Māra Rone

Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) virzība nākamajam plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam visos iespējamos līmeņos pašlaik tuvojas finiša taisnei, tieši tādēļ arī Latvijā tik aktuāla ir punktu salikšana uz visiem i lauku politikas nākotnes scenārijā. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pirms jaunās lauku darbu sezonas visos reģionos organizē reģionālās konferences «Stipri reģioni, stipra valsts!». Tās jau notikušas Talsos, Jelgavā un Smiltenē, bet pirms Lieldienām tās vēl notiks Aizkrauklē un Preiļos. Konferences organizētas ar mērķi, lai diskusijās ar lauku uzņēmējiem noskaidrotu turpmāko prioritāšu priekšlikumus un saprastu, kā ES jauno Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiju maksimāli efektīvi izmantot Latvijas lauku labā.

«Mana piedzimšana nav bijusi īpaši vajadzīga, jo ģimenē jau trīs bērni bija. Ierados kā pastarīte. Labi gan, ka piedzimu, jo dzīvē, izrādās, ir tik daudz prieka, ka bija vērts piedzimt un dzīvot, lai to piedzīvotu,» – tā pirms savas 90. dzimšanas dienas, kas būs 14. aprīlī, teica bijušās Rūjas skolas direktore BROŅISLAVA PELŠA.

«Ja pirms pāris gadiem kāds būtu man teicis, ka iemācīšos aust, nudien tam neticētu. Nezin kādēļ bija radies uzskats, ka aušana ir piņķerīga un garlaicīga, tādēļ nav domāta man. Tomēr pēdējā laikā ir atnākusi interese par senajiem arodiem, un ticiet vai ne – aušana pašlaik ir viena no sirdij vistuvākajām brīvā laika aizpildīšanas iespējām,» – tā par sevi saka rūjieniete INESE KALINKA.

Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība «Trusis un citi» savus biedrus nozares attīstībai vieno kopš 1995. gada. No 2000. gada biedrība ir Eiropas trušu, mājputnu, baložu un jūrascūciņu audzētāju asociācijas biedre. Lai ciltsdarba izkopšanā un nozares attīstībā būtu pietiekamas zināšanas, biedrība regulāri rīko seminārus un izstādes. Aizvadītās nedēļas izskaņā tāda bija Straupē – Zirgu pasta tirdziņa teritorijā. Arī «Liesma» tur pabija.

No virtuves strādnieces līdz Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības galvenajai tehnoloģei un jauno kadru audzinātājai – tāds vienā teikumā ir valmierietes MIRDZAS ANSONES darba mūžs, par kuru viņa saka: bagāts!

Par Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīcu vēsturnieki teic, ka Vidzemē esot grūti atrast otru vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni. Tā tapusi vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili no 1259. līdz 1263. gadam. Joprojām ir viena no vecākajām un lielākajām baznīcām Vidzemē ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar neskaitāmiem postījumiem un atkal «augšāmcelšanos». Kopš pēdējā – 1974. gada ugunsgrēka šā gada Lieldienas atkal būs īpašas.

Pērnajā vasarā ekspluatācijā nodotā jaunā Rūjienas estrāde nu ir ieguvusi ievērību valsts nozīmes konkursa «Gada labākā būve Latvijā» nominācijā «Ainava». 19 finālistu konkurencē – viens no trim Atzinības rakstiem.

Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad interviju ierosina laikraksta lasītāji. Vairāku Stacijas ielas 13. nama iedzīvotāju vārdā nesen piezvanīja cienījama kundze un lūdza, lai «Liesma» uzrakstot par viņu mājas pagrabiņā esošo apģērbu tirgotavu un tās labestīgo saimnieci GUNTU GRASIMOVIČU, kura gadiem ilgi gādājot par valmieriešu garderobes papildināšanu.

Piedāvājam nelielu ieskatu Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra JĀŅA GRASBERGA sacītajā nesen notikušajās «Saimnieku brokastīs» Valmierā.

Par kooperācijas lomu graudkopībā, par graudu eksportu, pasaules cenām un jaunās sezonas tendencēm nesen Valmierā Saimnieku brokastīs runāja LPKS «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS. Piedāvājam nelielu ieskatu viņa sacītajā.

Aizvadītajā nedēļā koncertzālē «Valmiera» uz rīta tikšanos bija aicināti Vidzemes saimnieki no lauksaimniecības, piensaimniecības un mežsaimniecības, lai pirms lauku darbu sezonas uzzinātu par jaunākajām tendencēm nozarē.

Rūjienas novada Tautskolā 14. martā bija kā darbīgu, jaunam pavasarim modušos bišu saimē. Vieni auda, otri gatavoja košus Lieldienu dekorus, trešie iemēģināja roku gobelēna mākslā, mājražotāji piedāvāja savu preci, bet gladiolu kolekcionārs un audzētājs Modris Paegle dalījās puķkopības pieredzē, toties virtuvē valdīja saimnieces, gatavojot gardas maltītes pēc senām receptēm.

Sestdien, 9. martā – Ēvaldu dienā, un Ēvalda Siliņa 100. dzimšanas dienas (10. martā) priekšvakarā Rūjienā ceļā uz jauno estrādi rūjieniešiem, Latvijai, komponistam un viņa ģimenei tika pasniegta skaista novada domes dāvana – piemineklis: komponistam, pedagogam, mūzikas mācību grāmatu autoram un diriģentam.

Šis ir īpašs gads Rūjienai un īpašs arī Rūjienas kultūras dzīvei. Šogad aprit 100 gadi, kopš dzimis komponists un skolotājs Ēvalds Siliņš. Rūjienas vidusskola, kas jau daudzu gadu garumā sekmīgi īsteno padziļinātu mūzikas apguvi pamatskolā, arī svinēs savus 100 gadus, bet Rūjienas mūzikas skolai gaidāma 40 gadu jubileja.

Ja nu kāds zina, kā un tieši ar kādu ziedu vai puķu pušķi vislabāk iepriecināt jubilejās, kāzās, raudzībās vai citos godos, tad tas ir SIA «AM Ziedi» un SIA «AM Dizains» saimnieks, valmierietis AIVIS MEGRIS – viens no tiem profesionāļiem, kas šajā jomā ir Latvijā plaši pazīstams ar savu florista - dizainera stilu. Ne vienā vien glancētā žurnālā ir redzētas kāzu fotogrāfijas ar viņa veidoto lielās dienas dizainu.

«Tas, ar ko nodarbojos pašlaik, nav bērnības izsapņota profesija. Drīzāk apstākļu sakritība un īstajā laikā pieņemti attiecīgi lēmumi, lai hobijs pārtaptu arodā. Man ir ļoti palaimējies, jo daru darbu, ko tiešām mīlu,» tā iepazīstoties saka «Valmiermuižas alus virtuves» kūkmeistare MADARA PUĶE.

Par valmierieti JUSTĪNI BULIŅU esam «Liesmā» rakstījuši ne reizi vien, jo vienmēr tam bijis kāds pamatots iemesls: te viņas neformālais skatījums caur fotoobjektīvu, te iesaistīšanās Baznīcu nakts norisēs, te svētceļojums uz Aglonu, te mākslas galerijas «Laipa» pasākumu organizēšana, te atkal kaut kas cits. Šai intervijai par iemeslu ir fakts, ka pašlaik gados jaunā un radošā personība sevi lieliski apliecina Raunā.