Māra Rone

Kopš 16. jūlija Valmierā, Rīgas ielā 21, durvis vēris serviskomercfirmas «Kvarcs» sadzīves tehnikas veikals, kas ir Madonas uzņēmuma jau sestā tirgotava Latvijā.

Viens no biedrības «Latvijas aitu audzētāju asociācija» uzdevumiem ir arī organizēt izglītojošas lauksaimniecības izstādes, konferences un seminārus. Jūnija izskaņā aitkopji kārtējo reizi tikās biedrības kontrolnobarošanas stacijā Rūjienas novada Jeru pagasta «Klimpās». Izmantojot fotogrāfa Aigara Lapiņa fotouzņēmumus, piedāvājam nelielu ieskatu pasākuma norisē.

Raunas pagastā mājās «Bērziņi - 2» zemnieku saimniecībā «Kaliņi» saimnieko LĀSMA un ULDIS RIEKSTIŅI. Par viņu plašā apkaimē iecienīto stādaudzētavu tūrisma bukletos teikts: «Saimniecībā audzē vasaras puķes un ziemcietes, graudzāles, dārzeņu un garšaugu stādus, dekoratīvos krūmus un nedaudz arī skuju kokus. Augus var apskatīt daiļdārzā dažādās formu un krāsu kompozīcijās. Stādaudzētava interesentiem pieejama no aprīļa līdz oktobrim.» Nesen arī «Liesma» pieteicās ciemos.

Rūjienas novada domes vadība 22. maijā bija ielūgta uz tikšanos ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā viņa rezidencē Rīgā, savukārt 1. jūnijā Rūjienā viesojās delegācija no Ungārijas pilsētas Sződliget, un vēl – Rūjienai ir tapuši jauni suvenīri. Šīs aktualitātes «Liesmai» likās plašākas sarunas vērtas, tādēļ tikāmies ar Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāju GUNU ĶIBERI un Rūjienas novada Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra vadītāju DAINU ROZI.

Laukos, sākoties lopbarības gatavošanai, lauksaimniekiem jau vairākas sezonas pēc kārtas ir pieejams LLKC visu reģionu speciālistu sarūpētais špikeris – detalizēta iknedēļas informācija par sētajos zālājos paņemto paraugu kvalitāti. Vidzemē šis atbildīgais pienākums ir uzticēts LLKC Valmieras – Valkas biroja agronomei - zootehniķei DAIGAI BALTIŅAI. «Liesma» viņu ar pamatīgu metramēru un šķērēm rokās nesen sastapa kādā pļavā Naukšēnu novadā. Tur arī aprunājāmies par to, kā ņem un apstrādā zālāju paraugus.

Pērn 30. novembrī «Liesma» vēstīja par to, kādēļ 28. novembrī Valmierā sākās viena no vecākajiem Latvijas dievnamiem – LELB Sv. Sīmaņa baznīcas (1283) – vēsturisko zvanu nocelšana. Draudzes vadība zināja teikt, ka Sv. Sīmaņa baznīcas tornī līdz šim atradušies divi bronzas zvani: vecākais 1754. gadā Stokholmā izgatavotais diametrā ir 942 mm un svarā aptuveni 480 kg, bet jaunākais 1902. gadā Rīgā tapušais zvans diametrā ir 830 mm un sver aptuveni 350 kg. Abi zvani laika ritumā bija saplaisājuši un vairs neskanēja, tādēļ bija nolemts tos vispirms nocelt un tad pirms vešanas restaurācijai uz Nīderlandi novietot baznīcā valmieriešu un pilsētas viesu apskatei.

Aptuveni 20 gadus Raunā zemnieku saimniecībā «Mežnoras» to saimnieki ĀRIJA un AIVARS URBASTI audzē zemenes siltumnīcās. Pašlaik zemenes aug vairāk nekā 2000 kvadrātmetru lielā platībā. Mūsu saruna par to, kā pie pircēja nonāk vietējās zemenes un ko tās prasa no audzētāja.

«Kaut kas tāds iespējams tikai Rūjienā!» – tā sestdien, 1. jūnijā, notikušajos, necerēti kupli apmeklētajos «Rūjienas saldējuma» svētkos teica ne viens vien to apmeklētājs.

