Sarunu valodā ir iegājies: esam maza tauta, dzīvojam valstī, kurā 2 miljoni iedzīvotāju. Skatoties patiesībai acīs, tā tas nav. Pirms dažiem gadiem tika veikta tautas skaitīšana, un divus miljonus vairs nevarēja saskaitīt. Ne jau visa negatīvā statistika uz zemo dzimstību un iedzīvotāju novecošanos norakstāma. Savu artavu pēdējās desmitgadēs devis arī emigrācijas vilnis, kas aiznesis vismaz pārsimt tūkstošus darbā svešās zemēs. Aiznesis tos, kas jauni, kas brieduma gados, un ne jau pie mums, bet ārpusē viņi veido ģimenes, tur dzimst bērni.

Valmieras pilsētas svētkos Latvijas Sporta suņkopības federācijas un pilsētas pašvaldības rīkotajās Nacionālās suņu daudzcīņas sacensībās domes priekšsēdētājs Jānis Baiks man jautāja, kāpēc tajās neredz Valmieras Kennelkluba pārstāvjus, un bija pārsteigts, kad paskaidroju, ka viņiem šajās sacensībās aizliegts piedalīties. Kas ir aizliedzējs? Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidijs.

Pirms pāris nedēļām manā darba e-pastā iebira kāda vēstule no sērijas «Dear Mr. ...». Allaž šādas un līdzīgas acumirklī bāžu vienā maisā un nosūtu tās tālāk uz miskasti. Šī reize nebija izņēmums — čik, čik, un gatavs.

Piektdienas pēcpusdienā sākās otrais Valmieras vasaras teātra festivāls, uzsverot, ka šogad tas domāts kā piedzīvojums ģimenēm un bērniem.

Lai gan Rūjienas novadā dažnedažādi kultūras sarīkojumi notiek visu gadu un iedzīvotāji, iespējams, ir pat izlutināti ar vienmēr pārbagātajām svētku programmām, kurās organizatori centušies izdabāt visām paaudzēm no bērniem līdz sirmgalvjiem, tomēr pilsētas svētki, protams, ir viens no gada lielākajiem un iecienītākajiem sarīkojumiem.

Ko tur slēpt, itin bieži nācies, pa mazākiem lauku celiņiem braucot, redzēt grāvmalās milzu kaudzes ar šķeldai savesto visu to, ko nevar aizvest uz zāģētavu vai ostu. Turpat netālu bieži vien ir pļavas ar tik milzīgām traktora riteņu atstātām risām, ka skaidrs — šajā mežizstrādes tehnikas nesaudzīgi izpostītajā ceļā vairs ilgi zāle neaugs un arī iebraukt nevarēs. Atļaušos teikt, ka tur strādājuši privātie — vai nu legāli, pļavas saimniekam, ja tas dzīvo turpat blakus, kādu sāpju naudu atmetot, vai arī pa kluso, izmantojot to, ka šīs pļavas īpašnieks dzīvo kaut kur tālu un pēc tam tikai tiks nostādīts jau notikuša fakta priekšā. Pavisam citāda pieeja šādiem gadījumiem, kad lielākas cirsmas nav gluži ceļmalā, un, lai no tām izvestu baļķus, jāšķērso privātīpašums, ir Latvijas Valsts mežiem.

Mans hobijs ir pirts un viss, kas saistīts ar dabu, atzīstas ARLITA KOVRIŽNIHA, izrādot telpas divstāvu guļbūvē, kura atrodama Naukšēnu novada Ķoņu pagasta Pērlēs — vietā, kur kādreiz bijusi meteoroloģiskā stacija. Kopš jūnija pirtī norit remontdarbi, jo dabiskie materiāli pa 10 gadiem mēdz nolietoties un vietumis nepieciešama atjaunošana. Tā kā jaunākajai no Arlitas meitiņām ir tikai 4 mēneši, šobrīd viņa maksas pasūtījumus nepieņem, taču tie, kuri ļoti grib, un arī ģimenes locekļi atrod veidu, kā ar viņu sarunāt, un ierodas uz pirts rituālu gan ziemā, gan vasarā, kad viss zied. — Runājot ar klientu, es jau jūtu, kas viņam nepieciešams, — stāsta pirtniece, — vai viņš grib atbrīvoties no stresa vai pārdomāt dzīvi. Tad es piemeklēju attiecīgu slotiņu — parasti iziet 12 — 13 slotas vienā reizē vai vismaz sešas.

Parasti pasākumu atskati beidzas ar pateicībām sponsoriem un atbalstītājiem. Bet šoreiz es gribētu sākt ar visiem tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kuri man palīdzēja radīt šos svētkus tik lieliskus un papildināja tos ar savām idejām, darbiem un dāvanām. Tāpēc liels paldies jāsaka Andim Bošam, Egitai Reiziņai, Gintam Vēverim, Ligitai Kāsenai, lieliskajai Pugačovu ģimenei, Marutai Krastiņai, Agnesei Auniņai-Linmeijerei, Ligitai Krieviņai, SIA Rūjienas saldējums, Gundaram Putniņam, Artūram Meisteram, Laurai Lielbārdei, Dacei Zvirbulei, Vanessai Valūjevai, Ilmāram Duncim, Hugo Prauliņam, Artūram Putniņam, Ingai Jirgensonei, Ventai Krastiņai, Evelīnai Bētakai, Ramonai no Nurmiem, Dainai Bobovičai, Elmāram Eglītim, Baibai Paeglei, Ģirtam Eglītim, Emīlam Kalējam, Raimondam Keiselim un visiem, kuri ar saviem mazajiem un lielajiem darbiņiem atbalstīja svētkus. Jūs esat vislabākie!

«Bibliotēkā vasaras mēnešos darbs rit pieklusinātā gaisotnē, jo laukos darbs dzen darbu. Protams, atliek laika palasīt kādu žurnālu vai grāmatu lietainajās dienās, kuras šogad vairumā, vai palasīt pirms naktsmiera. Arī es pati vasaru, parasti jūliju, izmantoju atvaļinājumam,» stāstījumu par augustā gaidāmajiem pasākumiem uzsāk Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Šomēnes bibliotēkā plānoti divi pasākumi — jau ceturto gadu esam pieteikušies Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, tāpēc 10. augustā notiks lasāmstunda, kurā lasītgribētāji tiks iepazīstināti ar jaunās Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekcijas grāmatām, kā arī izspēlēsim dažādas literārās spēles. Pirmie dalībnieki projektam jau pieteikušies un būs jau izlasījuši pirmās grāmatas. Intensīvāka lasīšana sākas ar septembri, kad dodos uz skolu un uzaicinu skolēnus piedalīties, bet skolotājus — atbalstīt lasītveicināšanas projektu. Ceru, ka arī šajā gadā dalībnieku skaits nebūs mazāks par 50. Grūtāk šajā projektā ir iesaistīt 6., 7. un 8. klašu skolēnus, jo viņiem citas nodarbes šķiet saistošākas nekā lasīšana.

Augustā sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz režisora Vara Braslas jauno ģimenes spēlfilmu «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru», kura atklāj Nacionālā Kino centra programmu «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» un Latvijas kinorepertuārā parādīsies no 18. augusta.