa ir cittautiete, bet pēc savas būtības un izjūtām – latviete. Par to tad arī šis stāsts.
Pirms Ziemassvētkiem, kā zināms, notika «Valmieras novada Jaunatnes gada balvas 2022» pasniegšana vairākās nominācijās par jauniešu brīvprātīgo darbu, sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu projektu realizāciju un Dimanta jauniešu noteikšana. Tik vērienīgi, esot visiem vienkopus, Valmieras novadā tas notika pirmo reizi. Pārsteidza, ka tik daudzi dažāda vecuma jaunieši iesaistās gan skolas, gan arī neformālo grupu, Jauniešu centru un pat starptautiskos projektos. Plašāku stāstījumu par to lūdzām Valmieras novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistei DAINAI ROZEI.
Mūspusē zināmās juristes LINDAS ĻEBEDEVAS pandēmijas laikā izveidotā un Valmierā, Rīgas ielā, atvērtā nelielā konditoreja daudziem ir patīkams pārsteigums un reizē arī izbrīns gan par uzdrīkstēšanos, gan arī par to, ka dažādo desertu un kūku gatavotāja ir viņa pati. Šajā sarunā par to, kā paralēli juristes darbam izdodas iejusties un radoši izpausties citā jomā.
Par zīmola «Uzkūko» un Rencēnu kūku darbnīcas izveidotāju, mājražotāju ANETI ĀDAMSONI laikrakstā pirmo reizi vēstījām 2020. gadā, kad viņa toreizējā Burtnieku novada uzņēmējdarbības atbalsta konkursā «Ideja Burtnieku novadam», iesniedzot savu biznesa plānu par mājražošanas – meistarklases radīšanu, bija ieguvusi otro vietu un naudas prēmiju. Nominācijā Burtnieku novada mājražotājs – amatnieks Anetei tika «Uzņēmēju gada balva 2020».
Kopš Valmieras novadā izveidota Sociālo lietu pārvalde ar vairākām struktūrvienībām, piemēram, ģimenes un sociālajam atbalstam, veselības aprūpei un tās veicināšanai, atbildīgo speciālistu rūpju lokā ir nonākuši arī novada feldšeru punkti jeb medpunkti, kuros par lauku iedzīvotāju veselību joprojām gādā ārsta palīgi. Ko pakalpojuma nodrošināšanā un kvalitātes uzlabošanā izdevies paveikt pēc administratīvi teritoriālās reformas? Atbildes meklējām pie Valmieras novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītājas KAIJAS MUCENIECES.
Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā, Vecpuišu parkā, neskatoties uz to, ka dažam viņa mājvietā termometra stabiņš esot rādījis pat mīnus 19 grādus, bet citam 15 grādus, mājražotāji, amatnieki, zemnieki un uzņēmēji vai no visiem Latvijas reģioniem kuplā skaitā bija saradušies kopā, lai iepriecinātu pircējus ar savu daudzpusīgo Ziemassvētku preču klāstu. Plašāk par tirdziņu lasiet trešajā lappusē.
Jau ne reizi vien publikācijās esam stāstījuši par vietējo zemnieku/ mājražotāju un pircēju izveidoto tiešsaistes tirdziņu REKO Valmierā, kas ceturtdienu pievakarēs Valmieras tirgū darbojas jau kopš šā gada 24. marta.
Valmierā pašlaik strādā divas privātās skolas: mūzikas un mākslas vidusskola «Universum» un «Zaļā skola», kā arī ir pieejami sertificētu auklīšu bērnu uzraudzības pakalpojumi mājdārziņos: «Lielam Augt», «Puķuzirnis», «Mazie pelēni» un «Mārīšu mājdārziņš». Vai Valmieras novada pašvaldības sniegtais finansiālais atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošinātājam (auklei) un novada pašvaldības atbalsts vecākiem, kuru bērni apmeklē privāto izglītības iestādi, ir pietiekams stimuls šādu privāto iniciatīvu attīstībai? Pieredzē dalīties aicinājām mājdārziņa «Puķuzirnis» izveidotāju un vadītāju VITU LELLI.
Klāt brīdis, kad arvien aktīvāk piedomājam par gada skaistāko svētku dāvanām. Saspringti gada nogales mēneši kā allaž ir arī ražotājiem, jo, gatavojoties dažādiem Ziemassvētku tirdziņiem, nepamet vēlme pēc iespējas radošāk pārsteigt pircējus un arī ar jaunumiem piesaistīt uzmanību savai produkcijai.
Rudens sākumā, kā zināms, notika LLKC un Pavāru kluba trešo gadu organizētais «Novada garšas» pārtikas kvalitātes konkurss. Starptautiskā žūrija, izvērtējot 73 ražotāju iesniegtos 205 produktus, piešķīra 102 medaļas.
Viens no finanšu atbalstiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, kā arī sabiedriskā labuma iniciatīvu realizēšanai ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai – LEADER. Valmieras novada teritorijā darbojas trīs vietējās rīcības grupas – biedrība «No Salacas līdz Rūjai», biedrība «Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA» un biedrība Vidzemes lauku partnerība «Brasla». Šīs biedrības koordinē, administrē un uzrauga LEADER finansētos projektus uzņēmējdarbības atbalsta un sabiedriskā labuma jomās. Par to, kā ar to veicas «Lauku partnerībai ZIEMEĻGAUJA», stāsta šīs biedrības koordinatore LINDA KRŪMIŅA un administratīvā vadītāja DAGNIJA ŪDRE.
Kā zināms, Rīgā, Hanzas peronā, nesen notika «Novada Garšas» pārtikas produktu kvalitātes konkurss, kuru LLKC sadarbībā ar Pavāru klubu organizē nu jau trešo gadu. Pirmajā reizē konkursā piedalījās 29 ražotāji ar 71 produktu, pērn tika vērtēti 164 produkti, bet šogad 73 ražotāju iesniegto produktu klāsts jau sasniedza 205. Žūrija, kurā bija kā pašmāju, tā arī vairāku ārvalstu eksperti, piešķīra 102 medaļas.