Pirmie LLKC organizētie «Novada garšas» svētki «Nogaršo Latviju Vidzemē» Valmierā aizvadīti, tādēļ tie šodien, 31. maijā, un rīt, 1. jūnijā, pulcēs interesentus Siguldā, svētku laukumā, kur pasākuma devīze skan: «Nogaršo Latviju Pierīgā» un kur godā cels augu valsts labumus.

Virs ražotnes (Anno 1912) ēkas nu lepni plīvo zīmolu «Rūjienas saldējums» un «Mini Melts» karogi, bet pie ārdurvīm informācija vēsta, ka ar ES finansiālo atbalstu nesen īstenota būves atjaunošana, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, kā arī palielinātas saldēšanas jaudas.  Par to un vēl citiem jaunumiem plašāk stāsta SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētājs un īpašnieks IGORS MIEZIS.

Valmierā Vidzemes Uzņēmēju dienu laikā skvērā pie Hanzas sienas kupli apmeklēts bija pirmais no pieciem Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētajiem «Novada Garšas» pasākumiem –  «Nogaršo Latviju Vidzemē».

Vērīgākie laikraksta lasītāji droši vien izdevuma slejās ik pa laikam būs pamanījuši publikācijas par dažādiem mūsu pusē sekmīgi realizētiem LEADER projektiem. Publikāciju autore ir biedrības «No Salacas līdz Rūjai» administratīvā vadītāja INETA BŪDA. Šoreiz viņa ir «Liesmas» viesa statusā.

Vērīgāki «Liesmas» lasītāji droši vien būs ievērojuši, ka mūsu izdevuma reklāmas un sludinājumu lapās laiku pa laikam lasāms Raunas novada zemnieku saimniecības «Mazputnēni» izbraukuma tirdzniecības grafiks ar reģiona apdzīvotākajām vietām, kurās šīs saimniecības saimnieki INESE un MĀRIS KRŪMIŅI pārdod jaunputnus. To viņi dara jau gandrīz 20 gadus. Pirms Lieldienām pieteicāmies ciemos.

Politisko partiju apvienība «Latvijas Reģionu Apvienība» 15. aprīlī ir sagatavojusi un portālā www.Manabalss.lv iesniegusi iniciatīvu «Par tautas tiesībām lemt sava novada nākotni». Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt un pieņemt regulējumu, paredzot juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerētās novadu apvienošanas. Viena no iniciatīvas rosinātājām ir arī Rūjienas novada dome, jo, kā zināms, VARAM pārzīmētajā Latvijas kartē Rūjienu nolemts mākslīgi šķirt no Valmieras un apvienot ar Valku. Piedāvājam sarunu ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Prātam neaptverami! Tā teicām par nesen redzēto Raunā – koka karkasa māju un koka logu ražošanas uzņēmumā SIA «Pavasars». Uzņēmējs INGUSS PAVASARS, dodot darba vietas 150 strādājošajiem un atverot durvis modernākajām CNC tehnoloģijām, panācis, ka ražotnē pašlaik katrās divās dienās top viena māja, bet būšot viena māja dienā un logu ražotnē uz vienu cilvēku dienā saražos sešus logus. Lai tā notiktu, uzņēmuma teritorijā pašlaik jaunajam angāram rok nost karjera kalnu. 5000 ražošanas kvadrātmetri būs zem jumta. Top arī jaunais ražošanas vadības un administratīvais korpuss, kurā paredzēta vieta arī darbinieku ģērbtuvēm, dušām, ēdnīcām. Daži izcili CNC jau filigrāni strādā, bet citi vēl gaida jauno angāru, lai celtu ražošanas efektivitāti un samazinātu roku darbu.

Viens no galvenajiem Lieldienu simboliem, kā zināms, jau izsenis ir ola, kas liek mums aizdomāties par dabas atmodu, pavasari, atdzimšanu, auglību un arī jaunas dzīvības rašanos. Kristietībā ola nozīmē Kristus Augšāmcelšanos (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.