Izglītība

PĒTERIS BĒRZIŅŠ, Valmieras 5. vidusskolas skolnieks, tāpat kā visi divpadsmitie patlaban kārto vidusskolas beigšanas eksāmenus.

Vēlies maija iesākumā pavadīt četras aizraujošas dienas Krievijas skaistākajā pilsētā Sanktpēterburgā? Jā, tieši uz šādu vilinošu piedāvājumu atsaucās četrdesmit Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēnu.

Vakar tāpat kā visi Latvijas 12. klašu skolēni arī Rūjienas vidusskolas šī gada izlaiduma klase kārtoja valsts centralizēto eksāmenu latviešu valodā.

Gatavojoties skolas Karoga svētkiem un apkopojot rezultātus, pie Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 9.d klases skolnieka Danīla Ņikiforova vārda izveidojās krietns saraksts ar olimpiādēm un tajās iegūtajām vietām — 1. vieta valsts ģeogrāfijas komandu olimpiādē, 2. vieta Valmieras un novada fizikas komandu olimpiādē, bioloģijas olimpiādē, 3. vieta ķīmijas un krievu valodas olimpiādē, kā arī konkursā «Pazīsti savu organismu!», atzinība tehniskās grafikas un ģeogrāfijas olimpiādē.

Latvijas vācu valodas diploma skolu audzēkņiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties konkursā «Latvijas vēstures notikumu meklējumos». Konkursa dalībnieki strādā kā jaunie žurnālisti, iztaujājot radus, paziņas, draugus par piedzīvojumiem, kas ir saistīti ar viņu dzīvi un Latvijas vēsturi. Paldies par dalību šajā konkursā Rūtai Ozoliņai (10.A), Annai Jansonei (10.C), Anetei Matjuškovai (10.B).

Lai arī Mikus Dāvis Liepiņš nav liels runātājs, viņš Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā ir viens no pamanītākajiem un populārākajiem skolēniem.  Jā, viņš ir augumā garākais skolēns, bet tikpat liels šajā mācību gadā ir arī viņa panākumu uzskaitījums: valsts ekonomikas olimpiādē iegūta 3. vieta, tāpat 3. vieta arī valsts ģeogrāfijas olimpiādē, bet eksakto zinātņu dienas komandu konkursā — 1. vieta valstī, arī ģeogrāfijas komandu olimpiādē Vidzemē iegūta 1. vieta. Tāpat Mikus labus rezultātus uzrādījis vairākās rajona mācību olimpiādēs, kā ķīmijas (1. vieta), fizikas (1. vieta), tehniskās grafikas (2. vieta), startējis arī bioloģijas un angļu valodas olimpiādēs, kur ieguvis atzinību.

1986. gada martā, pavasara saules un pieneņu ieskauta, durvis vēra Valmieras pirmsskolas iestāde. Ievadgada vadītāja Gunta  Dundure tālākos rīcības grožus nodeva Guntrai Kukjānei.  Vārds, kas arī lieliski piestāvot, atnācis pats no sevis — Bitīte, jo kur gan vēl labāk rosīgajai dzīvajai radībiņai zumēt kā zelta pieneņu viducī. Dārziņa kolektīvs ātri pierādīja — esam ne tikai saules bagāti, bet arī čakla, darbīga, gudra un jauniem apvāršņiem atvērta saime.

«kad mākoņi salasās debesīs tie ir tie mūsu kalni» — tā rakstījis dzejnieks Knuts Skujenieks. Latvijas cilvēku talants ir viena no vērtībām, kas laiku pa laikam pārsteidz pasauli. Mēs priecājamies par savējo uzvarām — kaut neizšķirtā hokeja spēlē pret stipru pretinieku iegūtu punktu. Tāpat katra skola un ģimene sirdī viļņojas par savu skolēnu sasniegumiem.

