Vienā zeltainā rudens dienā vien Raunu apmeklējot turpat vai 20 tūristu grupas. Laulību reģistrāciju Raunas domes greznajā svinību zālē savlaicīgi piesaka pāri no plašas apkaimes. Dabas un senās arhitektūras pērles vērīgs TV skatītājs droši vien jau pamanījis arī pašlaik televīzijā demonstrētajā seriālā «Viss pa jaunam», kur gan Rauna pārtapusi par Skaistkalniem. Vidzemes mazā Šveice nebeidz patīkami pārsteigt.
Esam aizvadījuši kārtējo pilnmēnesi un zīmīgo skaitļu kombināciju 19 02 2019. Dienu, kad atkal redakcijas tālruņi bija karsti no sūdzībām un tik liela negatīvisma, ka par visu vairāk gribējās tam pretī likt prieku kaut par pašu mazāko ikdienas sīkumu. Ja labi grib, to var! Kaut vai atceroties aizvadītajās saulainajās brīvdienās Gaujmalā vai Atpūtas parkā satiktos valmieriešus – vairāk nekā pilsētas ielās! Pirmie vasaras raibumi un smaidi no sejas sejā.
Tā par zemes kopējiem sarūpēto daudzveidīgo preču klāstu saka SIA «Agroserviss Valmiera» Tirdzniecības centra komanda Valmierā. Lai pircēji labāk orientētos bagātīgajā piedāvājumā, viņiem pa rokai arvien ir zinoši pārdevēji – konsultanti. Divas no viņiem uzklausīja arī «Liesma».
Viela pārdomām no SIA «Augu aizsardzības serviss» eksperta GUNTA GULBJA sacītā SIA «Amazone» Latvijas grupas nesen Valmierā rīkotajā seminārā «Gudrā zeme».
Nesen publicējām Latvijas datu centra apkopotos 2017./2018. pārraudzības gada rezultātus piena lopkopībā. Latvijas 25 pašu ražīgāko ganāmpulku godpilnajā sestajā vietā ir Rūjienas novada Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes», kurā aizvadītajā pārraudzības periodā no 116 slaucamajām govīm vidēji izslauca 12682 kg piena ar tauku saturu 3,84% un 3,28% olbaltumvielu, arī somatisko šūnu daudzums 92 tūkstoši nepārprotami liecina par augstvērtīgas produkcijas ražošanu. Par to, kā tas panākts, – saruna ar saimniekiem INGU un AIGARU KALVĒM.
Par Rūjienas Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra jaunumiem «Liesmai» stāsta tā vadītāja DAINA ROZE.
SIA «Amazone» grupai Latvijā jau par tradīciju kļuvuši ikgadējo semināru cikli «Gudrā zeme» visos valsts reģionos. Trešdien tāda Vidzemes lauksaimniekiem veltīta saturā bagāta infodiena bija arī Valmierā.
Kad pērn viesojāmies Rūjienā, Kastaņu ielā pie Mārītes Siliņas, lai sagatavotu publikāciju («Kad ota pati pa rokām spēlējas» 2018. gada 30. novembra «Liesmā») par viņas vaļaspriekiem – gleznošanu, tautisko deju dejošanu, maizes un kūku cepšanu, uzzinājām par vēl kādu neierastu hobiju, kurā viņa palīdz Rīgā dzīvojošās meitas ģimenei. Nu ir pamatots iemesls par to pastāstīt plašāk. Lūk, kādu informāciju «Liesmai» sniedza Mārītes meita LĪGA SAVENKO.
2016. gadā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, kurā viena no prasībām ir valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas izstrāde, pieņemšana un īstenošana. Lielākā daļa (86% 2015. gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) no amonjaka emisijām rodas no lauksaimniecības, tādēļ valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā tik aktuāli ir arī labas lauksaimniecības prakses nosacījumi amonjaka emisiju ierobežošanai augkopības un lopkopības saimniecībām.
Sākot darbu jaunajai valdībai, pie savu pienākumu pildīšanas stājies arī Zemkopības ministrijas jaunais parlamentārais sekretārs, Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības «Zilūži» saimnieks, ģimenes uzņēmuma ražotnes pārtikas zīmola «Grasbergs» izveidotājs, prestižā lauksaimnieku konkursa «Sējējs» 2016. gada laureāts JĀNIS GRASBERGS.
No neliela ģimenes uzņēmuma nepilnu trīsdesmit gadu laikā izveidojies Latvijā gana liels un moderns cūkkopības uzņēmums SIA «Kunturi». Tajā, audzējot no 4000 līdz 5000 cūkām un nodrošinot pilnu ražošanas un realizācijas ciklu, darba vietas dotas vairāk nekā 60 darbiniekiem. Kā iesākts jaunais gads? Par to saruna ar uzņēmuma projektu vadītāju GUNTU BOLI.
Ar pārmaiņām ierastajās gaitās un ritmā šovasar nāksies sadzīvot rūjieniešiem, jo pilsētā vienlaikus tiks uzsākti un realizēti trīs vērienīgi ūdensapgādes un apkures modernizācijas projekti. Par tiem un citām uzņēmuma aktualitātēm saruna ar pašvaldības SIA «Rūjienas siltums» valdes locekli GINTU VĒVERI un siltuma nodaļas vadītāju RAIVI BEITIŅU.
Rūjienas novada sporta skola, kā zināms, ir izveidota, pateicoties Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas novadu savstarpējās sadarbības līgumam un šo novadu kopfinansējumam. Par to, cik rezultatīvs bija aizvadītais gads un cik augstas latiņas jāpārvar šogad, stāsta sporta skolas direktore LĪGA STUPELE.
Saprotot, kā veidojas pašvaldību budžets, un redzot, cik dramatiski ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits laukos, tikai par loģisku var saukt novados veikto izdevumu optimizāciju, tajā skaitā arī bibliotēkās. Nav vairs treknie gadi, kad pēc mūsdienu standartiem aprīkotā, bet dažkārt maz apmeklētā lauku bibliotēkā visu dienu varēja algot bibliotēkas vadītāju un bibliotekāru. Lai arī pastāv Bibliotēku likums, Rūjienas novada dome pirmā ierastajā kārtībā uzdrošinājās veikt pārmaiņas.
Manuprāt, nevienu vienaldzīgu neatstāja nesen televīzijā redzētais sižets par ceļu satiksmes negadījumu uz Rīgas apvedceļa netālu no Rīgas Hidroelektrostacijas (HES), kur pārgalvīgas apdzīšanas dēļ avārijā tika iesaistīts kāds degvielas pārvadātājs un militārā tehnika. Abās lieljaudas automašīnās bija bīstamās kravas: vienā degviela, bet otrā – Igaunijas aizsardzības spēku kravas automašīnā cauri Latvijai vestā munīcija. Par laimi šajā negadījumā necieta ne ar konvoju pavadītā bīstamā krava, ne arī degvielas cisterna, nenotika kaitējums ne videi un ne arī stratēģiski svarīgajam īpašumam – HES, avārijā cieta tikai divi cilvēki. Labi, ka tā! – tovakar atviegloti nopūtās ne viens vien pie televizora un arī notikuma vietā, kur notiekošais diemžēl varēja izvērsties par ļoti lielu traģēdiju.
Nesen, braucot pa Rūjienas ceļu Ķoņu virzienā, pamanījām kādu aploku, kurā, neskatoties uz sniegputeni, aitu māšu uzraudzībā dzīvespriecīgi spriņģoja bariņš šajā ziemā dzimušo jēru. Piestājām pie kūts, kuras sienu rotā izkārtne, kas vēsta, ka šajā saimniecībā ir realizēts ES finansiāli atbalstīts projekts «Mazo lauku saimniecību attīstībai».
Apzinoties darbaspēka pieaugošo problēmu, piena lopkopībā arvien vairāk ienāk slaukšanas roboti, mēslu savākšanas robīši un citas modernākās tehnoloģijas. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, bez kurām nav iespējama tālāka attīstība. «Liesmai» kopā ar kuplu interesentu pulciņu nesen bija izdevība apmeklēt vienu no jaunākajām robotfermām Latvijā.
16. janvārī Valmierā, Mūrmuižas ielā 9, ar teorētisko daļu aizsākās Valmieras lauku konsultāciju biroja organizētās mācības bioloģisko saimniecību īpašniekiem un speciālistiem.
Patērētāju pārtikas drošība, dzīvnieku labturība, biodrošība un maksimāla antibiotiku ierobežošana veterinārijā, mīļdzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošana – tie ir tikai svarīgākie uzdevumi, kas ik dienu ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru redzeslokā. Par paveikto mūsu reģionā stāsta PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs, valsts vecākais veterinārais inspektors MĀRCIS ULMANIS.
Latvijā pašlaik visdažādākajos līmeņos apspriež arī izglītības satura reformu «Skola 2030», kuras idejas autori un virzītāji ir atzinuši, ka skolēniem kopumā visnotaļ labi padodoties uzdevumi, kas prasa atcerēties vai arī rīkoties vairāk vai mazāk pazīstamās situācijās, bet diemžēl viņiem pietrūkstot iemaņu un pieredzes, kā sekmīgāk rīkoties nestandarta situācijās, kā, savstarpēji sadarbojoties, izmantot komandas spēka priekšrocības, kā veidot sakarības starp teorētisko un praktisko. Jaunā izglītības satura īstenošanai rosina skolās vēl vairāk ieviest modernas un pat netradicionālas mācību pieejas. Tā nu arvien biežāk skolu dienaskārtībā ienāk vides mācību nodarbības ar pārgājieniem un ekspedīcijām, izzinošām stundām tā sauktajās zaļajās klasēs, par prioritāti tiek uzskatīta arī globālā izglītība.