Pilsētās un novados

Valmierieši poš savu pilsētu. To dara ne vien plašu dārzu saimnieki, bet arī dzīvokļu īpašnieki, kuri ļauj puķu dārziem uzziedēt balkonos.

14. oktobrī 100. jubileju atzīmēja valmieriete Smaida Violeta Kaktiņa. Kundzi jubilejā viņas dzīvesvietā sveica Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.

Brīvās Latvijas laikā 30. gadu otrajā pusē valstī bija novērojams aviācijas bums. Arī Valmierā ap šo laiku darbojās pat divas organizācijas. Ne visi varēja atļauties lidot ar motorlidmašīnām, tāpēc īpašu popularitāti izpelnījās planieri, ar tiem lidoja tajā laikā sauktie buru lidotāji.

Lai gan pēc pērnā pavasara piedzīvojumiem biju teju vai nozvērējies uz Briseli turpmāk vairs nelidot, – nekad nesaki nekad. Pirms pāris nedēļām ļāvos pierunāties, jo kabineta kolēģim, tā kā viņš savulaik balsojis pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā, Briseles apmeklējumu jautājumā ir strikta nostāja –  viņu uz turieni neviens pat ar koku neaizdzīšot. Nav taču liegts cēla mērķa – dzirdēt klātienē Eiropas komisāra kandidāta Valda Dombrovska uzstāšanos un iztaujāšanu – labad pastrādāt sestdien un svētdien. Tā arī tika darīts, bet, kad svētdienas vakarā savā e-pastā ieraudzīju gaidīto Naukšēnu Cilvēkmuzeja apsolīto rakstiņu, pēdējās stresa paliekas pazuda.

Ir pagājis jau gads, kopš Valmierā tika uzsākts vēl nebijis projekts, kurā Vidzemes Olimpiskā centra Sporta veselības centrā sāka padziļināti uzraudzīt Valmieras Bērnu sporta skolas (VBSS) audzēkņu veselību un fizisko sagatavotību. Gada laikā fizioterapeitu uzraudzībā nonākusi lielākā daļa VBSS audzēkņu un projekts attaisnojis cerības — darbs ar bērnu un jauniešu veselības uzlabošanu iesākts veiksmīgi!

Valmiermuižas mūra žoga restaurācijas darbu atvērto vārtu diena notiks 17. oktobrī plkst. 13 — 15 Dzirnavu ielā 2, Valmiermuižā (pie Valmiermuižas mūra žoga posma Ozolu ielas un Dzirnavu ielas krustojumā).

Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» šā gada oktobrī sāk realizēt LEADER projektu «Rūjienai 100», kas ir iespējams ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētās Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam apakšpasākuma «Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju» atbalstu.

Kad Rūjienas mājas lapā pamanījām ielūgumu uz novada iedzīvotāju nu jau trešo tikšanos – ekskursijas formā, zinājām, ka arī «Liesmai» tur jābūt, jo atceramies, cik interesanti par  līdzīgu braucienu pērn arī mūsu laikrakstā rakstīja «Rūjienas Vēstneša» redaktore  Ilona Dukure. Tad nu šoreiz pieteicāmies līdzbraucējos.

2019. gada Eiropas BMX čempionāts, kas no 11. līdz 14. jūlijam notika Valmierā, Latvijas valsts ekonomikai piesaistīja 815 000 eiro, tajā skaitā 501 000 eiro ārvalstu naudas līdzekļu. To apliecina veiktais pētījums par šī sporta notikuma ietekmi uz valsts un Valmieras ekonomiku, ko pēc Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) iniciatīvas sagatavoja SIA «KEKonsultācijas».

Vakar Vecpuišu parkam piegulošajā teritorijā gar Rīgas ielu tika atjaunota koku rinda, iestādot deviņus liepu dižstādus. Koku stādīšanu veica SIA «Valmieras Namsaimnieks» speciālisti apzaļumošanas darbu vadītājas Dzintras Miķelsones vadībā, palīdzīgu roku sniedzot arī pilsētas pašvaldības darbiniekiem.

Informatīvajā kampaņā «Piesprādzē pareizi – čiks, un viss!» policisti Vidzemē pastiprinātu vērību pievērš tieši drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošanai transportlīdzekļos.

Nesen notikušajā Simjūda tirgū Valmierā pie Hanzas sienas ikvienu priecēja vienotā stilā noformētās gardēžu ceļa «Livonijas garša» viesmīlības pieturvietu saimnieku tirdzniecības vietas.

Aizvadītās nedēļas nogalē Vidzemes Olimpiskajā centrā notika divas šķirnes suņu nacionālās izstādes «Valmieras rudens 2019» un »Vidzemes kauss 2019».

10. oktobrī ekspluatācijā pieņemts otrais no trīs pārbūvētajiem Kocēnu novada pašvaldības grantētā ceļa posmiem Jaunmakuļi — Zilaiskalns.

Viena no Kolkas pamatskolas audzēkņu iniciatīvām, kas guvusi lielu atsaucību vietējā sabiedrībā, ir šovasar īstenotā ideja, kad skolēni šuva auduma maisiņus un piedāvāja tos bez maksas ikvienam pircējam vietējā veikalā. Tā nebija vienreizēja akcija, maisiņu šūšana joprojām turpinās, jo, kopš Kolkas skolēni un pedagogi iesaistījušies ekoskolu kustībā, viņi papildus ikdienas mācību darbam uzzinājuši arī daudz jauna par apkārtējās vides saudzēšanu, piedalījušies dažādās aktivitātēs, šiem jautājumiem pievērošot arī vietējās sabiedrības uzmanību.

Pēc statistikas datiem, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma. Martā Eiropas Parlaments apstiprināja vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu aizliegumu. Ar Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem panākto vienošanos balsojumā atbalstīja deputātu vairākums.

Par to, ka medijpratība ietekmē cilvēka lēmumus un dzīves kvalitāti, ikdienā bieži neaizdomājamies. Tomēr piemēri tam ir visapkārt, un medijpratības trūkums var radīt nopietnus draudus demokrātijas pastāvēšanai un valsts drošībai, jo tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju.

"Sevis izglītošana, spēja racionāli domāt kritiski, izvērtēt informāciju, prast adekvāti reaģēt uz ziņojumiem un komentāriem – tā varētu raksturot prasmīgu interneta lietotāju," norāda informācijas tehnoloģiju pasniedzējs Saldus tehnikumā un kiberdrošības speciālists RIHARDS MHITARJANS.

Šovasar Liepājā atklāja vienu no mūsu valstī pirmajām 5G jeb piektās paaudzes mobilo sakaru bāzes stacijām. Aktivizējās tehnoloģijas pretinieki, kas daļu sabiedrības biedēja ar argumentiem par tās kaitīgumu. Vēlāk reaģēja mediji un zinātnieki, kas veltīja daudz laika un enerģijas, lai atspēkotu pieņēmumus, puspatiesības un reizēm pat klajus melus. Piedāvājam jūsu uzmanībai trīs apgalvojumus par 5G tehnoloģiju un to atspēkojumus.

"Es feisbukā redzēju!" Tā ļoti bieži sākas ne tikai ļaužu sarunas pie kafijas, bet arī žurnālista ceļš publikācijas sagatavošanā. Sociālie mediji mēdz būt pirmā vieta, kur cilvēks pauž savu šoku, sašutumu vai sarūgtinājumu. Vietne "Facebook" pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Tā noteikti ir viens no žurnālista informācijas avotiem, kur pamanīt problēmas vai sarežģījumus, kas varētu skart arī plašāku sabiedrības daļu.