Kad mana mamma, sezonu atklājot, atkal satikās ar saviem dārza kaimiņiem, visbiežāk viņi cits citam teica: «Nu, rau, paldies Dievam — vēl vienu ziemu esam pārlaiduši!» To dzirdot, bieži vien nodomāju, sak, kas gan tur tik traks, jo gadalaiki taču 365 dienu ritumā mēdz mainīties vairākkārt.
Piektdien, 17. martā, Valmierā, Rīgas ielā 64, tika atvērts Valmierā lielākais un piektais lielākais vietējais veikals top! Latvijā. Tā tirdzniecības zāles platība ir 868 m2, kas izvietota divos stāvos. Sākotnēji tiks nodrošinātas darbavietas 34 darbiniekiem.
Sestdien Valmierā svinēja Rozes dienu.
Pagājušās piektdienas pēcpusdienā ļoti interesants, laika ziņā kompakts pasākums ar intriģējošu nosaukumu Uzņēmējdarbības NEveiksmes stāsti notika Valmieras biznesa inkubatorā.
Jo ātrāk un vairāk arī Latvijas ekonomika digitalizēsies un sakarā ar ratificēto CETA līgumu arī globalizēsies, jo vidējiem uzņēmumiem būs arvien vieglāk nodokļus maksāt nevis VID, bet gan tur, kur nodokļu likmes ir zemākas.
«Gads Dikļu pilī sācies mierīgi, jo ziema tūristu plūsmas ziņā ir salīdzinoši klusāks periods. Tas ir laiks domu apkopošanai, plānojot nākamos darbus,» vērtē pils mārketinga vadītāja SANITA RUBENE. «Jau februārī varējām izvērst jaunu pasākumu konceptu — gastronomisko misiju ar nosaukumu «Alnis». Tā mērķis ir stiprināt Dikļu pils kā gastronomiskā līdera pozīciju reģionā.»
Tā dāmu deju kolektīva izveidošanos Dikļos pamato aktīvās un enerģiskās Brigita Jaunīte, viņa arī kolektīva prezidente, un ilggadējā dejotāja Ērika Ustupa, stāstot un rādot fotogrāfijas no nesen izskanējušā «Maģijas» pirmās desmitgades koncerta. Visas koši sarkanos brunčos, jaunas, skaistas, kaut arī dažai plecos savi astoņdesmit.
Valmieras Kultūras centrā 1. aprīļa pēcpusdienā notiks Latviešu dejas skolas 6 absolventu vadīto tautas deju kolektīvu koncerts Labi dejot savējiem.
31. marta vakarā Valmieras Kultūras centrā ar koncertprogrammu Somija 100 Latvija uzstāsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestris. Pie diriģenta pults — Somijas Aizsardzības spēku galvenais diriģents pulkvežleitnants Jirki Koskinens.
Ievadam
Tās ir manas vecmāmiņas Olgas Laicenas (tolaik Olgas Skujas) atmiņas par savu latviešu literatūras skolotāju Kārli Kārkliņu Valmierā.
Vecmāmiņa man ne reizi vien teica, ka Rainis Kārkliņu uzskatījis par savu labāko sapratēju.
Izlasīt par to nekur nevarēju, tāpēc uzskatīju par nepieciešamu šīs atmiņas no vecmāmiņas izprasīt un pierakstīt.
Anna Laicena