HELMUTS ŠMITS, zemnieku saimniecības «Rozes» īpašnieks un kalps vienā personā, savā zemē audzē gan dārzeņus, gan graudaugus. Labība jau nokulta, bet kartupeļu laukos ražas vācēji dosies kuru katru dienu, tiklīdz būs sausāks.
Ar nodibinājuma Ziedot.lv piešķirtajiem līdzekļiem biedrība Ķoņu kalna dzīves skola ķērusies pie projekta Dzīvoju gudri realizācijas ar mērķi uzlabot trūcīgu un maznodrošinātu, kā arī daudzbērnu ģimeņu stāvokli Naukšēnu novadā, sniedzot zināšanas un praktiskās iemaņas sevis izpratnē, komunikācijas un attiecību veidošanā, ģimenes plānošanā, higiēnas nozīmes izpratnē, ģimenes svētku un tradīciju veidošanā, savu personīgo resursu apzināšanā un izmantošanā.
Kopš 2014. gada rudens Latvijas piena ražotāju kopējie zaudējumi arvien vēl palielinās un pašlaik ir sasnieguši vairāk nekā 44 miljonus eiro. Bez tālākiem EK atbalsta pasākumiem piena nozare ir apdraudēta.
Arī Latvijā beidzot sagaidīts notikums, kas ļaus gan daļai ieslodzīto sodu izciest ārpus ieslodzījuma vietām, gan ieslodzījuma vietas atslogot, — tiek ieviesta elektroniskā uzraudzība.
2015. gads Rencēnu pamatskolas skolotāju Zelta fondā sakrājis trīs pedagogu dzīves apliecinājumus. Ilga Goba, Lidija Ķibermane un Gaida Saliņa kopā nostaigājušas 255 gadu kilometrus, kad veiktais darbs skolā ir bijis labākā alga.
Bēgļu jautājums arvien saasinās, radot apjukumu gan vecās Eiropas, gan arī mūsu pašu Latvijas sabiedrībā, jo, notikumiem strauji attīstoties, arvien reālāka kļūst iespēja, ka šie kara un nabadzības nomocītie cilvēki nonāks arī mūsu pilsētās un novados. Cik gatavi tam esam, jautāju mūspuses pašvaldību vadītājiem.
Viņnedēļ Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ticies ar Latvijas Jaunatnes olimpiādes medaļu ieguvējiem — Valmieras jaunajiem sportistiem un viņu treneriem. Latvijas Jaunatnes olimpiādē, kas no 3. līdz 5. jūlijam norisinājās Valmierā un Cēsīs, Valmieras sportisti izcīnīja 20 medaļas — 6 zelta, 6 sudraba un 8 bronzas, kopvērtējumā ierindojoties augstajā astotajā vietā. Lielāko medaļu skaitu — piecas — ieguva peldētājs Edvards Niklāvs Tumens.
Jau otro vasaru Valmieras invalīdu sporta klubs (VISK) «Stars S», pateicoties fonda «Iespēju tilts» projektam, organizēja vasaras sporta nometni bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, šogad Burtniekos. Nometne tika noorganizēta vērienīgi — ar cerību, ka arī nākamgad fonds rakstīs projektus un meklēs iespējas šiem cilvēkiem pavadīt kopā neaizmirstamas dienas!
Sestdien pusdienas laikā Sv. Sīmaņa baznīcā atgriezās restaurētais torņa gailis ar lodi. Līdz to uzlikšanai baznīcas smailē, kas paredzēta ne agrāk par 20. septembri, tos, izstādītus apskatei, baznīcā varēs redzēt ikviens interesents.
Jau ierasts, ka līdz ar jaunā mācību gada sākumu Valmieras jauniešu dome (VJD) pilsētā rīko ikgadējo pasākumu Valmieras Jauniešu diena. Šogad šim notikumam tika izraudzīta pagājusī piektdiena, vieta — Valmieras Kultūras centrs.
Rekonstruēts vēsturiskās ēkas 1. stāvs
Valtera Hirtes koka velniņi, medību trofejas, kas bija un ir Mazsalacas novada muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, jau atradušas vietu un raisa apmeklētāju interesi jaunajās muzeja telpās. Ar laiku uz jauno ēku pārcelsies arī citas ekspozīcijas, kur pētīti dzimtas koki, novada vēsture.
