Māra Rone

Tikko atzīmējām Baltijas ceļa 30. gadskārtu. Daudzviet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija vēsturiskā notikuma atceres pasākumi ar atmiņām, karogiem, ugunskuriem un svecēm. Nu jau vairāku gadu garumā katru reizi 23. augusta vakarā Rūjienas novada Jeru pagasta Endzelē iepretī Rūjienas – Valmieras šosejai, pieminot Baltijas ceļu, pagasta iedzīvotājas DZINTRA VENDE un INDRA CELMIŅA neviena ne lūgtas, ne mudinātas iededz vairāk nekā simt gaismas lukturīšus. Ir bijuši gadi, kad viņas tur bijušas tikai divatā, bet bijušas daudzas reizes, kad ar saviem lukturīšiem nākuši arī citi vietējie, un tad jau gaismas ceļš sanācis krietni garāks. Nekur citur Latvijā vēsturiskajā Baltijas ceļa maršrutā nekas tāds nenotiek. Kā radās šī skaistā tradīcija? Par to stāsta abas tās uzturētājas.

Kamēr daudzviet Latvijā bango VARAM plānotās teritoriālās reformas domstarpības, pašvaldību darbs neapstājas, jo tām uzticētās funkcijas un pakalpojumi nepieļauj dīkstāvi. Arī Rūjienā, kur pēdējos gados paveikts daudz paliekoša novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašlaik realizācijā atkal vairāki interesanti projekti. Par tiem stāsta Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.

Virsrakstā citētā atziņa ir viena no 26, kas šotrešdien izskanēja Priekuļu novada Liepas muižā – Vidzemes plānošanas reģiona nu jau astoto gadu ar vērienu organizētajā dārza svētku pasākumā «Vidzemes stāsti».

Aprit 30 gadi, kopš 1989. gadā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās 600 km garajā Baltijas ceļā no Tallinas, cauri Rīgai līdz Viļņai. Tā bija vērienīgākā miermīlīgā protesta akcija Baltijas valstu vēsturē, kurā baltieši, rokās sadevušies, pasaulei apliecināja vienotību Neatkarības atgūšanai. Latvijā Baltijas ceļš sākās uz robežas –  Ķoņu pagasta Unguriņos, kur viens no pasākuma organizatoriem bija Latvijas Tautas frontes Rūjienas grupas vadītājs ILMĀRS LANDRĀTS.

Kad «Liesma» 15. augusta rītā ieradās Jeru pagasta Endzeles muižā, kurā vairākas vasaras notiek Rūjienas novada pašvaldības un tās Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra rīkotā vasaras nometne «Rūjas dadzis», tās dalībnieki ir tikko cēlušies, lai no  muižas dārzā uzceltās telšu pilsētiņas dotos brokastīs. Drīz vien visapkārt rīta klusumu nomaina bērnu smiekli un kņada. Tā kā «Liesma» vairāku gadu garumā ir bijusi aculieciniece šīs nometnes aktivitātēm gan sākotnē bijušajā Rūjas skolā, gan vēlāk Endzeles muižā, uzreiz ir skaidrs, ka tik daudz bērnu nometnē laikam gan ir pirmoreiz. Vai tā? Un kā gan ar tik kuplu, vienmēr darboties alkstošo pulku var tikt galā? To stadionā mirkli pirms komandu spēlēm vaicājām šīs nometnes idejas autorei, jauniešu centra vadītājai DAINAI ROZEI.

«Liesmai» ir tradīcija katru gadu augustā, lauku ceļus mērojot, iegriezties Jeros – LPKS «Daiva», un tā mums ir bijusi lieliska iespēja izsekot šī graudkopības kooperatīva mērķtiecīgai izaugsmei par moderni aprīkotu graudu pirmapstrādes, uzglabāšanas un realizācijas uzņēmumu. Kāda ir šī sezona? To 15. augusta pēcpusdienā vaicājām LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājam ARNIM ĶIBERAM.

Turpinām informēt par biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) 10. augustā Burtniekos organizēto kārtējo, nu jau otro šķirnes dzīvnieku izstādi.

Biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) 10. augustā Burtniekos jau otro gadu organizēja un arī profesionāli vadīja Holšteinas šķirnes dzīvnieku izstādi.

Iztēlosimies, kā, jaunai dienai sākoties, mēs basām kājām pa mīkstu, paklājam līdzīgu zālienu izejam no savas mājas sasveicināties ar sauli. Mēs stāvam kalna galā, un pie mūsu kājām ir gleznainā Rauna ar saviem pauguriem un lejām. Tieši tāda dzīves laime ir raunēniešu EDĪTES un IMANTA JURGENU ģimenei. Ar saimnieku laipnu atļauju arī «Liesmai» bija prieks paviesoties šajā paradīzes stūrītī.

Pa lieliem un maziem ceļiem no agra rīta līdz pat pusnaktij Valmieras virzienā joprojām dodas visdažādāko marku spēkrati ar jaunās ražas kravām. Reģiona graudkopji, izmantodami labos laika apstākļus, steidz vākt izaugušo. Kā sokas? To «Liesma» 6. augusta pusdienlaikā vaicāja Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» komercdirektorei, agronomei ZINTAI JANSONEI.

Ar uzņēmējdarbību bagātajā Raunā uzņēmēju ZANES un ILMĀRA CERIŅU ģimenes uzņēmums SIA «Siera ražotne» ir vienīgā vieta Baltijā, kur top beramais «Zaļais siers» ar pašu dārzā izaudzētu sierāboliņu. Tā kā ražotne ar degustāciju zāli un makaronu darbnīcu cauru gadu ir atvērta tūristiem, arī «Liesma» nesen pieteicās ciemos.

Visā Latvijā pašlaik notiek intensīva ziemāju kulšana. Arī Vidzemes un Latgales graudkopju kooperatīvajā sabiedrībā «VAKS», kura nesen nosvinēja savas darbības 20 gadskārtu, graudu torņi un preču vagoni strauji pildās ar jauno ražu. Kāda ir šī sezona? Par to saruna ar LPKS «VAKS» valdes priekšsēdētāja INDULI JANSONU.

«Mūs aizrauj apziņa, ka radām veselīgus un reizē arī gardus tradicionālo saldumu aizstājējus. Apzināmies, ka mazas lietas mūsu rokās kļūst par lielām un vērtīgām. Mēs mācām un pierādām, ka veselīga pārtika var būt arī našķis. Ar mīlestību dodam savu ieguldījumu sabiedrības veselībā.»

Valmieras 736. gadadienas svinību otrās dienas ieskaņa, turpinot mūspuses labākās tradīcijas, bija atvēlēta mājražotāju, zemnieku saimniecību un amatnieku ražojumu tirdziņam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru zemkopības institūta speciālisti Burtnieku novada sēklkopības saimniecībā «Adzelvieši» tur ierīkotajos izmēģinājumu laukos nesen organizēja interesentu kupli apmeklētu lauku dienu par dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošu augu audzēšanu un izmantošanu.