Valmieras 2. vidusskola šajā mācību gadā lepojas ar ievērojamu skaitu talantīgo un gudro skolēnu, kuri piedalījušies un skolas vārdu spodrinājuši dažādās mācību olimpiādēs, zinātniski pētnieciskajos lasījumos un valsts mēroga konkursos, tādos kā «Ķengurs», «Tatjanas diena», «Pazīsti savu organismu!», intelektuālajā maratonā «Dialogs — logs uz pasauli». Šogad izcilo skolēnu apbalvošana, kas nu jau skolā kļuvusi par ikgadēju tradīciju, sakrita ar Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinībām.

Tāds tas ir arī Valmieras Mūzikas skolā. Eksāmeni, koncerti — laiks apkopot mācību gada laikā apgūto, laiks ar apgūto iepriecināt citus — pedagogus, ģimenes, draugus, valmieriešus.

J. Endzelīna Kauguru pamatskola — mūsu skolēnu nākotnes iespēju zeme. Katrs skolas gaitenis, katra klases telpa tiek veidota estētiski patīkama, kas rada mājīguma sajūtu ikdienā un svētku reizē. Par noformējumu gādā skolotājas Vera Bērziņa un Juta Šmite. Ikviens skolas apmeklētājs sajūt to mīlestības elpu, ko radījusi skolēnu, skolotāju un skolas darbinieku pozitīvā sadarbība.

Kādā aprīļa pēcpusdienā pirmsskolas izglītības iestādes «Kārliena» struktūrvienības «Pienenīte» pagalmā iebrauca spilgti sarkans «Aprilia» mocītis, uzreiz piesaistot bērnu uzmanību. Tā vadītājs Gustavs Zēmele ne tikai demonstrēja savas braukšanas prasmes, bet arī atsvaidzināja bērnu zināšanas, piemēram, kā un kurā brīdī šķērsot gājēju pāreju.

Mēdz teikt: «Ir labi, ja tev ir kāds, kam uztaisīt otru tējas krūzi.» Pie logopēdiem noteikti varam ciemoties ne tikai uz tasi tējas, bet arī apspriest darba jautājumus, jo labprāt dalāmies pieredzē, prezentējot savus materiālus, kurus izmantot valodas un runas korekcijā.

Rīgā noticis profesionālās meistarības konkurss «Jaunais komercdarbinieks».

Tā dalībnieki — profesionālo arodvidusskolu un tehnikumu jaunieši. Likumsakarīgi, ka viņu vidū bija arī Valmieras tehnikuma audzēkņi. Konkursā savu skolu pārstāvēja trīs jaunieši — 3. kursa audzēkņi Līva Vanaga un Toms Veselovs un 1. kursa audzēkne Megija Buša.

Kaut kur lasīju, ka laime ir atkarīga no vecuma. Bērns ārkārtīgi priecājas par spēļu mašīnīti, jo džipa atslēga viņam vēl neko nenozīmē.

«Paula jau no 10. klases regulāri piedalās olimpiādēs. Darbs triju gadu garumā ir vainagojies ar lieliskiem panākumiem. Veiksmīgi tika uzrakstīts sacerējums par J. V. Gētes teicienu, un 21 labāko darbu autors tika uzaicināts uz valsts olimpiādes 2. kārtu — sarunas prasmju pārbaudi par Eiropas Savienību, Vāciju, politiku, medijiem, apkārtējās vides aizsardzību, izglītību.

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā mācās 121 audzēknis. Novērtējot šī gada sasniegto olimpiādēs un konkursos, lepoties ir par ko — no 38 skolēniem 18 ieguvuši laureātu diplomus. Un Raimonds Šīrants — vienīgais pamatskolnieks 66. valsts matemātikas olimpiādes laureātu vidū.

Valmieras Valsts ģimnāzijā un Valmieras sākumskolā norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas rīkota ANO simulācijas spēle, kurā piedalījās jaunieši no Latvijā asociētajām UNESCO skolām, kā arī Igaunijas un Ukrainas.

Pēc veiksmīgi aizvadītas mācību prakses Slovākijā Valmieras tehnikuma audzēknēm ir piešķirts Europass mobilitātes apliecinājums.

Aizvadītās darba nedēļas izskaņā Valmieras Viestura vidusskolā norisinājās Labdarības balle, kuras mērķis bija līdzekļu iegūšana transformējamas skatuves izveidei.