Pamatīgu satraukumu publiskajā telpā izraisīja ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām. Vairāku lielo novadu vadītāji jau paguvuši pret šādu projektu iebilst, pat protestēt, apgalvojot, ka viņiem gana labu dzīvošanu nodrošinot jau pašreizējā administratīvā teritorija.
Otrdien Mazsalacas pilsētas bibliotēkā pulcējās stāstnieki, lai šoreiz stāstītu par maskošanos, ķekatās, budēļos, čigānos un kūjniekos iešanu.
Ikdienas dzīvē viņš ir Mārtiņš Barkovskis, bet publiskajā telpā — Otto Ozols.
No 13. līdz 16. oktobrim Čehijas pilsētā Hranicē tika organizēta projekta Creating a European Network of Bio-Districts to achieve a True Territorial Renaissance noslēdzošā tikšanās, kurā piedalījās Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments un projektu vadītāja Anita Dukure.
Šomēnes apritēja gads, kopš Naukšēnu pagasta Ābelītēs saim-nieko rīdziniece, tekstilmāksliniece AGNESE VAĻINIECE un MARTINS ŠĒFERS, kam Ķelnē piederējis Āfrikas un Āzijas dizaina preču veikals. «Šis gads pilnībā pārmainījis mūsu dzīvi,» atzīst Agnese, atklājot, ka doma par savu māju laukos radusies Vācijā, staigājot pa brīvdabas muzeju.
Kopš 2010. gada divas reizes gadā (skolēnu pavasara un rudens brīvlaikā) Mazsalacā norisinās Ritmiskās mūzikas meistarklases, kas pulcē Ziemeļvidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņus un skolotājus, lai pieredzējušu latviešu un ārzemju viespedagogu vadībā attīstītu savas zināšanas ritmiskās mūzikas žanrā.
Ziema gandrīz jau klāt! Otrdien sniegu Valmierā varētu importēt no Smiltenes puses, bet jau vakarrīt kaut kāds slapjš baltums bija manāms uz visiem pilsētā pa nakti ārpusē atstātajiem automobiļiem. Arī par slidenas brauktuves briesmām vai ik rītu ziņo radio un televīzija — esiet prātīgi, mīļie labie stūrētāji! Un, protams, ar steigu montējiet saviem spēkratiem ziemas riepas, jo novembrī meteorologi jau pavisam nopietni sola gan salu, gan sniegu.
Šoruden Rāmavas izstādē satiku labu draugu un kolēģi no Latvijas Gada auto žūrijas Guntaru Pulsu, kurš čakli darbojas auto žurnālistikā, taču ir virsvadītājs arī tādam ar lauksaimnieku motoriem saistītam izdevumam, kāds ir žurnāls profi Latvija. Oficiāli tas ir žurnāls par profesionālu lauksaimniecības tehniku, latviešu variants plašākā profi žurnālu internacionālā brālībā. Nupat profi Latvija nosvinējis pirmo divu gadu jubileju, tajā milzīgs informācijas apjoms par traktoriem, lauksaimniecības tehniku un arī tādiem laucinieciskākiem automobiļiem, piemēram, džipiem un pikapiem. Plus vēl lērums dažādu testu un ļoti detalizētu fotogrāfiju. Vienvārdsakot, profi Latvija ir ļoti noderīga lasāmviela lauku vīriem.
Valmieras Viestura vidusskolā šonedēļ katru dienu tiekas nākamā Eiropas jauniešu Ūdens parlamenta pretendentu komanda (Elizabete Ločmele, Ance Eva Ragaine un Elvita Alksne) un konsultante skolotāja Ilga Verovkina. Otrdien jau no pusdeviņiem rītā nopietni strādāja 10. klases skolnieces Elizabete un Ance Eva, Elvita no 11. klases viņām pievienojās vakar, jo Viesturskolas delegāti Ūdens parlamentā, kura darba valoda ir angļu, aktīvi darbojas no 2009. gada.
Rīts aizvelk mākoņu aizkarus un ietin mani pelēkā vienmulības segā. Ūdeni piesūkušies mākoņi lej savas asaras par aizgājušo vasaru. Miklums nekaunīgi lien aiz krekla krāgas, un katra malkas pagale šķiet aizvien smagāka. Krāsns mute kāsē kā kaislīga smēķētāja plaušas, izmet dūmu mākoni un nodziest neiekurējusies. Sliktās krāsns diena ir sākusies.