«Nepamet sajūta, ka Latvijas dārzkopji, solidarizējoties ar ukraiņiem, kā sarunājuši gādā, lai šajā sezonā mūsu dārzos bagātīgi uzziedētu dažādu izmēru saulespuķes, tādēļ pašlaik tieši šo vasaras puķu sēklas ir vispieprasītākā prece,» – tā sarunu par 2022. gada pavasara tendencēm un pirkumiem iesāk SIA «Agrimatco Latvia» Valmieras veikala vadītāja – konsultante ARTA ROZENVALDE.
«VAKS» – kooperatīvā sabiedrība ar graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas struktūrvienībām Valmierā, Matīšos, Gulbenē, Varakļānos un Jelgavā – vairāk nekā divdesmit pastāvēšanas gados ir kļuvis par vienu no lielākajiem graudkopības un sēklkopības uzņēmumiem valstī. Gatavojoties jaunajai 2022. gada sezonai, «VAKS» ir vairāk nekā 700 biedri ar kopā apstrādātajiem aptuveni 170 tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā izmantojamo zemju.
Jau vēstījām, kā 5. martā Valmieras novada Strenču apvienības Sedas iedzīvotāji ar dziesmām, dejām, pankūku cepšanu un tradicionālās salmu lelles sadedzināšanu nosvinēja Masļeņicu – ziemas aizvadīšanas un pavasara sagaidīšanas svētkus. Piedāvājam par to plašāku fotoreportāžu un intervijas ar dažiem pasākuma dalībniekiem.
No prāta neiziet 8. marta pievakare tepat Valmieras centra Maximā, kur veikala plauktā no jauna bija papildināti nesen izpirktie sāls krājumi.
«Bites jau lido!» – tā 4. marta pēcpusdienā Brenguļu pagasta sporta un kultūras centrā «Kaimiņi», tiekoties ar interesentiem sarunā «Viss par bitēm un medu», teica pieredzējušie biškopji INGRĪDA un MONVĪDS SOVERI no Smiltenes novada Bilskas pagasta «Līčupēm».
Sestdien, 5. martā, kad saulīte bagātīgi sildīja mūsu zemīti un cilvēkus aicināja nākt laukā pēc pirmajiem vasarraibumiem uz degungala, arī Valmieras novada Strenču apvienības Sedas iedzīvotāji kuplā skaitā sapulcējās pie 1959. gadā celtā monumentālā kultūras nama.
Nesen pirms Supernovas fināla uzstāšanās Aminatai, atsaucoties uz viņas dziedātās dziesmas tekstu, viens no pasākuma vadītājiem vaicāja par to, kādās dzīves situācijās dziedātājai ir saraudātas jeb sāļas acis.
Eiropas Savienības stratēģiskajos plānos ierakstīts, ka lauksaimniecībā un pārtikā vēl vairāk jāveido tā sauktās īsās ķēdes, pēc iespējas vairāk jāražo un jāpatērē uz vietas augstas pievienotās vērtības vietējie produkti, kas saražoti pēc visaugstākajām vides un kvalitātes prasībām.
Piektdiena, 2011. gada 2. decembris, laikraksta «Liesma» izdevējsabiedrības SIA «IMANTA info» darbības vēsturē ir iezīmīga ar to, ka tieši todien mēs «Liesmu» reizē ar kaimiņu un kolēģu laikrakstiem – Cēsu «Druvu» un Limbažu «Ausekli» – sākām drukāt SIA «Latgales druka» tipogrāfijā Rēzeknē.
Nesen, 2. februāra «Liesmā», publicējām Lauksaimniecības datu centra apkopoto informāciju par Latvijas produktīvāko ganāmpulku top 25 pēc 2020./2021. pārraudzības gada izslaukumiem. No valsts 25 ražīgākajiem ganāmpulkiem 17 pieder biedrības «Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) biedriem.
Apmeklējot Rūjienu, «Liesmai» jau ir kļuvis par tradīciju iegriezties arī Amatnieku un mājražotāju biedrības «Rūzele» produkcijas izvēles ziņā bagātajā veikaliņā, kas kopš pērnā pavasara atrodas vietējās uzņēmējas Gunitas Velpas aušanas darbnīcas telpās Skolas ielā 8.
«Kad ar sievu Leldi 1992. gadā uzsākām patstāvīgu saimniekošanu, par savas zemnieku saimniecības pamatnozari izvēlējāmies piena lopkopību.
Pēc pašvaldību vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas jaunā attīstības modeļa ieviešanas Valmieras lielnovadā Rūjienas kultūras namā vairākus mēnešus bija izveidojušās divas vakances. Nesen uzzinājām, ka nu tās ir aizpildītas.
Lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu ražotājiem gads sācies neziņas pilns, jo situāciju piena ražošanā un pārstrādē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ daudzi nozarē strādājošie pamatoti vērtē kā traģisku.
Par dažādu lietu kolekcijām lika aizdomāties nesen Valmieras muzejā skatītā izzinošā ekspresizstāde «Pie tējas tases», kurā aplūkojami tējas patvāri, tējkannas un vēl citi tējas dzeršanas rituāla priekšmeti. Interesanti, kādas kolekcijas tad ir atrodamas muzeja krājumos un kādi ir to stāsti? Par to plašāk «Liesmai» pastāstīja muzeja vēsturniece INGRĪDA ZĪRIŅA.
Ar šādu sparīgu un apņēmības pilnu zaļās saimniekošanas devīzi moderno saziņas līdzekļu tiešsaistē, sasaucoties Rīgas, Rūjienas, Daugavpils un Liepājas depozīta pieņemšanas punktu svinīgās atklāšanas dalībniekiem, 1. februārī Latvijā darbību sāka 1350 depozīta pieņemšanas punkti.
Šīs ziemas laika apstākļi tik tiešām ir untumaini mainīgi: te balts sniedziņš rāmi krīt un kā senās apsveikuma kartītēs bagātīgi sedz zemi, te pēkšņi visu kājām gaisā sagriež un apņem griezīgs sniegputenis, te savukārt vairākas dienas līst kā pa Jāņiem.
Otrdien, 1. februārī, sāksies austrumnieku Jaunais – Melnā ūdens tīģera gads. Dienu ritējums turpmāk paies šī enerģiskā dzīvnieka zīmē, un tas nozīmē, ka vienmēr ir jābūt gatavam lēcienam un jauniem izaicinājumiem. Gads solās būt sekmīgs tiem, kas joprojām nebaidās riskēt un darīt.
Tuvinieki jau sen ielāgojuši, ka jubilejās un Ziemassvētkos man zem eglītes pati labākā dāvana ir iespēja tikt pie kādas jaunas grāmatas.
Šovakar, pieminot 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekus, Brenguļu centrā degs barikāžu atceres ugunskurs. Brenguļu Kultūras namā, Trikātas Saieta namā un Kauguru Kultūras namā ir apskatāma šo pagastu apvienības darbinieku prasmīgi izveidotā izstāde «Barikāžu stāsti».