Lielajiem plāniem atbilstoša vieta

«Mēs ar Didzi esam no pilsētas aizbēgušie, jo abiem vajadzēja vairāk brīvības,» atklāj Bērzaines pagasta «Brīvzemnieku» saimniece GINTA. «Tā lauku būšana no bērnības, pilsēta man nekad nav patikusi. Katru vasaras brīvlaiku pavadīju laukos pie krustmātes, pilsētā atgriezos tikai īsi pirms skolas sākuma. Man jau pirmajā laulībā bija sapnis, ka vajag lauku mājiņu. Tagad jāatzīst, ka vīram bija taisnība, tolaik šauboties, vai spēsim lauku māju uzturēt. Bet ir dzīvokļa cilvēki, un ir lauku jeb māju cilvēki, un tiem pēdējiem tiešām visu laiku jāstrādā. Dzīvoklī dzīvojošie atnāk mājās no darba un sāk gudrot, kur iet, ko darīt. Cits kļūst par slinkotāju, cits atrod kādu hobiju. Tos loderus saucam par Rīgas tirliņiem. Bet nosodīt nevienu mums nav tiesību — katrs dzīvo savu dzīvi.»

29. un 30. oktobrī Rīgā jau astoto reizi notiks Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forums, kas ir vienīgais šāda veida nozares profesionāļu saiets Baltijas valstīs. Ik gadu forums īsā koncentrētā laikā, divās dienās, dažādos formālos un neformālos veidos — meistarklasēs, diskusijās, prezentācijās un pieredzes apmaiņā, izstādē un koncertos — uzrunā un izglīto mūzikas skolotājus, orķestru diriģentus, ansambļu vadītājus, kā arī visplašāko interesentu loku.

4. novembra vakarā Valmieras Kultūras centrā notiks jaunās, šarmantās un talantīgās dziedātājas Kristīnes Šomases pirmais solokoncerts Un es iešu.... Koncertā piedalīsies arī Kristīnes draugi, Latvijā zināmi dziedātāji — Sabīne Berezina, Oskars Deigelis, Liene Šomase, Rikardions, Sandija Vīgante, Paul Fomkin un deju grupa Justify, kā arī pavadošā grupa, kuras sastāvā ir Mārtiņš Rieksts (ģitāra), Jānis Namnieks (bass), Mārtiņš Kokars (bungas) un Aigars Paulis (taustiņi).

Svētdien, 23. oktobrī, klausītājiem būs unikāla iespēja koncertzāles Cēsis lielajā zālē pirmo reizi dzirdēt skanam ērģeles. Koncertā starptautiski atzītā, izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna atskaņos baroka klasiķa J. S. Baha un amerikāņu komponista Filipa Glāsa ērģeļdarbus.

Tā nu jau pēc kārtas trešo gadskārtējo Latvijas Gada auto konkursa iznācienu pie tautas pagājušajā sestdienā vērtē konkursa organizators MĀRIS OZOLIŅŠ:

Šoreiz runa būs nevis par kādām necaurspīdīgām somu/zviedru/dāņu/norvēģu banku būšanām, bet gan par tiem miljoniem no odometriem noskrūvēto kilometru, ar kādiem bagāžā Latvijā ierodas lielākā daļa lietoto automobiļu no Skandināvijas. Statistika, ko piedāvā eksperti no interneta portāliem autoDNA.lv un AutoDetektivs.lv, ir ļoti daiļrunīga, lai neteiktu — šokējoša...

Nejūtos tik spēcīgs auto tehniskajos jautājumos, lai Rūcamlapas lasītājiem uzbāztos ar specifiskiem padomiem automašīnu motoru un ritošās daļas uzturēšanā. Taču ir lietas spēkrata ikdienas lietošanā, par kuru labumu vai sliktumu uzdrošinos spriest no savas pieredzes. Šoreiz — par obligātu piederumu katrā automašīnā ziemas sezonā, kas mūspusē sevi pieteikusi jau otro nedēļu, rītos gādājot par vairāk vai mazāk ledus pārklātiem automobiļu stikliem. Kā šo saluma kārtiņu dabūt nost?

Nesen valdībā tika atbalstīti Izglītības likuma grozījumi, kas paredzēs iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka, citēju, «persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī izglītojamam netiek veidota atbilstoša attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti».

Nesen no LRA Saeimas frakcijas vadītāja Mārtiņa Bondara sadzirdēju, ka viņa partija izskatīšanai virzot būtiskus grozījumus Pensiju likumā. Gribot, lai arī Latvijā, kā tas jau esot vairākās ES valstīs, laulātajam sava dzīvesbiedra nāves gadījumā būtu tiesības saņemt mirušā pensiju, ja tā ir bijusi lielāka nekā palicējai vai palicējam.

Nesen sarunā ar Beverīnas novada domes priekšsēdētāju MĀRI ZVIRBULI viņš izteica arī savu viedokli par dažiem lauksaimniecības zemju izmantošanas, viņaprāt, absurdiem: