Ipiķu pagasts, kā zināms, ir uz ziemeļiem izvirzītākā teritoriālā vienība Latvijā. Tā vēsturiski izveidojusies no divām kādreizējām Ipiķu un Ķirbēnu muižām. Ziemeļu daļā pagasts 21,7 km garumā robežojas ar Igauniju. Ipiķu pagasts ir viens no mazākajiem Latvijā, jo tā platība ir vien 67,4 kvadrātkilometri. Toties tā ir zaļa un tīra vide, kur ligzdu vijot melnais stārķis, mājo melnā dzilna, pastaigājas lācis un vilki iezīmē savas robežas.
Rūjienas amatnieku biedrībai «Rūzele» un novada Tautskolai ir skaista tradīcija – katru gadu, Miķeļdienu gaidot, Pagalma svētkos godināt kaut ko novadam raksturīgu. Cieņa jau parādīta liniem, āboliem, ķirbjiem. Nu bija pienākusi kārta godā celt kartupeli.
Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā zināms, soli pa solim jau kopš 2017. gada notiek Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna sagatavošana, kurā šā gada galvenie uzdevumi bija regulu apspriešana, pati plāna izstrāde, nosakot galvenās vajadzības, prioritātes, mērķus, pasākumus un tiem atbilstošas finanses. Nākamgad paredzēta KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana, noteikumu sagatavošana un ieviešana, lai jau no 2021. gada varētu sākties visa nolemtā īstenošana. Ir dzirdēts, ka Briselē jauno KLP dēvējot nebūt ne par revolūciju, bet gan par evolūciju. Ko no tās deklarētajiem ekonomikas, vides un sociālajiem mērķiem cer sagaidīt Latvijas lauksaimnieki? Zemkopības ministrijas mājaslapā šovasar notika aptauja, vaicājot, kurš no nākotnes KLP ekonomiskajiem mērķiem (taisnīgi ienākumi, palielināta konkurētspēja un palielināta vara pārtikas ķēdē) jums ir svarīgākais.
Neparastu kolekciju dārzu trīs hektāru platībā Raunā, Lauku ielā 1, ar labu izjūtu un gaumi veido ILVA un JĀNIS LODZIŅI, piepalīdzot meitai Kristiānai un dēlam Jānim.
Šoreiz, apmeklējot kaimiņu novadus, pieteicāmies ciemos pie zīmola «Raunas mājas vistu olas» radītājiem IVARA SALMAŅA un ELITAS SIMSONES. Iemesls vizītei Raunas pagasta «Puriņos -1» ir tāpēc, ka tā saimnieki šovasar bija to 26 novadu uzņēmēju pulkā, kurus Priekuļos, Liepas muižā godināja Vidzemes plānošanas reģions savā gadskārtējā pasākumā «Vidzemes stāsti».
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem.
Jā, labu uzņēmējdarbības ideju var nošpikot, tā attiecīgajā sfērā palielinot konkurenci, bet labā idejā ieguldīto degsmi gan nekad nevar nokopēt 1:1, jo tā ir tikai tava degsme, tava uzdrīkstēšanās un izdoma, tavs zīmols. Tādu pārliecību šovasar dzirdēju vienā no 26 mūsu reģiona «Vidzemes stāstiem». Tas, kā zināms, ir 26 novadu aktīvāko uzņēmēju un viņu uzņēmumu apbalvošanas pasākums, kuru astoto gadu ar izdomu organizē Vidzemes plānošanas reģions.
Nesen Naukšēnos notika Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā Lauka diena aitkopībā sadarbībā ar SIA «Ances», Latvijas aitu audzētāju asociāciju (LAAA) un Agroresursu un ekonomikas institūtu.
Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Rīga Food 2019» piena produktu konkursā kategorijā «Saldējums» 1. vietu un izstādes zelta medaļu ieguva SIA «Rūjienas saldējums» ražotais ražotais «Mini Melts» saldējums ar melleņu garšu.
2019. gada 13. septembrī pirmo reizi tika pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas nominācijās ĀRTELPA, PERSONĪBAS un PROCESI.
Šovasar Valmieras pilsētas svētku tirdziņā starp seno pilsdrupu mūriem apmeklētāji nevarēja ar acīm nepamanīt un ar ožu nesajust kaut ko agrāk šajā tirgū vēl nebijušu. Vienā no teltīm uz palielas, olturim līdzīgas pannas tika ceptas paipalu olas. To smarža bija tik kārdinoša, ka arī «Liesma» tām garām paiet nevarēja. Lūk, ko par neparasto piedāvājumu uzzinājām, aprunājoties ar tā atraktīvo cepēju.
