Viņnedēļ Valmieras pašvaldības dome apstiprinājusi pašvaldības 2017. gada budžetu. Aizvadītajā piektdienā vietējo masu mediju pārstāvjiem par lielākajiem šim gadam pilsētā ieplānotajiem darbiem stāstīja pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.
Pagājušais gads Valmieras Kultūras centram bijis zīmīgs — neilgi pēc aizvadītās 50 gadu jubilejas tika izsludināts metu konkurss, tādējādi uzsākot darbu pie Kultūras centra ēkas pārbūves projekta.
Februārī, martā un aprīlī Latvijas pilsētās un novados notiks Starptautiskā folkloras festivāla «Baltica 2018» skates, kur izvērtēs folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu ar tradicionālo kultūru saistītu izpildītāju māksliniecisko līmeni dalībai festivālā.
Sveicu laikrakstu ar kārtējo — bet ne viegli nākušo! — profesionālo uzvaru! Protams, vēl vairāk sveicienu un pateicības uzticamo un prasīgo «Liesmas» lasītāju saimei!
Šodien iznācis Liesmas 14000 izdevums. Šajos svētkos devām vārdu arī mūsu ilggadējiem lasītājiem.
Janvāra pēdējā piektdienā Mazsalacas kultūras centrā atzīmēja divas ievērojamas jubilejas. Fotostudija «Fokuss» ar jaunu izstādi atzīmēja savu piekto dzimšanas dienu, bet studijas vadītājs Aleksejs Koziņecs tika sveikts viņa 75 gadu jubilejā.
Autopārvadātājiem sācies jauns darba gads. Jau ierastus ikdienas pienākumus tajā pildīs nesen atkārtoti SIA VTU Valmiera valdes priekšsēdētāja amatā apstiprinātais līdzšinējais uzņēmuma vadītājs OSKARS SPURDZIŅŠ. Ar viņu arī šī Liesmas saruna.
Kultūras zīme «Latviskais mantojums» radīta pēc lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību to piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un apmeklētājus iepazīstina ar latviskās kultūras un sadzīves tradicionālajām vērtībām. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki viesiem rāda amatus, prasmes, māca svinēt latviskos svētkus un cienā ar nacionāliem ēdieniem. Zīmi jau saņēmušas 72 saimniecības. Nesen tā par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu piešķirta arī Jeru pagasta z/s «Klimpas» saimniekiem ILZEI un VALDIM LESKĀM.
Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.
Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē saulainajā Itālijā.