Pilsētās un novados

Pavasaris klāt ar siltāku gaisu un siltāku mitrumu, pirmie putni atraduši savus mājokļus un tajos iekārtojas. Koki un apstādījumu dobes mostas, un visi gaidām Lieldienas!

Dārzā dažādas puķītes jau savus degunus izbāzušas. Pirmās ir erantes ar koši dzeltenajiem ziediņiem. Iestādītas saules pusē pie mājas pamatiem, tās jūtas vieglprātīgi labi. Nozied, ierieš sēklas, tad pašas izsējas un, skaties, pēc pāris gadiem jau ir visu tuvāko apkārtni aizņēmušas.

Raunas pils celta 14. gadsimta otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā – no oktobra līdz februārim. Raunas pils kopumā ir pārcietusi pavisam deviņus uzbrukumus un šobrīd ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.

Šīs nedēļas ieskaņa atnāca ar asu vēju, taču tas netraucēja ne AS «Latvijas valsts meži» organizēto klātienes (ievērojot visus drošības noteikumus!) Lauku dienu vienā no uzņēmuma struktūrvienības «Sēklas uz stādi» kokaudzētavām Strenčos, ne arī cīruļa trallināšanai virs sanākušo galvām. Pavasari pandēmija nevar atcelt. Tas atnāk pats pēc tam zināmiem dabas likumiem.

Kocēnu novada dome sadarbībā ar SIA «ZAAO» organizē PET plastmasas pudeļu vākšanas akciju. Informē Kocēnu novada domes kultūras un starptautisko sakaru koordinatore Nora Urbāne: 

Kaut arī zinīgais laika ziņu eksperts Toms Bricis vakarrīt televīzijā arī Lieldienu nedēļā vēl solīja epizodiskus sniega iznācienus, no Valmieras ielām ziemas baltums jau labu laiku, kopš nozudis, atklājot pamatīgus smilšu sanesumus gar brauktuvju malām. Kad uzpūš spēcīgāks vējš, smiltis, latviski sakot, iet pa gaisu, traucējot lielākoties gājējiem, bet reizēm iemetot kādu sauju durstīgi abrazīvā materiāla arī auto vējstiklā. 

Vakar apritēja 72. gadskārta kopš vienas no melnākajām dienām latviešu tautas vēsturē, kad lopu vagonos uz Sibīriju tika izsūtīti mūsu lauku strādīgākie un krietnākie  iedzīvotāji, no kuriem daudzi nekad vairs neatgriezās. 

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus. Kopš dienas, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu, apritējuši 72 gadi.

Starptautisko teātra dienu 1961. gadā iedibinājis UNESCO Starptautiskais teātra institūts (ITI). Pasaulē šo dienu ik gadu atzīmē 27. martā. 

Jau nedēļu uzņēmums SIA «Liepkalni», kas plašāk pazīstams ar zīmolu maiznīca «Liepkalni», pircējiem piedāvā jaunumu – bezglutēna produktu līniju. Jaunie produkti, tāpat kā līdzšinējie «Liepkalnu» gardumi, ir roku darbs.

Laikā, kad diena kļūst arvien garāka par nakti, bet joprojām spēkā ir distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumi, piekritīsiet: katrs kaut mazākais klātienes pasākums svaigā gaisā ir notikuma un apmeklējuma vērts. Ir taču pamatots iemesls izkustēties, satikties un kopā kaut ko labu arī paveikt. 

18. martā noritēja jau otrā tikšanās Valmieras un tās apkārtnes iedzīvotājiem, kuriem ir interesants vaļasprieks, hobijs, aizraušanās un kuriem ir svarīga sava novada izaugsme. Šīs tikšanās reizes ir kā iespēja iepazīt citus cilvēkus, ar kuriem ir vienāds hobijs, un dalīties ar idejām, kas saistītas ar vaļasprieku.

Alojietis EGILS VIĻUMSONS ir galdnieks, kā arī uzņēmuma «AleWood» īpašnieks. Uzņēmuma specifika ir koka logu, durvju un cita veida koka konstrukciju izgatavošana. Egils smaidot saka, ka īstenos arī jebkuru klienta ideju, sākot no sētas un vārtiņiem un beidzot ar mēbelēm. 

Viens no Latvijas masu vakcinācijas centriem būs Valmierā, Kultūras centrā Rīgas ielā 10. Šobrīd ir uzsākta tā iekārtošana un sagatavošanās masu vakcinācijas centra darbības uzsākšanai.

Skatāma līdz 10. aprīlim Valmieras muzeja Izstāžu nama logos. Liesmai par šo ekspresizstādi sīkāk pastāstīja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Piektdien, 19. martā, Valmierā, stāvlaukumā pie bijušās centra katlumājas, norisinājās pēdējā fotografēšanās pieturvieta pasaules lielākajam cilvēku foto projektam «INSIDE OUT». Daloties ar savu foto portretu, cilvēki apliecināja, ka ikvienam ir iespēja padarīt labāku to vietu, kur dzīvojam.

Starp sešiem projektiem, kas februāra beigās ieguva finansējumu Inovāciju atbalsta programmā «Zīle», bija arī beverīnieša JĀŅA KIVILANDA ideja. Pavisam drīz viņš plašākai auditorijai piedāvās «Beverīnas limpo» un arī sidru.

SPODRĪTE GRUDULE Beverīnas novadā dzīvo jau vairāk nekā 40 gadus. Viņas aizraušanās ir veidot darbus no nospiestiem ziediem un citiem dabas materiāliem, der gan gandrīz satrūdējusi lapa, gan skaistie dārza ziedi. «Visu brīvo laiku ieguldu albumos, adīt vairs nevaru, pirksti neklausa. Daru, ko varu, bet bez darba nemāku.»

Vai TV un virtuālā pasaule izkonkurēs lasīšanu un pasākumu apmeklēšanu?

Kā pastāstīja Naukšēnu novada projektu vadītāja ANITA DUKURE, 2020. gada septembra sākumā tika saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums, ka apstiprināts Naukšēnu novada pašvaldības projekts Koka soli Ķoņu kalnā (projekta Nr. 09-AL29-A019.2201-000007), kas tika iesniegts biedrības No Salacas līdz Rūjai izsludinātajā LEADER projektu konkursā.