Neskatoties uz neierasto karstumu aizvadītajā nedēļas nogalē — sestdien, BMX riteņbraucējus uzņēma Saldus BMX klubs Ozolēni, kas ir viens no pašmāju senākajiem un tradīcijām bagātākajiem klubiem. BMX trasi piepildīja sportisks azarts, spriedze un sāncensība, jo tur notika Latvijas BMX kausa 1. posma sacensības, kurās savu sportisko meistarību demonstrēja 256 sportisti ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas, Lietuvas, Vācija un Krievijas. Viņu vidū spraigajā konkurencē startēja arī 31 BMX kluba Tālava/VBSS sportisti. Svelmīgā diena visus bija pamatīgi iesildījusi, un karstums bija vēl viens papildu izaicinājums, kuru sportistiem bija jāņem vērā.

Noslēgušās Latvijas Vieglatlētikas savienības kausa izcīņas sacensības, kuras šogad risinājās piecos posmos. Sacensības atsevišķi notika pieaugušo konkurencē un jauniešiem U16 vecuma grupā.

Aizvadītajā Latvijas jaunatnes čempionātā airēšanas slalomā, kas risinājās pašmāju trasē «Krāces» ar viesu sportistu līdzdalību no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas, atzīstamus sniegumus demonstrēja mājinieki Valmieras Bērnu sporta skolas/Straume pārstāvji.

Mēdz teikt: «Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.» Taču reizēm izrādās, ka pēc cītīgas malkas ciršanas vairs nav arī paša meža. Tāds salīdzinājums uzmācīgi pieprasās, vērtējot, kas notiek un notiks ar reiz spēcīgo un ilgus gadus stabilas valdības koalīciju veidojošo partiju «Vienotība» pēc tam, kad tās pāri palikušie biedri sestdien būs pulcējušies un par partijas jaunu vadību lēmuši  ārkārtas kongresā.

Pagājušās nedēļas negaisa laikā notika tas, kam sen jau bija jānotiek — satrunējušais koks ar trūcīgo lapotni Andreja Upīša ielā Valmierā neizturēja vēja brāzmu un nogāzās. Paldies Dievam, ka tas bija kritis zālienā starp ielu un ietvi, neskarot ne gadījuma rakstura gājējus, ne braucējus.

«Vidzeme ir bagāta. Te ir Latvijas garākā upe Gauja un raudošais milzis Raunas Staburags. Te ir augstākā Latvijas virsotne Gaiziņš un lielākais drumlins Austrumeiropā — Ķoņu kalns. Šeit atrodams senais Burtnieks un vilinošais Alūksnes ezers. Vidzemē atrodama akmenī kaltā skulptūra Cesvaines pils, un šeit joprojām meklē un joprojām neatrod zudušo Beverīnas pili. Bet Vidzemes lielākā bagātība neapšaubāmi ir tās cilvēki,» — tā vakar viesu namā Grundzāles pagasta «Purgaiļos», atklājot Vidzemes plānošanas reģiona dārza svētkus, ar lepnumu sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Līdz 15. oktobrim vietnē www.ainavudargumi.lv ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja elektroniski balsot, izvēloties 10 skaistākās Vidzemes ainavas, tādējādi vienlaikus iesaistoties Latvijas ainavu dārgumu krātuves veidošanā.

Konkursā Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2016 zemnieku saimniecība Čivuļi no Ēveles pagasta tika sumināta par panākumiem bioloģiskajā saimniekošanā, savukārt Čivuļu saimnieka Ivara Karnāta un viņa kundzes Ineses, biedrības Pāvulēni vadītājas, triju bērnu ģimene tika uzteikta arī par savu sakopto lauku sētu — Dziļleju mājām. Šovasar Karnātus no Ēveles pamanījuši arī Latvijas mērogā — Sējēja balvas konkursa vērtētāji. Kāpēc tad lai Dziļlejām brauktu garām Burtnieks? Kādā jaukā jūlija svētdienas vakarā šī saruna ar laucinieku Ivaru un pilsētnieci Inesi, viņi abi savu ģimenes ligzdu Dziļlejās savijuši pasakaini skaistā vietā.

Matīšu kultūras nama pamatakmens likts gandrīz pirms 100 gadiem — 1924. gada jūlijā. Šomēnes sāksies vērienīgi kultūras nama atjaunošanas darbi, tos veiks būvfirma SCO Centrs.

Aizvadītajā sestdienā Matīšos patiesi gadalaikam atbilstošos laika apstākļos notika kārtējās novada vasaras sporta spēles, kurās pabija arī Burtnieks. Lūk, ko īsi pirms sporta svētku atklāšanas parādes pastāstīja novada domes priekšsēdis Guntars Štrombergs: «Šāds visiem novada pagastiem kopīgs sporta pasākums ir ļoti svarīgs! Domāju, mēs pie tā strādāsim, lai rīkotu varbūt ne tik lielus un plašus sporta pasākumus, bet gādāsim, lai dažādas sporta aktivitātes notiktu biežāk. Ceram te piesaistīt arī kādu Eiropas naudu, iespējams, veselības veicināšanas projektā, attīstot arī tādus varbūt līdz šim mazāk piekoptus un mazāk tradicionālus sporta veidus kā, piemēram, nūjošanu. Plānojam arī rīkot izglītojošus seminārus par veselīgu dzīvesveidu. Protams, paliks arī šie novada kopīgie sporta svētki, varbūt vienīgi nedaudz pamainīsim to formātu. Bet par to vēl visi kopā domāsim un spriedīsim! Varbūt arī nemaz nevajag neko mainīt, vienkārši jādomā, kā piesaistīt vairāk publikas, jāprot pagastu cilvēkus izvilkt ārā no mājas, un viens no šādiem pasākumiem noteikti ir novada sporta spēles.»