Dekori darināti no iedzīvotāju dāvinātiem ziediem
Dālijas, rudbekijas, lapsastes, saulespuķes un kannu lapas atradušas savu vietu īpašos puķu pušķos, kas salikti no klūgām un zālēm veidotos traukos pašā mazpilsētas centrā. Sagaidot Zinību dienu, Mazsalacas senioru biedrības «Atbalss» radošie biedri jau sesto reizi gādā par to, lai zaļajā skvērā būtu kāda ziedu rota. Šoruden tas sakritis arī ar floristikas nodarbību sākumu. Ziedu kārtošanu un citu dekoru veidošanu seniori apgūs nodarbībās, jo turpinās ziedot.lv atbalstītais projekts, kas sekmē to, lai pensionāriem ir dažādas iespējas tālākizglītoties, apgūt jaunas iemaņas, dzīvot aktīvi un veselīgi.
Palīdzības kravas no Zviedrijas vairākkārt gadā dodas uz Latvijas novadiem
«Noteikti ir cilvēki, kuri, paņemot maisiem apģērbu, ietaupa uz mazgāšanas līdzekļiem, bet kurš var pārmest? Tas pulveris jau arī maksā. Ja cilvēkam ir smaga situācija, tad arī tas ir atbalsts,» uzsver ZINTA CIMOŠKO. Viņa jau daudzus gadus ir tas cilvēks, kurš sekmē palīdzības kravu no Zviedrijas nonākšanu pie cilvēkiem īstajā laikā un vietā.
Franču fotogrāfs STEFANS SUDJĒRS pagājušā gada februārī kājām devās pāri visai Latvijai, iepazīstot mūsu pilsētas, laukus un cilvēkus tajos. Šogad viņš atkal dodas līdzīgā ekspedīcijā, tikai šoreiz Stefanam ir pievienojusies draudzene Alīsija.
Kopš jaunā mācību gada sākuma Vidzemes Augstskola var lepoties ar jaunu vimpeli. To veidojusi ViA studiju programmas «Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators» 2. kursa studente IEVA MOROZA, kura ir arī radījusi apģērbu zīmolu «Deered».
Nobeigumam tuvojas darbi, šķiet, līdz šim vai pašā ilgākajā ielas rekonstrukcijas projektā Valmierā. Brīvības ielas brauktuve, sākot no rotācijas apļa krustojumā ar Tērbatas ielu pie apaļā veikala, jau segta ar pirmo asfaltbetona kārtu, savukārt objekta otrā galā — arī tur rotācijas aplis — darbi vēl notiek pilnā sparā un līdz melnajam segumam tur vēl kādas dienas jāgaida.
Kā mežā izskatās, vai vispār ir vērts tur braukt, jautāju sievai, kas uz tirgus galda priekšplānā izlikusi vairākas kastītes ar spēcīgi smaržojošām gailenēm. Sēņu, var teikt, nav, saka Mārīte, — mežā ir ļoti sauss, arī pēdējie lieti mitruma ziņā neko nav devuši. Sieviete pastāsta, ka savā mežā pazīstot katru sūniņu, zinot, kur sēnes arī šādos apstākļos izaug, tāpēc velti pa mežu neesot jāskraida. Pašlaik gailenes jāmeklē purva malā, džungļos, kur zemāka vieta. Ceturtdien uz tirgu bija atnesusi arī kādas divdesmit purva mitrās sūnās atrastās baraviciņas (ap deviņiem no rīta visas jau bija izpārdotas). Šis nav sēņu gads, spriež Mārīte. Ja arī lītu ilgstošāk, jārēķinās, ka drīz vien sagaidīsim pirmās rudens salnas...
Jau no maija Valmierā aizsākusies aktivitāte «Valmiera kustas». Tās idejas autori ir Kaspars Lācis un Ilva Janīte, kuri arī paši ikdienā ir ļoti aktīvi cilvēki. Viņi sporto jau no bērnības un bez aktīvām kustībām vairs nevar iztikt, tāpēc cenšas iesaistīt arī citus.
Zinību dienas akcijā «Ēd knašāk — palīdzi brašāk!» iesaistījās vairāk nekā 30 restorāni un kafejnīcas no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes un Valmieras.
Viena no Kocēnu novada bagātībām — daudzās ūdenskrātuves. Pieļauju, ka ne katrs valmierietis aizbraucis līdz Rubenes ezeru un dīķu daudzajām kaskādēm, kaut vai līdz Kocēnu dīķiem. Nu tad līdz rudens lietavām to ieteiktu izdarīt, jo pašā Kocēnu ciema centrā nu notikušas un vēl notiks lielas pārmaiņas.