Valmieras novada fonds martā atskatās uz iepriekšējā gadā paveikto, 2017. gadu novērtējot kā ļoti sekmīgu.

Rīt tā būs atkal klāt. 8. marts iekļauts oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā, un tas neatkarīgi no tā, vai šo dienu izjūtam kā Starptautisko sieviešu dienu vai, kā tautas mutē mēdz teikt, tulpju svētkus.

Sestdien tika parauts vaļā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dažādu koncertu biļešu maiss. Nekādu pārsteigumu nebija, viss notika tieši tā, kā mēdz būt ikvienā ambiciozā projektā, kurā jūtami pieklibo menedžments. Gribējās, kā labāk, sanāca kā parasti... Vainīgi, protams, ir visi citi, izņemot rīkotājus: sākot ar negausīgo Biļešu paradīzi, lēno internetu, zaglīgajām dzīvajām kasierēm, biļešu interneta tirdzniecības jaucējiem — hakeriem, cerams, ne Kremļa sūtītiem, un beidzot ar tirgus sludinājumu portāliem, kuros dārgākās biļetes uz Noslēguma koncertu Mežaparka estrādē jau tirgo par pieckāršu cenu, un Facebook konkursiem, kur biļetes jau parādās kā balvas. Svētku rīkotāji, protams, uz āru rāda, ka visu to monitorē, neatbalsta tādas iniciatīvas, izsaka nožēlu, pat vēršas policijā par signāliem. Kaut iekšēji varbūt ņirdz: par viņu naudu mēs rīkojam svētkus, un viņi vēl stāv rindā pēc biļetēm. Un pērk arī! Jo vienas dienas laikā nopirktas 81309 biļetes jeb 86% no 95250.

Kā zināms, 9. martā Bulduru dārzkopības vidusskolā notiks biedrības «Zemnieku saeima» gadskārtējais kongress. Es biedrības valdē, pārstāvot Vidzemes lauksaimnieku intereses, strādāju jau piecus gadus, un katru gadu, gatavojoties kongresam, galvenā rūpe ir par kādu citu lauksaimnieciskās ražošanas un lauku attīstības tēmu. Šoreiz jau labu laiku nākas uzklausīt zemnieku sašutumu par necerēti lielajiem elektroenerģijas rēķiniem. Arī pats savā saimniecībā, kur nodarbojos arī ar graudkopību un sēklkopību, to izjūtu sāpīgi. Kā zināms, ar šo gadu mainījās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) iekasēšanas kārtība. Tagad OIK aprēķina ne tikai par reāli patērēto elektrības daudzumu, bet arī par pieslēguma jaudām. Rezultātā rēķini pieauguši visiem, kam ir lielas pieslēguma jaudas. Mūsu biedrības rīcībā ir fakti, ka lauksaimnieku elektroenerģijas rēķini janvārī salīdzinājumā ar decembri kāpuši par 40 — 60%, un tur pie vainas ir tieši jaunā iedaļa rēķinā — jaudas obligātā iepirkuma komponente par apmēriem.

Tikko uzsāka bērnudārza gaitas, nu jau vidusskolēns. Bērni aug, un ātrums, kā tie izauguši, pat nedaudz šokē.

Nedēļas nogalē biedrība «Valmierai. Mūzikai. Kultūrai» sadarbībā ar Mūzikas skolu aicināja uz labdarības koncertu «Mīlestība!» Valmieras teātrī.

Iespējams, šis citāts no Valmieras mēra Jāņa Baika uzrunas piektdien Vecpuišu parka koncertzālē Valmiera notikušā kupli apmeklētā — zālē bija ap 80 cilvēku — pasākuma dalībniekiem bija atslēgas moto visam tēmu lokam, kuras aktīvi tika pārskatītas jau otrajā Valmieras attīstības aģentūras rīkotajā domu apmaiņā par aktuāliem jautājumiem Pēcpusdiena ar mēru. 2. martā dienas kārtībā bija darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma attiecība ciešā saistībā ar izglītības procesiem gan valstī, gan Valmierā.

Uzņēmēju apvienības Ozols ikmēneša sanāksme šoreiz notika izbraukumā — Burtnieku novada domes priekšsēdētājs un Ozola biedrs Guntars Štrombergs šoreiz bija aicinājis visus kolēģus un ciemiņus Valmieras pagasta kultūras nama mazajā zālītē.

Pirms kāda laika Liesma iepazīstināja lasītājus ar jaunu kūdras pārstrādes uzņēmumu, kas pērn sāka darbu pašā Valmieras pievārtē — Valmieras pagasta Rūpniekos. Šodien vēl pāris aktuālu problēmu no kūdras biznesa — elektrības tēriņu aprēķini un darbaspēks. Stāsta uzņēmumu Seda un Legro Latvia valdes loceklis ALEKSANDRS TOMAŠEVIČS.

ARMĪNAM SEŅKĀNAM allaž bijusi raksturīga patiesa zinātkāre, nebaidoties no jauniem izaicinājumiem, kā arī iesaistīšanās dažādās sportiskās aktivitātēs, tādējādi uzturot sevi teicamā fiziskā formā. Tā kā kādu laiku ar viņu nebijām tikušies, uzmeklējām Armīnu viņa pašreizējā darba vietā sociālās korekcijas izglītības iestādē Naukšēni.