Esot Brenguļos, nu jau trešajos Tomātu svētkos, un gatavojot reportāžu par Latvijas labāko tomātu audzētāju – kolekcionāru darba jaunumiem, nejauši sanāca interesanta saruna ar Ķekavas novada saimniecības «Neslinko» pieredzes bagāto saimnieku Aldi Bražūnu. Ierasts, ka mediji arvien cenšas vispirms tikt pie viņa sievas Elgas intervijām, jo tieši viņa ir ne tikai viena no izcilākajām tomātu audzētājām – kolekcionārēm valstī, bet arī ļoti populāra un pieprasīta lektore. Tā kā šoreiz Brenguļos tomātu fani no Elgas neatkāpās ne soli, nolēmu, ka uzrunāšu viņas kungu un sabiedroto, kā izrādās, nu jau 40. gadu! Par saimniecības «Neslinko» tomātu jaunumiem jau rakstīju 3. septembra «Liesmā» publikācijā «Jau trešie Tomātu svētki, bet pārsteigumu netrūkst», taču žurnālistes piezīmju bloknotā jeb, precīzāk, diktofonā palika, manuprāt, tik interesants stāsts par tomātiem Alda mūžā, ka to nevaru paturēt pie sevis.
Kā zināms, Starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde «Riga Food 2019» notika no 4. līdz 7. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Izstādi papildināja plaša pasākumu, paraugdemonstrējumu un konkursu programma.
«Brīnišķīgs gads lauksaimniekiem!»
Tieši tā, 9. septembra rītā vaicāta, cik tālu jaunās ražas novākšanā tikuši Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» biedri, atbildēja uzņēmuma komercdirektore un agronome ZINTA JANSONE. Viņa sarunā uzsvēra: lai arī kopumā kooperatīva biedru laukos jaunā raža vēl esot vācama apmēram 5000 hektāru platībā, tomēr jūtams, ka šīs sezonas ražas vākšana pamazām tuvojoties finiša taisnei. Pašlaik kooperatīva graudkopji pārsvarā vācot vasaras rapsi un lauku pupas. Paralēli ražas vākšanai arvien notiekot intensīvi sējas darbi, ko šogad bez aizķeršanās varot paveikt optimāli labākajos ziemāju sējas termiņos. «Vienīgi zeme varēja būt mitrāka, bet citādi – lauksaimnieki var būt gandarīti par nozarē ieguldīto un tā vērā ņemamo atdevi ražā,» – tā teica Zinta.
«Te ANDRIS DUKURS – no Vecates džungļiem! Brauciet ciemos, lai redzētu manas mīļās saulespuķes un visus citus manu vecumdienu draugus.» Tādu neierastu ielūgumu nesen saņēmām redakcijā. Paturot prātā atziņu, ka ikviens cilvēks ir apraksta vērts, posāmies ceļā. Ne mirkli nenožēlojam šo iepazīšanos. Ļoti ceram, ka arī jums no šī stāsta tiks kāda optimisma deva!
«Metos iekšā un daru! Baidīties nav laika,» tā Vidzemes plānošanas reģiona Priekuļos, Liepas muižā nesen notikušajā 26 Vidzemes čaklāko cilvēku godināšanas pasākuma «Vidzemes stāsti 2019» video filmā par sevi teica Mazsalacas ēdināšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA «SOLVIS» īpašniece SOLVEIGA REINFELDE.
Pērn, viesojoties Mazsalacā, LPKS «Lauksalaca» graudu kaltē pie prasmīgā klētnieka, no viņa kolēģiem padzirdējām, ka mums būtu vērts aizbraukt arī uz viņa ģimenes dārzu, kur augot vairāku šķirņu vīnogas un bumbieres. Rudens paskrēja tik ātri, ka pērn lūkot šo dārzu tā arī nepaspējām, tādēļ šovasar jau laikus pieteicāmies ciemos pie LĪGAS un OĻEGA ELŠIEM.
Sarunās ar cilvēkiem, kas dažādu apstākļu vai sakritību dēļ ir pametuši Latviju un devušies peļņā un jaunu iespēju meklējumos uz ārzemēm, bieži par vienu no aizbraukšanas iemesliem nosauc sava līdzšinējā darba devēja slikto attieksmi: augstprātību, cilvēcības deficītu, dotā vārda neturēšanu un vēl virkni citu neglaimojošu īpašību. Kaut kā par to atcerējos un iedomājos nesen Priekuļos, Liepas muižā, piedaloties Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos dārza svētkos, kuros jau astoto gadu ar vērienu godināja Vidzemes 26 novadu čaklākos un izdarīgākos dažādu profesiju un jomu ļaudis: amatniekus, mājražotājus, individuālā darba veicējus, zemniekus un arī uzņēmējus.
Sestdien Brenguļu alus sētā goda vietā atkal bija tomāti. Jau trešo gadu šie Latvijas mēroga svētki pulcē ne tikai valsts pieredzes bagātākos tomātu audzētājus – kolekcionārus – selekcionārus, bet arī šā nakteņa cienītājus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Viņu nesen Valmieras pilsētas svētku tirdziņa raibajā burzmā nevarēja nepamanīt: gados tik jauns, tādēļ, ieraugot viņu pie silti krāsainiem un izteikti latviskiem māla podiem, krūzēm un vāzēm, nospriedām: jauneklis droši vien tirgo kāda podnieka produkciju. Iepazīstoties atklājās, ka alūksnietis KRISTAPS BRASLIS uz Valmieru atvedis pats sava cepļa keramiku.